Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerāluzņēmēji un Finanšu ministrija nevēlas būvniecības nozarē ieviest solidāru atbildību par darbu apmaksu, kas paaugstinātu darbu kvalitāti un ēku drošību, lai nepieļautu, ka prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem mudina būvdarbus veikt pavirši un var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdē, kur sabrukušajā lielveikalā dzīvības zaudēja 54 cilvēki. Tā vietā viņiem svarīgāk šķiet nodrošināties, ka valsts saņems visus nodokļus un ka ģenerāluzņēmējam vispār nebūs jāmaksā par veiktajiem darbiem, ja apakšuzņēmējs nebūs samaksājis nodokļus.

Būvnieki atzīst, ka viena no lielākajām problēmām nozarē ir prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem, kura uzņem arvien lielākus apgriezienus un mudina celtniekus pret darbu attiekties pavirši, zinot, ka pastāv ļoti liela iespēja nesaņemt samaksu par veiktajiem darbiem. Tomēr ar šo sērgu cīnīties ar solidāras atbildības ieviešanu nedz valsts, nedz ģenerāluzņēmēji nevēlas.

Kā jau ziņots, Latvijas Būvnieku asociācija rosina ieviest solidāru atbildību, nosakot, ka gadījumos, ja kāds no apakšuzņēmējiem nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem, tas var vērsties pie ģenerāluzņēmēja vai pasūtītāja, un tiem ir pienākums par darbiem samaksāt, neskatoties uz to, ka jau reiz par tiem samaksājuši ģenerāluzņēmējam vai kādam no apakšuzņēmumiem. Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka šādas prasības nostiprināšana normatīvajos aktos liktu daudz nopietnāk izvēlēties būvniekus ne tikai pēc zemākās cenas principa, bet arī pēc godprātīgas attieksmes pret apakšuzņēmējiem.

Grinbergs pieļauj, ka sākuma posmā varētu būt atsevišķi precedenti, kad pasūtītājam nākas samaksāt divas reizes, taču ar laiku tas tiktu izskausts, jo nemaksātājus vispār nepielaistu pie dalības valsts un pašvaldību konkursos un arī privātie pasūtītāji ļoti skatītos ne tikai uz cenu, bet arī uz būvnieku reputāciju. “Ja zinās, ka nesamaksāšanas gadījumā būs jāmaksā otrreiz, ļoti atbildīgi izvēlēsies būvniekus un arī apakšuzņēmējus,” ir pārliecināts Grinbergs.

Šo ideju atbalsta arī Latvijas Būvinženieru savienība. Būvinženieru savienības prezidents Mārtiņš Straume uzskata, ka pašreiz plānotā solidārā atbildība par nodokļu samaksu ir absolūti “šķībs” traktējums, jo paredz tikai to, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, lai gan bieži vien par darbiem nesamaksā pats pasūtītājs, kuram valsts nekādu atbildību uzlikt negrasās. “Valsts vai pašvaldība nesamaksā par padarītajiem darbiem, bet apakšuzņēmēja nodokļi ir jāmaksā galvenajam uzņēmējam, kaut gan pats samaksu nav saņēmis. Tas ir absurds,” pauž Straume.

Pēc Būvinženieru savienības vadītāja teiktā, esot zināmi gadījumi, kad pasūtītājs pierunā būvuzraugu, lai neparaksta segto darbu aktus un būtu iemesls nemaksāt. Pēc Straumes domām, normāli būtu noteikt, ka būvniecībā darba cikls ir viens mēnesis, pēc kura arī notiktu darbu pieņemšana un norēķināšanās par padarīto, lai ģenerāluzņēmējs var norēķināties ar apakšuzņēmējiem, lai būtu samaksātas ne tikai algas, bet arī nodokļi. “Problēma jau nav tajā, ka kāds apakšuzņēmējs izvairītos no nodokļiem. Problēma ir tā, ka netiek samaksāts, līdz ar to nav naudas ne nodokļiem, ne darba algām,” pauž Straume.

Lai gan publiskajā telpā arvien biežāk parādās informācija par gadījumiem, kad nav samaksāts apakšuzņēmējiem, lielos ģenerāluzņēmējus pārstāvošās sabiedriskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītāja Baiba Fromane pauž uzskatu, ka šīs problēmas dramatizēšana slēpjas mītos. Organizācijas, kuras biedrs ir arī Zolitūdes Maxima būvnieks Re&Re, pārstāve ir gatava piebalsot Finanšu ministrijai, kura vēlas normatīvajos aktos nostiprināt kārtību, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Viņa vainu veļ uz apakšuzņēmumiem, kuri bieži vien samaksu no ģenerāluzņēmēja esot saņēmuši, bet nav tālāk norēķinājušies ar valsti un darbiniekiem.

Pēc Fromanes domām, svarīgāk par solidāras atbildības iedibināšanu ir risināt sistēmiskas problēmas. Būvuzņēmēju partnerības pārstāve norāda, ka organizācija piedāvājusi daudz efektīgāku un vienkāršāku risinājumu ģenerāluzņēmēju atbildībai par apakšuzņēmumu nodokļu samaksu, nekā to rosinājusi Finanšu ministrija. “Mēs esam piedāvājuši, ka ģenerāluzņēmējs, pirms maksā apakšuzņēmējam, pieprasa izziņu par samaksātajiem nodokļiem. Ja viņš nav veicis sociālā nodokļa nomaksu, tad ģenerāluzņēmējs samaksātu tikai tajā apmērā, kas nepieciešama nodokļa samaksai, un tad, kad būtu pierādījumi nodokļu nomaksai, tad veiktu atlikušās summas samaksu,” piedāvājumu izklāsta Fromane.

Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka visefektīvākais mehānisms būtu ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē par minimālajām algām. “Tas gan nozīmētu, ka vienošanās būtu jāpanāk apmēram 400 nozares uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums veido 1,1 miljardu eiro. No sākuma mums ir jātiek galā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, un tikai pēc tam var runāt par citiem instrumentiem un mehānismiem. Kamēr tas nav izdarīts, visi pārējie priekšlikumi ir tikai formālam “ķeksītim”, un tiem būs tikai daļēja atdeve,” sakās esam pārliecināta Fromane.

Arī Finanšu ministrija (FM) uzskatot, ka svarīgākais ir solidāru atbildību ieviest vien par nodokļiem. “Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu,” skaidro FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Pēc FM pārliecības, problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē arī statistikas dati par būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti. “Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015.gada 1.oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro,” uzsver FM.

Turklāt jāatzīmē, ka ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki nekā vidēji nozarē – attiecīgi ēku būvniecībā 600 eiro, bet specializēto būvdarbu apakšnozarē 541 eiro, norāda FM. Pēc FM sniegtās informācijas, VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi.

“Iepriekšminētā informācija ļoti precīzi norāda uz problēmām minētajā nozarē, kas ir steidzami jārisina, lai neradītu vēl lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnē. Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana attiecībā uz nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot, būs iespējams sekmēt nodokļu nomaksu. Līdz ar to, lai risinātu konstatētās problēmas būvniecības nozarē, Finanšu ministrija, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, ir izstrādājusi normatīvo aktu regulējuma, kas uzlabos nodokļu iekasēšanu garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs, mazinās ēnu ekonomiku un vienlaikus nodrošinās būvniecībā nodarbināto personu sociālo garantiju stiprināšanu,” skaidro Jarockis.

Papildus tam FM uzsver, ka valdība ir atbalstījusi arī priekšlikumu par standartizētu būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādi. “Arī tas ir viens no būtiskiem soļiem, kas, pārņemot Eiropas valstu labo pieredzi un praksi, veicinās nozares sakārtošanu un garantēs prognozējamu saistību izpildi, mazinot arī ēnu ekonomiku. Paredzēts, ka šādu standartizēto līgumu piemērošana būs obligāta publiskajos iepirkumos,” norāda FM pārstāvis.

FM pieļauj, ka solidāras atbildības noteikšana par darbu samaksu būvniecībā, iespējams, būtu nākamais risinājums. “Par šo jautājumu jau bija diskusijas, bet pati nozare to patlaban neatbalsta. Taču ir skaidrs, ka par šo jautājumu vēl notiks diskusijas starp nozaru ministrijām un būvniecības nozares iesaistītājiem, lai virzītos uz nozares sakārtošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu,” bilst Jarockis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...