Valstī ir kāda īpaša kasta, kura burtiski peld naudā

Ministrijām ir jāmeklē, kur ko var ietaupīt, lai novirzītu valdības noteiktajai prioritātei. Taču valdība publiski nav bildusi ne vārda, ka uz šā Ašeradena nosauktā naudas pārgrupēšanas fona, kā arī uz Ministru prezidentes Evikas Siliņas pēkšņi izrādītajām raizēm par valsts budžeta finansējuma trūkumu ar vēzi slimiem cilvēkiem valstī ir kāda īpaša kasta, kura burtiski peld naudā, pārgrupējoties no vienas treknas barotnes uz citu.

Par to netiek runāts ne vārds, kaut gan finanšu ministrs taču labi zina, ka, piemēram, viņam turpat pie labās rokas strādājošā valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme, kura 2023. gadā šajā amatā ir saņēmusi 111 207 eiro, ir iecelta "Valsts nekustamo īpašumu" padomē, kur piepelnījusi 31 491 eiro un vēl paspējusi tikt pie 40 735 eiro, būdama valdes locekle Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.

Savukārt ar īpašām spējām apveltītais Finanšu ministrijas pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes Valsts kases vadītājs Kaspars Āboliņš, kā liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, gadā ir nopelnījis 160 700 eiro un ne jau tikai savā tiešajā darbā. 

Līdzās ienākumiem Valsts kasē vairāk nekā 80 tūkstoši eiro ir saņemti akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" padomes priekšsēdētāja amatā un akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation", kura regulāri cieš no finanšu problēmām, padomes priekšsēdētāja vietnieka krēslā. Bet "Air Baltic Corporation" padomes priekšsēdētāja amatā ir iecelts Klāvs Vasks. 2023. gada amatpersonas deklarācija rāda, ka viņš vada arī uzņēmuma "Tet" padomi un trīs uzņēmumos ir valdes loceklis, bet vienā pat valdes priekšsēdētājs. Universāls cilvēks ar pārdabiskām spējām.

Šai īpašajai valsts kastai nevēlas pieskarties arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis, jo tai pieskaitāms arī šīs ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš, kuram nepietiek ar 65 839 eiro gada ienākumiem savā tiešajā amatā. Lapiņš tos papildinājis ar vairāk nekā 21 tūkstoti eiro Latvijas Universitātes padomē. Lapiņu ienākumu ziņā pušu sit Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, kuram aizvadītajā gadā izmaksāta 93 036 eiro liela alga, bet ar to nav bijis gana – 38 904 eiro viņš vēl saņēmis kā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes loceklis.

Iepriekš pieminētie amati valsts pārvaldē prasa pilna laika darbu, īpaši, ja runājam par valsts sekretāriem, kuri ir ministrijas administratīvie vadītāji un lielākajā daļā gadījumu arī ministrijas un tās pārvaldītās nozares vadītāji. 

Kā, piemēram, Finanšu ministrijas valsts sekretāre un viņas vietniece budžeta jautājumos laikā, kad top valsts budžets, spēj šo darbu savienot ar vēl citu darbu ārpus ministrijas, par ko tiek izmaksāti tūkstošiem eiro?

To neviens nevērtē – pie šāda secinājuma aizvadītajā gadā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" bija nonācis toreizējais valsts kontrolieris Rolands Irklis: "Ir izstrādāta sistēma, ka tiek veikts padomes pašvērtējums un tas nonāk pie kapitāldaļu turētāja, un tālāk ir jautājums, ko viņš dara ar šo informāciju. Tas priekšstats ir, ka izvērtēšana notiek samērā formāli un tā pēc būtības nenotiek."

Kā jau parasti pie mums valstī notiek, arī šajā gadījumā jautājums par treknajām barotavām izpeldēja pēc skandāla, kad tika izgaismota Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka, kurai šis amats bija viens no daudzajiem. Kaut gan viņas brīnumainās spējas apsprieda krustu un šķērsu, nonākot pie secinājuma, ka tik daudz amatos nav iespējams pilnvērtīgi strādāt, nekas jau nav mainījies. Kukkas ieņēmumi 2023. gadā sasnieguši 156 354 eiro, veidojot ne tikai RAKUS attīstības stratēģiju un uzraugot valdi, bet to pašu darot arī pavisam citā nozarē valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari", kā arī banku sektorā – veidojot "Indexo banku" un saņemot atalgojumu ar šo banku saistītā meitas uzņēmumā. Citi šādi piemēri nav tālu jāmeklē. Kaut vai, piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rinalda Muciņa krasais pavērsiens pavisam citā virzienā, proti, "Latvijas valsts mežu" padomē. Tiesa, abus amatus viņš ir zaudējis, bet tas nenozīmē, ka attiecīgo personu iebīdīšana amatos, kur nauda burtiski birst uz galvas, ir beigusies. 

Vecie politiskie sakari un uzticami cilvēki, kas spēj pildīt saņemtos uzdevumus, nav izplēnējuši nebūtībā.

Šķiet, ka amatu savienošanas bezjēdzīgumu ir sapratis Erki Molders no Igaunijas, kuru Veselības ministrija RAKUS padomē bija iecēlusi kā personu, kuram ir pieredze vairāku medicīnas jomā strādājošu uzņēmumu vadībā kaimiņvalstī. Molders, juzdams, ka visu nav iespējams apvienot, no darba padomē atteicās.

Liela daļa no finansējuma, ko saņem uzņēmumu padomes locekļi, ir valsts budžeta nauda. Atceros, ka Ivara Godmaņa valdības laikā Saeimas deputāte Ilma Čepāne Pieprasījumu komisijā bija iesniegusi biezu mapi, kurā bija uzskaitīti visi, kas vairo "politiskā galma" kapitālu. Toreiz tika grozīts likums un samazināts personu skaits padomēs, kā arī noteikts, ka valsts amatpersonas nedrīkst apvienot darbu vairāk nekā divās uzņēmuma padomēs. Bet neviens līdz šim nav izvērtējis garo sarakstu ar apsviedīgajiem amatu apvienotājiem un viņu devumu, kas novērtēts tūkstošos eiro no valsts budžeta.

Novērtē šo rakstu: