Valstij lojāliem pilsoņiem ir jābūt iespējai aizsargāt sevi un citus
Edijs Majors12.10.2023.
Komentāri (142)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā Ukrainas un Izraēlas pieredzi, mēs redzam, ka pat attīstītas, turīgas un par mums lielākas valstis nav gatavas militāriem izaicinājumiem un iebrucēju barbarismam visupirms vienmēr ir pakļauti civiliedzīvotāji!
Marodieri, izvarotāji un teroristi savus upurus nešķiro pēc ģimenē lietotās valodas, seksuālās orientācijas vai politiskās piederības. Kamēr uz iebrukumu noreaģē militārpersonas, lai cik labi sagatavotas tās būtu, iebrucējs jau ir iekļuvis valsts teritorijā un attiecībā uz civiliedzīvotājiem darbojas princips, ka katrs glābjas kā māk. Tātad “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā”.
No Valsts aizsardzības koncepcijas puses civiliedzīvotāju pienākums ir nesadarboties ar okupantiem un pretoties tiem, bet rodas jautājums – ar kādiem līdzekļiem?
Tie iedzīvotāji, kuriem mājās nav ieroču vai nav tādu, kas tehniski piemēroti šādu risku atvairīšanai (piemēram, pusautomātiskie vītņustobra ieroči ar lielas ietilpības aptverēm), ir neaizsargāti kā jēri kautuvē.
Tāpēc jārīkojas šādi.
1) Steidzami jāpārskata Ieroču aprites likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi atbilstoši šī brīža situācijai – Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti, Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu.
Arī kārtība, kādā Valsts policija klasificē šaujamieročus un to munīciju. Argumenti, kādi līdz šim likti pretī pārmaiņām – ilgi, grūti, sarežģīti –, vairs nav pieņemami.
2) Tūdaļ jārisina visas iekšlietu sistēmā ieilgušās problēmas. Finansējuma trūkums, lai radītu pievilcīgas darbavietas. Citi izaicinājumi, kas mazina iedzīvotāju uzticību iekšlietu sistēmai un met ēnu uz visu nozari, tostarp tiem krietnajiem cilvēkiem, kas tajā strādā.
3) Viennozīmīgi jāatsakās no Briseles un Vecrīgas kabinetos pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar Āfrikas, arābu t.s. “bēgļu” uzņemšanu, to kvotām. Šādi lēmumi nedrīkst tikt pieņemti šaurā cilvēku lokā, ieklausoties tikai lētā darbaspēka lobija čukstos.
Šis lēmums ir jāpieņem Latvijas tautai. Ja nepieciešams – ar referendumu. Rezultāts ir prognozējams jau tagad.
Mums visiem jāmaina veids, kā domājam, rīkojamies, dzīvojam. Latvijai jāpārslēdzas no Vēlmju Prātuļošanas uz Rīcības Režīmu.
Kur visam ņemt līdzekļus? Elementāri! Atsakoties no muļķīgiem, izšķērdīgiem tēriņiem, šo naudu novirzot šobrīd svarīgākām lietām.
Attopieties. Mēs nedzīvojam kaut kur dziļi līdz šim visnotaļ civilizētajā Rietumeiropā, bet mums ir gara robeža ar valstīm, kur valda neadekvāti, agresīvi, autoritatīvi režīmi. Tāpēc valstij lojāliem pilsoņiem, kuri kvalificējas ieroču glabāšanas atļaujām, ir jābūt iespējai aizsargāt sevi un citus – ar tehniski atbilstošiem, par saviem līdzekļiem iegādātiem ieročiem. Kamēr ar naidīgiem elementiem ieroču atļauju piešķiršanas vai anulēšanas ziņā ir jārīkojas izlēmīgi.
Savukārt tiem, kuriem esam uzticējuši privilēģiju vadīt vienu no skaistākajām zemēm pasaulē, jāatceras, ka tā nav mūžīga. Var beigties nākamajās vēlēšanās. Vai atrāk, ja paši šo zemi iznīcināsiet.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
