Valsts 15 miljonus eiro vēl neesot pazaudējusi, tās esot tikai "bažas"
PIETIEK22.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā jau pērn konstatēts, ka projektā „Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācija” veikta normatīvajiem aktiem neatbilstoša iepirkuma procedūra, jau pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka viss projekta finansējums būs jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, kas papildus ir 15 miljoni eiro, ko Latvija nesaņems no Eiropas Komisijas kā ERAF līdzfinansējuma daļu, - šāda satura iesniegumu nesen publiskoja Pietiek. Nu esam saņēmuši atbildīgo iestāžu skaidrojumus, no kuriem izriet - pagaidām valsts 15 miljonus zaudējusi vēl neesot, tiesa, zīmīgi, ka netiek arī apgalvots, ka tas nenotiks.
Ministru kabineta pārstāve atbildē Pietiek izvairās pieminēt vārdu "zaudējumi", tā vietā apgalvojot, ka "šobrīd nav nekāda pamata runāt par pārkāpumu". Tiesa, "Finanšu ministrija kā fondu Revīzijas iestāde izvērtē Iekšlietu ministrijas Informācijas centra argumentāciju un sniegto papildu informāciju. Balstoties Revīzijas iestādes izvērtējumā, Centrālā līgumu un finanšu aģentūra (CFLA) pieņems lēmumu un nepieciešamības gadījumā tiks lemts par tālāko rīcību".
Savukārt Riharda Kozlovska (attēlā) vadītā Iekšlietu ministrija, pamatojot, kāpēc tā izlēmusi nerīkot atklātu un caurspīdīgu iepirkuma konkursu, apgalvo, ka runa esot tikai ar "bažām", bet ne konstatētiem pārkāpumiem, - šo izteiksmīgo skaidrojumu publicējam pilnībā:
"Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi iesniegumā aprakstīto situāciju un norāda, ka nekādi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumi iepirkuma procedūras norisē no Iepirkuma uzraudzība biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas puses netika konstatēti. Tāpat netika konstatēti pārkāpumi projekta īstenošanā un līguma izpildē.
Pēc iepirkuma īstenošanas pabeigšanas Revīzijas iestāde ir izteikusi bažas par izvēlētās iepirkuma metodes pamatotību, taču nekādi pārkāpumi iepirkuma norisē un līguma izpildē nav konstatēti.
Līdz 2012.gadam Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēma daļēji jau bija modernizēta, balstoties uz Motorola SmartZone Astro tehnisko risinājumu par ciparu radio balss sakariem, un veiktas investīcijas esošajā tehniskajā risinājumā vairāk nekā 8,232 milj. LVL apjomā.
Lai pilnībā pabeigtu 2006.gadā iesākto tehnisko modernizāciju, bija nepieciešams saglabāt esošā Iekšlietu ministrijas radiosakaru tīkla viendabīgumu un nodrošināt tehniskā risinājuma savietojamību. Galvenais mērķis bija nodrošināt valsts aizsardzības iestāžu (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Aizsardzības ministrijas) un civilās palīdzības iestāžu (Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta) sadarbību, izmantojot drošus attālinātos sakarus kopējā Iekšlietu ministrijas radiosakaru tīklā.
Ministru kabinets ar 2012.gada 20.marta (prot.Nr.16 50.§ 2.punkts) protokollēmumu atbalstīja risinājumu modernizēt atlikušo Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas daļu balstoties uz APCO-25, kuras tehniskais risinājums ir Motorola SmartZone Astro standarts P25.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pirms publiskā iepirkuma rīkošanas veica tirgus analīzi attiecībā uz pasaules lielākajiem radiosakaru sistēmu infrastruktūras ražotājiem.
Minētās analīzes rezultāti liecina, ka uz analīzes veikšanas brīdi vienīgais ražotājs, kas spēja nodrošināt Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizāciju un kura tehnoloģiskais risinājums pilnībā atbilda prasībām, bija Motorola. Pārējo ražotāju uz analīzes veikšanas brīdi pieejamie tehniskie risinājumi neatbilda sistēmas prasībām pilnībā vai daļēji, līdz ar to tika pieņemts lēmums lūgt Iepirkumu uzraudzības biroja saskaņojumu par iepirkuma procedūras metodi izvēloties sarunu procedūru.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām (likuma 64.panta pirmās daļas) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs lūdza Iepirkumu uzraudzības biroja atļauju piemērot sarunu procedūru un Iepirkumu uzraudzības birojs šādu atļauju Iekšlietu ministrijas Informācijas centram deva.
Papildus tam - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai gūtu papildu pārliecību par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma pamatotību, piesaistīja neatkarīgu ekspertu atzinuma sniegšanai. Neatkarīgais eksperts savā atzinumā norādīja, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtie tehniskie argumenti un secinājumi ir pamatoti.
2015.gada 16.novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā atbildīgās iestādes veiktajā funkcionalitātes pārbaudē Iekšlietu ministrijas Informācijas centra projektam "Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācija" konstatēja, ka finansējuma saņēmējs ir sasniedzis projektā plānoto aktivitāšu ietvaros paredzēto uzraudzības (iznākuma) rādītāju, t.i. Radiosakaru sistēmas gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēma ir ieviesta un darbojas atbilstoši projekta iesniegumā paredzētajam.
Neskatoties uz to, Finanšu ministrija kā fondu Revīzijas iestāde pārbaudes ziņojumā ir norādījusi, ka nav gūta pietiekama pārliecība par izvēlētās iepirkuma procedūras atbilstību. Šobrīd gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, gan Iekšlietu ministrija veic pārrunas ar Revīzijas iestādi par papildu nepieciešamo pierādījumu sniegšanu Revīzijas iestādei, lai tā varētu gūt pilnīgu pārliecību par izvēlētās metodes pamatotību."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
