Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerāluzņēmēji un Finanšu ministrija nevēlas būvniecības nozarē ieviest solidāru atbildību par darbu apmaksu, kas paaugstinātu darbu kvalitāti un ēku drošību, lai nepieļautu, ka prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem mudina būvdarbus veikt pavirši un var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdē, kur sabrukušajā lielveikalā dzīvības zaudēja 54 cilvēki. Tā vietā viņiem svarīgāk šķiet nodrošināties, ka valsts saņems visus nodokļus un ka ģenerāluzņēmējam vispār nebūs jāmaksā par veiktajiem darbiem, ja apakšuzņēmējs nebūs samaksājis nodokļus.

Būvnieki atzīst, ka viena no lielākajām problēmām nozarē ir prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem, kura uzņem arvien lielākus apgriezienus un mudina celtniekus pret darbu attiekties pavirši, zinot, ka pastāv ļoti liela iespēja nesaņemt samaksu par veiktajiem darbiem. Tomēr ar šo sērgu cīnīties ar solidāras atbildības ieviešanu nedz valsts, nedz ģenerāluzņēmēji nevēlas.

Kā jau ziņots, Latvijas Būvnieku asociācija rosina ieviest solidāru atbildību, nosakot, ka gadījumos, ja kāds no apakšuzņēmējiem nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem, tas var vērsties pie ģenerāluzņēmēja vai pasūtītāja, un tiem ir pienākums par darbiem samaksāt, neskatoties uz to, ka jau reiz par tiem samaksājuši ģenerāluzņēmējam vai kādam no apakšuzņēmumiem. Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka šādas prasības nostiprināšana normatīvajos aktos liktu daudz nopietnāk izvēlēties būvniekus ne tikai pēc zemākās cenas principa, bet arī pēc godprātīgas attieksmes pret apakšuzņēmējiem.

Grinbergs pieļauj, ka sākuma posmā varētu būt atsevišķi precedenti, kad pasūtītājam nākas samaksāt divas reizes, taču ar laiku tas tiktu izskausts, jo nemaksātājus vispār nepielaistu pie dalības valsts un pašvaldību konkursos un arī privātie pasūtītāji ļoti skatītos ne tikai uz cenu, bet arī uz būvnieku reputāciju. “Ja zinās, ka nesamaksāšanas gadījumā būs jāmaksā otrreiz, ļoti atbildīgi izvēlēsies būvniekus un arī apakšuzņēmējus,” ir pārliecināts Grinbergs.

Šo ideju atbalsta arī Latvijas Būvinženieru savienība. Būvinženieru savienības prezidents Mārtiņš Straume uzskata, ka pašreiz plānotā solidārā atbildība par nodokļu samaksu ir absolūti “šķībs” traktējums, jo paredz tikai to, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, lai gan bieži vien par darbiem nesamaksā pats pasūtītājs, kuram valsts nekādu atbildību uzlikt negrasās. “Valsts vai pašvaldība nesamaksā par padarītajiem darbiem, bet apakšuzņēmēja nodokļi ir jāmaksā galvenajam uzņēmējam, kaut gan pats samaksu nav saņēmis. Tas ir absurds,” pauž Straume.

Pēc Būvinženieru savienības vadītāja teiktā, esot zināmi gadījumi, kad pasūtītājs pierunā būvuzraugu, lai neparaksta segto darbu aktus un būtu iemesls nemaksāt. Pēc Straumes domām, normāli būtu noteikt, ka būvniecībā darba cikls ir viens mēnesis, pēc kura arī notiktu darbu pieņemšana un norēķināšanās par padarīto, lai ģenerāluzņēmējs var norēķināties ar apakšuzņēmējiem, lai būtu samaksātas ne tikai algas, bet arī nodokļi. “Problēma jau nav tajā, ka kāds apakšuzņēmējs izvairītos no nodokļiem. Problēma ir tā, ka netiek samaksāts, līdz ar to nav naudas ne nodokļiem, ne darba algām,” pauž Straume.

Lai gan publiskajā telpā arvien biežāk parādās informācija par gadījumiem, kad nav samaksāts apakšuzņēmējiem, lielos ģenerāluzņēmējus pārstāvošās sabiedriskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītāja Baiba Fromane pauž uzskatu, ka šīs problēmas dramatizēšana slēpjas mītos. Organizācijas, kuras biedrs ir arī Zolitūdes Maxima būvnieks Re&Re, pārstāve ir gatava piebalsot Finanšu ministrijai, kura vēlas normatīvajos aktos nostiprināt kārtību, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Viņa vainu veļ uz apakšuzņēmumiem, kuri bieži vien samaksu no ģenerāluzņēmēja esot saņēmuši, bet nav tālāk norēķinājušies ar valsti un darbiniekiem.

Pēc Fromanes domām, svarīgāk par solidāras atbildības iedibināšanu ir risināt sistēmiskas problēmas. Būvuzņēmēju partnerības pārstāve norāda, ka organizācija piedāvājusi daudz efektīgāku un vienkāršāku risinājumu ģenerāluzņēmēju atbildībai par apakšuzņēmumu nodokļu samaksu, nekā to rosinājusi Finanšu ministrija. “Mēs esam piedāvājuši, ka ģenerāluzņēmējs, pirms maksā apakšuzņēmējam, pieprasa izziņu par samaksātajiem nodokļiem. Ja viņš nav veicis sociālā nodokļa nomaksu, tad ģenerāluzņēmējs samaksātu tikai tajā apmērā, kas nepieciešama nodokļa samaksai, un tad, kad būtu pierādījumi nodokļu nomaksai, tad veiktu atlikušās summas samaksu,” piedāvājumu izklāsta Fromane.

Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka visefektīvākais mehānisms būtu ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē par minimālajām algām. “Tas gan nozīmētu, ka vienošanās būtu jāpanāk apmēram 400 nozares uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums veido 1,1 miljardu eiro. No sākuma mums ir jātiek galā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, un tikai pēc tam var runāt par citiem instrumentiem un mehānismiem. Kamēr tas nav izdarīts, visi pārējie priekšlikumi ir tikai formālam “ķeksītim”, un tiem būs tikai daļēja atdeve,” sakās esam pārliecināta Fromane.

Arī Finanšu ministrija (FM) uzskatot, ka svarīgākais ir solidāru atbildību ieviest vien par nodokļiem. “Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu,” skaidro FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Pēc FM pārliecības, problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē arī statistikas dati par būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti. “Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015.gada 1.oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro,” uzsver FM.

Turklāt jāatzīmē, ka ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki nekā vidēji nozarē – attiecīgi ēku būvniecībā 600 eiro, bet specializēto būvdarbu apakšnozarē 541 eiro, norāda FM. Pēc FM sniegtās informācijas, VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi.

“Iepriekšminētā informācija ļoti precīzi norāda uz problēmām minētajā nozarē, kas ir steidzami jārisina, lai neradītu vēl lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnē. Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana attiecībā uz nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot, būs iespējams sekmēt nodokļu nomaksu. Līdz ar to, lai risinātu konstatētās problēmas būvniecības nozarē, Finanšu ministrija, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, ir izstrādājusi normatīvo aktu regulējuma, kas uzlabos nodokļu iekasēšanu garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs, mazinās ēnu ekonomiku un vienlaikus nodrošinās būvniecībā nodarbināto personu sociālo garantiju stiprināšanu,” skaidro Jarockis.

Papildus tam FM uzsver, ka valdība ir atbalstījusi arī priekšlikumu par standartizētu būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādi. “Arī tas ir viens no būtiskiem soļiem, kas, pārņemot Eiropas valstu labo pieredzi un praksi, veicinās nozares sakārtošanu un garantēs prognozējamu saistību izpildi, mazinot arī ēnu ekonomiku. Paredzēts, ka šādu standartizēto līgumu piemērošana būs obligāta publiskajos iepirkumos,” norāda FM pārstāvis.

FM pieļauj, ka solidāras atbildības noteikšana par darbu samaksu būvniecībā, iespējams, būtu nākamais risinājums. “Par šo jautājumu jau bija diskusijas, bet pati nozare to patlaban neatbalsta. Taču ir skaidrs, ka par šo jautājumu vēl notiks diskusijas starp nozaru ministrijām un būvniecības nozares iesaistītājiem, lai virzītos uz nozares sakārtošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu,” bilst Jarockis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...