Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.

Valsts iekārtas sašūpošana nav tas pats, kas berzēšanās ap VID, KNAB, SAB, DP vai kādu citu valsts institūciju, cenšoties iztirzāt tās darbības kvalitāti. Valsts iekārta ir politiskās organizācijas pamats un visdziļākā jēga. No valsts iekārtas ir atkarīga tik tikko minēto institūciju darbība. Kāda ir valsts iekārta, tāda ir valsts institūciju darbība. Valsts institūciju darbības kvalitāti drīkst iztirzāt tikai valsts iekārtas kontekstā. Cita kritiski analītiskā loģika ir bezperspektīva. Cita loģika ir neloģiska „loģika”. „Rīdzenes sarunu” kontekstā neloģiski ir KNAB uzlūkot atrauti no krimināli oligarhiskās valsts iekārtas, kā tas diemžēl notiek.

Pēc PSRS sabrukuma bijušajā LPSR tika formāli atjaunota pirmskara LR, bet ar krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Formāli tika atjaunota Satversme un Saeima, Valsts prezidenta un Ministru kabineta institūti, kā arī LR valsts simbolika. Taču reālo politisko un ekonomisko varu sagrāba neliela cilvēku grupa – oligarhija.

Praktiski tas nozīmēja, ka varu sagrāba LKP un VDK nomenklatūras neliela grupa, kas XX gs. beigās noziedzīgi piesavinājās padomju sabiedrības kopīpašumus, politisko un ekonomisko varu. Pret šo grupu jāizturās kā pret oligarhiju. Svešvārds „oligarhija” (gr. Oligarchia - nedaudzu vara) apzīmē valdīšanas formu, kurā valsts vara pieder nelielai cilvēku grupai.

Oligarhijas vara ir vēsturiski sena un zinātnē labi izprasta politiskā parādība. Oligarhiju tradicionāli veido dižciltīgi un bagāti cilvēki. Viņu privātās intereses visbiežāk ir primārās. Taču mēdz būt arī citādāk, kad oligarhija sniedz milzīgu ieguldījumu sabiedrības labklājībā un valsts varenībā. Oligarhi var paši stūrēt valsti, kā arī var valsts pārvaldei novirzīt uzticības personas - profesionālos politiķus un profesionālos menedžerus, radus un draugus.

Pēcpadomju Latvijā nekādā gadījumā pret oligarhiju nedrīkst izturēties kā pret šo fenomenu tā klasiskajā veidolā. Tam ir principāli iemesli. Pats galvenais iemesls ir mūsu oligarhijas kriminālā būtība. Mūsu oligarhi ir laupītāji, noziedznieki, krimināli elementi. Mūsu oligarhi nav dižciltīgi un bagāti cilvēki. Mūsu oligarhi ir amorāli parvēniji – plebejiski iznireļi bez morāles. Viņu bagātība nav viņu darba rezultāts, bet kriminālo noziegumu (galvenokārt „prihvatizācijas”) rezultāts. Tāpēc LR nav oligarhiskā valsts iekārta, bet LR ir krimināli oligarhiskā valsts iekārta. Tas ir unikāls gadījums cilvēces vēsturē, kurā līdz XX gs. beigām netiek fiksēta kriminālā oligarhija. Tiek fiksēta oligarhija, bet netiek fiksēta kriminālā oligarhija. Latviešu vislielākais politiskais grēks ir vienreizējs grēks globālā mērogā.

Tiekamies ar valstiskuma metabolismu – radikālu pārmaiņu, radikālu pārvēršanos. Reti nelietīgās „perestroikas” mantinieki līdzās demokrātiskajai valstiskuma orientācijai un autoritārajai valstiskuma orientācijai ir dzemdējuši trešo variantu - kriminālo valstiskuma orientāciju, tādējādi pamatīgi izceļoties cilvēces vēsturē un to papildinot ar jaunu valstiskuma orientāciju. Krimināls valstiskums cilvēces vēsturē pirmo reizi radās tikai „perestroikas” izkropļotajās bijušajās PSRS republikās. Tādējādi tagad pasaulē ir sastopama politiskās apziņas demokrātiskā orientācija, autoritārā orientācija un kriminālā orientācija, kura pulsē LR u.c.

Politisko grēku ir pastrādājusi, sargājusi, slavējusi, regulāri papildinājusi latviešu majoritāte. LR krimināli oligarhiskā valsts iekārta nav noziedzīgo iznireļu varoņdarbs, bet gan etniski kolektīvs varoņdarbs. Tāpēc „Rīdzenes sarunu” rezonanse ir masveidīga un grandioza. Rīt, parīt, aizparīt tā būs vēl grandiozāka. Katru dienu izpeld kaut kas jauns politiskā grēka diskursīvajā apsaimniekošanā, jo latviešu majoritātei  šis grēks ir dzīves organiska sastāvdaļa, lepnums, panākums, dārgums, un tāpēc aprūpējams, lolojams, modificējams, analizējams, modernizējams, papildināms lielums.

Sīciņa minoritāte ir latviešu grupa, kurai LR kā krimināli oligarhiskā valsts nav 100% pieņemama. Tādu latviešu skaits ir ļoti niecīgs. Tāpēc publiskajā telpā neeksistē aicinājums aizslaucīt vēstures mēslainē patreizējo kriminālo monstru un sākt dzīvi no jauna, tā teikt, ar tīrām rokām un tīru sirdsapziņu. Eksistē vienīgi debila retorika par 4.atmodu, bordāniešu, jurašu, strīķu noziedzības un nelietības maskēšana ar “tautas sapulcēm”. Eksistē šizofrēniskas ilūzijas objektīvi izmeklēt “Rīdzenes sarunas” Svētās Govs vadībā.

Svarīgs ir viens moments. Latviešu tautas vēsturē otro reizi tiek degradēta valsts iekārta. Pirmo reizi vainīga bija sabiedrības politiskās apziņas neattīstība, politiski tendētajai inteliģencei bezjēdzīgi cepot politiskās partijas un tādējādi politisko iekārtu novedot līdz fiasko.

Pirmo reizi viss noslēdzās ar valsts apvērsumu. Tagad tā nebūs. Tagad latviešiem ir ģeopolitiskais saimnieks, un Latvijas teritorijā atrodas ārzemju karaspēks atbilstoši okupācijas kritērijiem.

Tagad turpināsies liekulīgā dancošana. Latviešu majoritātes idejiskā kodola un idejiskā reprezentanta - latviešu varas inteliģences - morāli tikumiskais stāvoklis tagad nav salīdzināms ar latviešu varas inteliģences morāli tikumisko stāvokli 30.gadu sākumā. Tagad latviešu varas inteliģence ir degradējies un deģenerējies pelējums. “Prihvatizācija”, zagšana, noziegumu brīvība, postmodernisms, neoliberālisms, plurālisms, demogrāfiskā katastrofa (kā garīgās sekas) latviešu varas inteliģenci ir fundamentāli sagandējusi. Vara    s inteliģences akompanētā tautas majoritāte ir spējīga vienīgi liekulīgi dancot ap savu vislielāko politisko grēku. Tautas majoritāte nevēlas ne streikot vai mītiņot, ne organizēt valsts apvērsumu vai aicināt palīgā ģeopolitisko saimnieku.  

Tautas majoritātei sagādā baudu „Rīdzenes sarunas”. Katram sevi cienošam pilsonim ir iespēja demostrēt zināšanas politoloģijā, vēsturē, ētikā, sociālajā filosofijā. Kā parasti, katrs ir visgudrākais un viszinošākais. Iespēja likt lietā Dieva dāvināto intelektuālo apdāvinātību un paša sakrauto zināšanu vezumu ir ne katru dienu. Internetā ikvienu „Rīdzenes sarunām” veltīto publikāciju izlabo, precizē, papildina, izmaina par 180 grādiem komentāru simti.

Tautas politiskā apziņa ir satraucoši zemā līmenī. Tāpēc „jaunie konservi” drīkstēja cerēt gūt masu atbalstu vācu-krievu pakta emocionāli demagoģiskajā „restaurēšanā”. Tādas cerības varēja izlīst, zinot par politiskās vides galējo aprobežotību. Tikai galēji aprobežotā politiskajā vidē var neņemt vērā, ka tagad Latvija ir jaunas ģeopolitiskās vienošanās subjekts, jo Gorbačovs mūs uzdāvināja ASV. Pat grūti ticēt, ka latvieši var neapjēgt par amerikāņu ģeopolitisko varu Latvijā. Ja kāds karsti tiecas nosodīt vēsturisko netaisnību, tad nākas sākt ar Romas pāvesta un Vācu ordeņa ģeopolitiskās vienošanās nosodījumu, izlemjot pagānu cilšu pārvaldīšanu Ziemeļeiropā. Šī ģeopolitiskā vienošanās ir baltu cilšu un vēlāk latviešu tautas neapskaužamā likteņa sākums.

Rīdzenes sarunas” uzjundī krimināli oligarhiskās valsts iekārtas galveno morāli psiholoģisko satelītu – liekulību. Respektīvi, tautas masās iefiltrēto liekulīgo nostādni, it kā LR būtu normāla demokrātiska valsts bez krimināli oligarhiskās valsts iekārtas un bez noziegumu brīvības.

Liekulīgi var rīkoties atsevišķi indivīdi, izvēloties sociālās komunikācijas amorālu stratēģiju. Taču sastopama parādība, kuru zinātnē ir pieņemts dēvēt par kultūras liekulību. Tā ir liekulība nevis individuālajā līmenī, bet liekulība sociālajā līmenī, kad sociālās komunikācijas amorālā stratēģija ir uzkundzējusies visā tautā.

Kultūras liekulība ir īpašs psiholoģiskais stāvoklis sabiedrībā. Sociuma ētosā (morāles normu, principu un ideālu kopumā) ir iefiltrēta liekulība.

Kultūras liekulības izcelsme var būt dažāda. Būtiska loma ir cilvēku pašvērtējumam. Šo pašvērtējumu var akumulēt (uzkrāt, papildināt) ideoloģijas uzpotētā izpratne par tautas kopējo vērtību.

Kultūras liekulība, atkārtojam, ir īpašs psiholoģiskais stāvoklis sabiedrībā. Nepatīkami ir tas, ka parasti sabiedrība atbalsta šo īpašo stāvokli; proti, sabiedrība atbalsta liekulību sociālajā komunikācijā.

Sabiedrība tā rīkojās, balstoties uz pašvērtējumu. Respektīvi, sabiedrībā nav stingras pārliecības par savu vērtību. Sabiedrību ir pārņēmis mazvērtības komplekss. Sabiedrība cenšas aizsargāt un noklusēt savu acīmredzamo labilitāti – nenoturību, nestabilitāti, mainīgumu.

Runa ir par labilitāti gan cilvēciskās vērtības, gan kultūras vērtības aspektā. Sabiedrība vairāk vai mazāk intuitīvi apzinās savus trūkumus. Taču reizē nevēlas tos atklāti atzīt un tāpēc izvēlas liekulības stratēģiju, kā arī aizliedz kritizēt sabiedrības trūkumus. Sabiedrība izdara psiholoģisko spiedienu uz tiem nelabvēļiem, kuri paškritiski, satīriski, ironiski izsakās par sabiedrības trūkumiem. Latvijā tas, piemēram, izteiksmīgi vibrē interneta komentāros. Katrs pats niecīgākais kritiskais izteikums par mūsu dzīvi nekavējoties tiek nolamāts par „kremlina” viedokli, kā arī autoram tiek piedraudēts par viņu ziņot (denuncēt) DP.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....