Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerāluzņēmēji un Finanšu ministrija nevēlas būvniecības nozarē ieviest solidāru atbildību par darbu apmaksu, kas paaugstinātu darbu kvalitāti un ēku drošību, lai nepieļautu, ka prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem mudina būvdarbus veikt pavirši un var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdē, kur sabrukušajā lielveikalā dzīvības zaudēja 54 cilvēki. Tā vietā viņiem svarīgāk šķiet nodrošināties, ka valsts saņems visus nodokļus un ka ģenerāluzņēmējam vispār nebūs jāmaksā par veiktajiem darbiem, ja apakšuzņēmējs nebūs samaksājis nodokļus.

Būvnieki atzīst, ka viena no lielākajām problēmām nozarē ir prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem, kura uzņem arvien lielākus apgriezienus un mudina celtniekus pret darbu attiekties pavirši, zinot, ka pastāv ļoti liela iespēja nesaņemt samaksu par veiktajiem darbiem. Tomēr ar šo sērgu cīnīties ar solidāras atbildības ieviešanu nedz valsts, nedz ģenerāluzņēmēji nevēlas.

Kā jau ziņots, Latvijas Būvnieku asociācija rosina ieviest solidāru atbildību, nosakot, ka gadījumos, ja kāds no apakšuzņēmējiem nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem, tas var vērsties pie ģenerāluzņēmēja vai pasūtītāja, un tiem ir pienākums par darbiem samaksāt, neskatoties uz to, ka jau reiz par tiem samaksājuši ģenerāluzņēmējam vai kādam no apakšuzņēmumiem. Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka šādas prasības nostiprināšana normatīvajos aktos liktu daudz nopietnāk izvēlēties būvniekus ne tikai pēc zemākās cenas principa, bet arī pēc godprātīgas attieksmes pret apakšuzņēmējiem.

Grinbergs pieļauj, ka sākuma posmā varētu būt atsevišķi precedenti, kad pasūtītājam nākas samaksāt divas reizes, taču ar laiku tas tiktu izskausts, jo nemaksātājus vispār nepielaistu pie dalības valsts un pašvaldību konkursos un arī privātie pasūtītāji ļoti skatītos ne tikai uz cenu, bet arī uz būvnieku reputāciju. “Ja zinās, ka nesamaksāšanas gadījumā būs jāmaksā otrreiz, ļoti atbildīgi izvēlēsies būvniekus un arī apakšuzņēmējus,” ir pārliecināts Grinbergs.

Šo ideju atbalsta arī Latvijas Būvinženieru savienība. Būvinženieru savienības prezidents Mārtiņš Straume uzskata, ka pašreiz plānotā solidārā atbildība par nodokļu samaksu ir absolūti “šķībs” traktējums, jo paredz tikai to, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, lai gan bieži vien par darbiem nesamaksā pats pasūtītājs, kuram valsts nekādu atbildību uzlikt negrasās. “Valsts vai pašvaldība nesamaksā par padarītajiem darbiem, bet apakšuzņēmēja nodokļi ir jāmaksā galvenajam uzņēmējam, kaut gan pats samaksu nav saņēmis. Tas ir absurds,” pauž Straume.

Pēc Būvinženieru savienības vadītāja teiktā, esot zināmi gadījumi, kad pasūtītājs pierunā būvuzraugu, lai neparaksta segto darbu aktus un būtu iemesls nemaksāt. Pēc Straumes domām, normāli būtu noteikt, ka būvniecībā darba cikls ir viens mēnesis, pēc kura arī notiktu darbu pieņemšana un norēķināšanās par padarīto, lai ģenerāluzņēmējs var norēķināties ar apakšuzņēmējiem, lai būtu samaksātas ne tikai algas, bet arī nodokļi. “Problēma jau nav tajā, ka kāds apakšuzņēmējs izvairītos no nodokļiem. Problēma ir tā, ka netiek samaksāts, līdz ar to nav naudas ne nodokļiem, ne darba algām,” pauž Straume.

Lai gan publiskajā telpā arvien biežāk parādās informācija par gadījumiem, kad nav samaksāts apakšuzņēmējiem, lielos ģenerāluzņēmējus pārstāvošās sabiedriskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītāja Baiba Fromane pauž uzskatu, ka šīs problēmas dramatizēšana slēpjas mītos. Organizācijas, kuras biedrs ir arī Zolitūdes Maxima būvnieks Re&Re, pārstāve ir gatava piebalsot Finanšu ministrijai, kura vēlas normatīvajos aktos nostiprināt kārtību, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Viņa vainu veļ uz apakšuzņēmumiem, kuri bieži vien samaksu no ģenerāluzņēmēja esot saņēmuši, bet nav tālāk norēķinājušies ar valsti un darbiniekiem.

Pēc Fromanes domām, svarīgāk par solidāras atbildības iedibināšanu ir risināt sistēmiskas problēmas. Būvuzņēmēju partnerības pārstāve norāda, ka organizācija piedāvājusi daudz efektīgāku un vienkāršāku risinājumu ģenerāluzņēmēju atbildībai par apakšuzņēmumu nodokļu samaksu, nekā to rosinājusi Finanšu ministrija. “Mēs esam piedāvājuši, ka ģenerāluzņēmējs, pirms maksā apakšuzņēmējam, pieprasa izziņu par samaksātajiem nodokļiem. Ja viņš nav veicis sociālā nodokļa nomaksu, tad ģenerāluzņēmējs samaksātu tikai tajā apmērā, kas nepieciešama nodokļa samaksai, un tad, kad būtu pierādījumi nodokļu nomaksai, tad veiktu atlikušās summas samaksu,” piedāvājumu izklāsta Fromane.

Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka visefektīvākais mehānisms būtu ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē par minimālajām algām. “Tas gan nozīmētu, ka vienošanās būtu jāpanāk apmēram 400 nozares uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums veido 1,1 miljardu eiro. No sākuma mums ir jātiek galā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, un tikai pēc tam var runāt par citiem instrumentiem un mehānismiem. Kamēr tas nav izdarīts, visi pārējie priekšlikumi ir tikai formālam “ķeksītim”, un tiem būs tikai daļēja atdeve,” sakās esam pārliecināta Fromane.

Arī Finanšu ministrija (FM) uzskatot, ka svarīgākais ir solidāru atbildību ieviest vien par nodokļiem. “Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu,” skaidro FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Pēc FM pārliecības, problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē arī statistikas dati par būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti. “Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015.gada 1.oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro,” uzsver FM.

Turklāt jāatzīmē, ka ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki nekā vidēji nozarē – attiecīgi ēku būvniecībā 600 eiro, bet specializēto būvdarbu apakšnozarē 541 eiro, norāda FM. Pēc FM sniegtās informācijas, VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi.

“Iepriekšminētā informācija ļoti precīzi norāda uz problēmām minētajā nozarē, kas ir steidzami jārisina, lai neradītu vēl lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnē. Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana attiecībā uz nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot, būs iespējams sekmēt nodokļu nomaksu. Līdz ar to, lai risinātu konstatētās problēmas būvniecības nozarē, Finanšu ministrija, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, ir izstrādājusi normatīvo aktu regulējuma, kas uzlabos nodokļu iekasēšanu garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs, mazinās ēnu ekonomiku un vienlaikus nodrošinās būvniecībā nodarbināto personu sociālo garantiju stiprināšanu,” skaidro Jarockis.

Papildus tam FM uzsver, ka valdība ir atbalstījusi arī priekšlikumu par standartizētu būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādi. “Arī tas ir viens no būtiskiem soļiem, kas, pārņemot Eiropas valstu labo pieredzi un praksi, veicinās nozares sakārtošanu un garantēs prognozējamu saistību izpildi, mazinot arī ēnu ekonomiku. Paredzēts, ka šādu standartizēto līgumu piemērošana būs obligāta publiskajos iepirkumos,” norāda FM pārstāvis.

FM pieļauj, ka solidāras atbildības noteikšana par darbu samaksu būvniecībā, iespējams, būtu nākamais risinājums. “Par šo jautājumu jau bija diskusijas, bet pati nozare to patlaban neatbalsta. Taču ir skaidrs, ka par šo jautājumu vēl notiks diskusijas starp nozaru ministrijām un būvniecības nozares iesaistītājiem, lai virzītos uz nozares sakārtošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu,” bilst Jarockis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...