Valstij lojāliem pilsoņiem ir jābūt iespējai aizsargāt sevi un citus
Edijs Majors12.10.2023.
Komentāri (142)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā Ukrainas un Izraēlas pieredzi, mēs redzam, ka pat attīstītas, turīgas un par mums lielākas valstis nav gatavas militāriem izaicinājumiem un iebrucēju barbarismam visupirms vienmēr ir pakļauti civiliedzīvotāji!
Marodieri, izvarotāji un teroristi savus upurus nešķiro pēc ģimenē lietotās valodas, seksuālās orientācijas vai politiskās piederības. Kamēr uz iebrukumu noreaģē militārpersonas, lai cik labi sagatavotas tās būtu, iebrucējs jau ir iekļuvis valsts teritorijā un attiecībā uz civiliedzīvotājiem darbojas princips, ka katrs glābjas kā māk. Tātad “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā”.
No Valsts aizsardzības koncepcijas puses civiliedzīvotāju pienākums ir nesadarboties ar okupantiem un pretoties tiem, bet rodas jautājums – ar kādiem līdzekļiem?
Tie iedzīvotāji, kuriem mājās nav ieroču vai nav tādu, kas tehniski piemēroti šādu risku atvairīšanai (piemēram, pusautomātiskie vītņustobra ieroči ar lielas ietilpības aptverēm), ir neaizsargāti kā jēri kautuvē.
Tāpēc jārīkojas šādi.
1) Steidzami jāpārskata Ieroču aprites likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi atbilstoši šī brīža situācijai – Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti, Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu.
Arī kārtība, kādā Valsts policija klasificē šaujamieročus un to munīciju. Argumenti, kādi līdz šim likti pretī pārmaiņām – ilgi, grūti, sarežģīti –, vairs nav pieņemami.
2) Tūdaļ jārisina visas iekšlietu sistēmā ieilgušās problēmas. Finansējuma trūkums, lai radītu pievilcīgas darbavietas. Citi izaicinājumi, kas mazina iedzīvotāju uzticību iekšlietu sistēmai un met ēnu uz visu nozari, tostarp tiem krietnajiem cilvēkiem, kas tajā strādā.
3) Viennozīmīgi jāatsakās no Briseles un Vecrīgas kabinetos pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar Āfrikas, arābu t.s. “bēgļu” uzņemšanu, to kvotām. Šādi lēmumi nedrīkst tikt pieņemti šaurā cilvēku lokā, ieklausoties tikai lētā darbaspēka lobija čukstos.
Šis lēmums ir jāpieņem Latvijas tautai. Ja nepieciešams – ar referendumu. Rezultāts ir prognozējams jau tagad.
Mums visiem jāmaina veids, kā domājam, rīkojamies, dzīvojam. Latvijai jāpārslēdzas no Vēlmju Prātuļošanas uz Rīcības Režīmu.
Kur visam ņemt līdzekļus? Elementāri! Atsakoties no muļķīgiem, izšķērdīgiem tēriņiem, šo naudu novirzot šobrīd svarīgākām lietām.
Attopieties. Mēs nedzīvojam kaut kur dziļi līdz šim visnotaļ civilizētajā Rietumeiropā, bet mums ir gara robeža ar valstīm, kur valda neadekvāti, agresīvi, autoritatīvi režīmi. Tāpēc valstij lojāliem pilsoņiem, kuri kvalificējas ieroču glabāšanas atļaujām, ir jābūt iespējai aizsargāt sevi un citus – ar tehniski atbilstošiem, par saviem līdzekļiem iegādātiem ieročiem. Kamēr ar naidīgiem elementiem ieroču atļauju piešķiršanas vai anulēšanas ziņā ir jārīkojas izlēmīgi.
Savukārt tiem, kuriem esam uzticējuši privilēģiju vadīt vienu no skaistākajām zemēm pasaulē, jāatceras, ka tā nav mūžīga. Var beigties nākamajās vēlēšanās. Vai atrāk, ja paši šo zemi iznīcināsiet.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
