Valstij "airBaltic" ir zaudēts, kompānija strauji tuvojas maksātnespējai, bez investora var izvilkt vēl kādu pusgadu
Guntars Vītols17.11.2024.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Par airBaltic finanšu rezultātiem 2024.g. trešajā ceturksnī un šogad deviņos mēnešos. Tviteris un mediji bļauj, skatās virsrakstus un bļauj ne pareizajā virzienā. Ak vai, atkal zaudējumi 48 miljoni! Ejam nosveramies, un ar atvieglotu dūšu lasām tālāk.
Konkrēti pēdējos 3 mēnešos nekas nav pasliktinājies, pat ir peļņa. Ja gada pirmajos sešos mēnešus bija uzkrājies zaudējums 88 miljoni eiro, tad tagad 2024.g. zaudējumi ir samazinājušies līdz minētajiem 48 miljoniem. Pa trīs mēnešiem tātad „atsisti” 40 miljoni. Nosacīti, jo tur daudz papīra ciparu kā eiro nostiprināšanās pret dolāru, paātrināta amortizācija, un tomēr. Ja papīra ciparus piekoriģē, tad reāli šogad zaudēti 20 miljoni. Un tie paši nebūtu, ja ne nolādētais zaļais kurss - par CO2 kvotām samaksāti tie paši 20 miljoni. Būtu ap nulli.
Tas viss, neskatoties uz to, ka ārējie apstākļi ir pasliktinājušies. Ja gada sākumā dzinēju problēmu dēļ angārā stāvēja 6 lidaparāti, tad pēdējos mēnešos 9. Nelido un nepelna piektā daļa flotes, kas būtiski pazemina peļņas rādītājus. Arī vidējā biļešu cena bija nedaudz virs 100 eiro, tagad bišķi zem. Vidējais ienākums no pasažiera tātad nedaudz pakrities zem 110 eiro (tiem 100 eiro jāpieskaita vēl 10 par cepumiem un neēdamu pārtiku, no kurienes vidējais ieņēmums no pasažiera ir 110). Šeit gan jāsaka - ja nebūtu agresīvās flotes ekspansijas plāna, nevajadzētu pārdot ķiršus, un tad ienākums uz pasažieri būtu lielāks un varētu runāt pat par peļņu.
Atceraties, ko esmu paudis agrāk? Šo biznesu var stabilizēt, problēma ir Gausa agresīvajā biznesa plānā. Tagad, ja kāds iegulda naudu, valsts atdod kompāniju par velti, tad situāciju var nokopt. Valsts vairs ieguldīt nedrīkst (EK noteikumi) un nevar (budžets izslaucīts), valstij šī kompānija ir zaudēta.
Vispār vasaras laikā kompānija spēj vismaz pārdot biļetes dārgāk, nekā izmaksā krēslu pārvadāšana. Jūlijā-septembrī starpība veido aptuveni 0.8 centi peļņu uz krēslu un kilometru. Plus kādi 20 miljoni. Tā bija pagājušogad, tā ir šogad, gandrīz identiski, nekā pārsteidzoša.
Ja esam tiktāl tikuši skaidrībā, parunāsim par to, kur saglabājas problēma, pasliktinās situācija.
Tā ir naudas plūsma. Visi tie papīra peļņas/zaudējumu miljoni, pozitīvais EBITDAR neņem vērā, piemēram, dārgā junk bond procentus, arī to, ka tiek veikti kapitālieguldījumi (CAPEC), maksāti līzinga procenti. Ja ienākošā nauda nenosedz izejošo maksājumu summu, tad neatkarīgi no „peļņas/zaudējumiem uz papīra” vienā brīdī konts ir tukšs un iestājas āmen. Tieši Gausa agresīvais lidaparātu pirkšanas plāns novedis pie tā, ka kompānijai ir lieli un tāpēc dārgi aizņēmumi, nauda straumītē vien aiztek uz ofšoriem % veidā. Tas nozīmē to, ka kompānija strauji tuvojas maksātnespējai.
Kompānija nopelna no pasažieru vizināšanas ap 158 miljoni. Lielākā daļa aiziet līzinga maksājumos papildus dažādiem tekošiem un arī ar agresīvo attīstību saistītiem maksājumiem.
Kompānijas kontos uz septembra beigām palikuši ap 50 miljoniem, 12 no kuriem ir iesaldēti junk bond apkalpošanai. Īstermiņa saistības pārsniedz īstermiņa aktīvus par 161 miljonu. Ja neienāk jauna nauda, vēl gadu var neizvilkt.
Atceramies, ka oktobrī bija plānots piesaistīt stratēģisko investoru? Tur kaut kas nobrucis. Pazudis no televizora, arī pati kompānija paziņojusi (pēdējos finanšu pārskatos), ka pārliekas uz 2025.gadu.
Pasākuma nobrukšanas rezultātā kompānija izvilka šoreiz jau pēdējo salmiņu - oktobrī paņēma vēl 40 miljonus junkbond emisijas ietvaros. Vairāk nevar un tas ir pēdējais salmiņš. Paši gan saka, ka bez investora var izvilkt līdz 2026. gadam, bet es domāju, ka … aptuveni pusgadu.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
