Valstij un Rīgas domei piederošais "Rīgas Siltums" kopā ar "Latvenergo" no iedzīvotājiem izkrāpj un izšķērdē vismaz 785 tūkstošus eiro nedēļā
Katrīna Iļjinska, Forbes09.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī Ekonomikas ministrijai un Rīgas domes piederošajam “Rīgas Siltumam” nedēļā nepieciešami 93 000 MWh siltumenerģijas, uzņēmums iepirkumu sludina vien par 18 361 MWh, un arī tos pašus pamanās nopirkt paši no sevis. Iedzīvotāju pārmaksa – 785 tūkstoši eiro nedēļā. Privātajiem siltumenerģijas ražotājiem – dīkstāve. Iepirkuma cenas neatklāj, bet zināms, ka kurina dārgo, iespējams, joprojām Krievijas gāzi.
Šī gada februāra sākums Latvijā ir padevies silts – vidējā gaisa temperatūra nedēļā no 4. līdz 11.februārim ir ap nulli, varbūt pat plusos. Tas nozīmē, ka siltumu mēs patērējam salīdzinoši mazāk nekā bargajos ziemas mēnešos ar lieliem mīnusiem. Taču siltā ziema joprojām rada neizmērojamas peļņas iespējas negodprātīgajiem – šajā gadījumā valstij Ekonomikas ministrijas personā un tās uzņēmumam „Latvenergo”, kā arī Rīgas domei un valstij kopīgi piederošajam “Rīgas siltumam”.
“Rīgas Siltums” sev vajadzīgo siltuma apjomu prognozē reizi nedēļā un arī iepērk siltumu reizi nedēļā. Trešdienās veic aplēses, cik enerģijas vajadzēs, ceturtdienā sludina iepirkumu un arī paziņo “uzvarētājus” – uzņēmumus, no kuriem pirks enerģiju laika posmam no sestdienas līdz nākamai sestdienai. Forbes saņēma privāto piegādātāju ziņas par iepirkumu februāra pirmajā pilnajā nedēļā.
Rīgu iedala divās zonās – TEC-1 un TEC-2 zona, proti, pēc vietām, kur atrodas "Latvenergo" termoelektrostacijas. Februāra pirmajā datumā “Rīgas Siltums” aplēsa, ka nedēļā no 4.līdz 11.februārim TEC-1 siltumapgādes zonā prognozējamais siltumenerģijas patēriņš būs 44 500 MWh, savukārt TEC-2 zonā – 48 500 MWh, liecina „Forbes” rīcībā esošā informācija. Tātad kopā 93 000 MWh.
Pretēji Enerģētikas likuma 49.panta otrajā daļā noteiktajam pienākumam ievērot ekonomiskā pakāpeniskuma principu “Rīgas Siltums” iepirkumu veica tikai par 20% no nepieciešamās enerģijas jeb 18 361 MWh, tādējādi nenodrošinot ne atklātību cenu jautājumā, ne iespēju privātiem piegādātājiem piedalīties iepirkumā par visiem 93 000 MWh.
Izklausās pārspīlēti? Jā un nē. Kas tad īsti noticis – soli pa solim vienkāršā valodā.
Rīgā ir pieci tā saucamie neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji, no kuriem divi ir tieši saistīti ar pašu iepircēju – "Rīgas Siltumu." Proti, "Latvenergo", kura akcionārs ir Ekonomikas ministrija, kurai arī pieder "Rīgas Siltums" (48,99%), bet vēl 48,99% pieder Rīgas domei, kā arī SIA “Rīgas BioEnerģija”, kura 100% pieder pašam “Rīgas Siltumam”. Līdz ar to secināms, ka divi no pieciem neatkarīgajiem piedāgātājiem ir cieši saistīti ar pašu iepircēju.
Paliek trīs citi: “Gren” (pieder Nīderlandes „Gren Holding Company B.V.”), “Rīgas Enerģija” (pieder Pēterim Dzirkalam un Jekaterinai Ņikuļinai), kā arī “Eco Energy Riga” (pieder Jānim Timmam) – visi trīs piegādā siltumenerģiju lētāk nekā "Latvenergo" savā pamattarifā. Vēl ir uzņēmums “Juglas Jauda” ar tarifu 60,24 EUR/MWh, taču nezināmu iemeslu dēļ “Rīgas Siltums” savās atbildēs „Forbes” tādu uzņēmumu vispār nepiemin, lai gan tas piedāvā viszemāko tarifu (un saņem OIK) un "Rīgas Siltums" to arī perk.
SPRK dati liecina, ka "Latvenergo" ir apstiprināti visaugstākie siltumenerģijas tarifi Latvijā, vidēji divas reizes augstāki nekā citiem. Februārī TEC-1 ražotnē tie ir 173,84 EUR/MWh, bet TEC-2 ražotnē – 178,34/MWh. Kāpēc tik dārgi? „Latvenergo” tarifi ir piesaistīti gazes cenai, un, ņemot vērā tās svārstības un pērnā gada vasaras jaunos rekordus, arī cena svārstās. Tā, piemēram, pērnajā decembrī apstiprinātais “Rīgas Siltuma” SC “Ziepniekkalns” tarifs ir gandrīz piecreiz zemāks – 36,89 EUR/MWh.
Visi ražotāji, kuri izmanto atjaunojamos resursus, izņemot "Latvenergo", kas kurina gāzi, piedāvā cenu, kas vismaz par 40% zemāka nekā "Latvenergo". Dārgākais piedāvājums ir 102,98 EUR/MWh.
Taču “Rīgas Siltums” tik un tā pērk par 180 EUR/MWh.
Izklausās pārāk slikti, lai būtu taisnība...
Šobrīd nav zināms konkrēti, cik daudz naudas “Rīgas Siltums” iztērējis siltumam vienā nedēļā no 4.līdz 11.februārim, jo “Rīgas Siltums” neatklāj šo informāciju. Arī "Latvenergo" pārstāvji vēl nav atbildējuši uz Forbes jautājumu, par kādu cenu un cik daudz siltumenerģijas šonedēļ tiek pārdots “Rīgas Siltumam”. Tomēr ir zināmi pārējie piedāvājumi, uz kuru bāzes Forbes veica aprēķinus.
Sāksim ar TEC-1 zonu.
TEC-1 zonā saskaņā ar "Rīgas Siltuma" aplēsēm šajā nedēļā būs vajadzīgi 44 500 MWh enerģijas. „Forbes” ir zināms, ka 2507 MWh tika izsludināti iepirkumā un uzņēmums "Eco Energy Riga" piedāvāja piegādāt šo apjomu par 102,98 EUR/MWh. Tikmēr "Latvenergo" piedāvāja 1254 MWh piegādāt par 80 EUR/MWh, bet vēl 1253 MWh – par 90 EUR/MWh, liecina „Forbes” rīcībā esošā informācija, kuru gan nesniedza ne "Rīgas Siltums", ne "Latvenergo".
Tas nozīmē, ka TEC-1 zonā no 44 500 nepieciešamajiem MWh enerģijas "Rīgas Siltumam" bija pieejama daļa enerģijas par 80 EUR/MWh, daļa – par 90 EUR/MWh, vēl daļa par 102,98 EUR/MWh un atlikums par SPRK apstiprinātajiem "Latvenergo" – 173,84 EUR/MWh.
Tomēr neatkarīgie tirgus spēlētāji ziņo, ka no viņiem enerģija nav pirkta.
Tas nozīmē, ka “Rīgas Siltums” nav īstenojis likumā ietverto prasību ievērot ekonomiskā pakāpeniskuma principu.
Tātad, ja Rīgas Siltums būtu ievērojis ekonomiskā pakāpeniskuma principu, kas ietverts Enerģētikas likumā, TEC-1 zonā rīdzinieki būtu ietaupījuši vismaz 186 370 eur.
TEC-2 zonā lielāki apjomi
TEC-2 zonā situācija ir vēl sliktāka. Šajā zonā konkurence ir lielāka, un noraidīti vēl vairāk kandidāti par zemāku cenu nekā TEC-1 zonā. Līdz ar to aprēķini ir attiecīgi.
TEC-2 zonā saskaņā ar "Rīgas Siltuma" aplēsēm šajā nedēļā būtu vajadzīgi 48 500 MWh enerģijas. No tiem 15 854 MWh bija izsludināti iepirkumā, kurā uzvarēja gan "Latvenergo", gan “Rīgas Siltuma” meitas uzņēmums "Rīgas BioEnerģija". Nelielu daļu enerģijas piegādāja “Juglas Jauda”.
„Forbes” ir zināms, ka 650 MWh tika piedāvāja piegādāt “Juglas Jauda” par 60,24 EUR/MWh, 3108 MWh – "Gren Rīga" par 96,64 EUR/MWh, 4032 MWh par 98,47 EUR/MWh piedāvāja "Rīgas Enerģija".
Tādējādi abās zonās – TEC-1 un TEC-2 Rīgā – vienā siltā nedēļā izkrāpj no iedzīvotājiem un izšķērdē vismaz 785 tūkstošus eiro, nemaz nerunājot par aukstākiem laika apstākļiem. Ja apkures sezonā reķinām 4 mēnešus jeb 16 nedēļas, tad vienas sezonas pārmaksa Rīgas iedzīvotājiem veido vairāk nekā 12 miljonus eiro.
“Rīgas Siltums” uz „Forbes” jautājumiem pēc būtības neatbildēja; arī "Latvenergo" savu versiju uz raksta publikācijas brīdi vēl nav snieguši.
Pārpublicēts no forbesbaltics.com
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
