Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Regulāri runās un diskusijās cilājot aktuālo jautājumu par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, lai piesaistītu gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, gan valsts pārvaldē strādājošie, gan politiķi mīl gari un plaši stāstīt par to, cik svarīga prognozējamība, laba pārvaldība, tiesiskums un cik nepieciešama birokrātisko procedūru samazināšana. Diemžēl man kā juristam, kam ir gadījies pārstāvēt privātuzņēmējus juridiskos strīdos ar valsti, bieži nākas vērot situācijas, kad valsts iestādes sevi parāda kā svārstīgus, un neuzticamus partnerus.

Spilgts piemērs valsts institūciju darbības nekonsekvencei, neprognozējamībai un neuzticamībai ir pazīstamā uzņēmēja Kirova Lipmana un viņa dēla Filipa Lipmana skaidrošanās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par akciju sabiedrības "Grindeks" akciju iegādi un tas, kas no tā visa ir iznācis.

Lieta aizsākās tālajā 2009. gadā, kad Filips Lipmans lūdza FKTK sniegt skaidrojumu par viņa tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto “Grindeks” akciju iegādi. F.Lipmans par saviem līdzekļiem vēlējās iegādāties uzņēmuma akcijas un gribēja uzzināt, vai gadījumā, ja to īpatsvars kopā ar viņa vecākiem jau piederošajām akcijām pārsniegs 50 procentu no visām “Grindeks” akcijām, neiestāsies situācija, kad citiem akcionāriem jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

FKTK pēc mēneša sniegtā atbilde skaidri un gaiši apstiprināja – akcijas var droši pirkt, pēc to iegādes pārējiem akcionāriem nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Paļaujoties uz FKTK kompetenci, F.Lipmans iegādājās 0,04 procentus “Grindeks” akciju.

Taču tad izrādījās, ka FKTK uzvedas gluži kā tas monarhs, kurš uzskatīja, ka ir sava vārda saimnieks: ja grib, tad dod vārdu, ja grib – ņem to atpakaļ. 2014. gadā FKTK paziņoja, ka viss ir pilnīgi pretēji nekā pirmajā atzinumā un ir iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tā kā Lipmani, paļaujoties uz FKTK sākotnējo atzinumu, to nebija izdarījuši, FKTK izmantoja iespēju arī uzlikt ievērojamus naudas sodus. Nevienu nemulsināja tas, ka pēc būtības komisija pati bija izprovocējusi šādu situāciju.

Strīdīgā situācija beigu beigās tika atrisināta, Filipa Lipmana mātei pārdodot strīdīgos 0,04 procentus akciju. It kā varētu iestāties miers, taču tad šo situāciju centās izmantot bijušie mazie akcionāri. Viens no viņiem - Leonīds Mohovikovs - cēla prasību par 2120,40 eiro piedzīšanu. Viņš to pamatoja ar to, ka ir pārāk lēti pārdevis savas akcijas, jo, lūk, ja būtu izteikts atpirkšanas piedāvājums, būtu ieguvis par 2,1 tūkstoti eiro vairāk.

Šo prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nule noraidīja. Taču viena lieta ir mazais akcionārs ar salīdzinoši nelielu prasību, pavisam cita – valsts. Izrādās, ka līdzīgu prasību ir sagatavojusi arī Privatizācijas aģentūra (PA). Tās mērķis ir šādā no likuma viedokļa, labas pārvaldības prakses un citiem aspektiem apšaubāmā veidā atgūt zaudējumus, ko tā pati ir nodarījusi valstij.

Proti, 2016. gada rudenī PA atklātajās izsolēs biržā pārdeva valstij piederošos 2,29 procentus Grindeks”  akciju, un, kā jau tas ar valsts amatpersonu organizētiem darījumiem Latvijā gadās, cena bija ļoti zema - pat zem vidējās biržas cenas. Protams, ka šāds darījums radīja daudz jautājumu par pārdošanas motīviem un darbinieku kompetenci. Acīmredzot, lai uz tiem nebūtu jāatbild, izeja tiek meklēta, mēģinot pašu radītos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem, kuriem bija tā nelaime uzticēties FKTK maldinošajam atzinumam.

Domāju, ka sāga ar "Grindeks" akcijām un no tās izrietošās konsekvences uzskatāmi ilustrē to, ka runāšana par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, prognozējamību, valsts atbalstu uzņēmējdarbībai un citām labām lietām ir viens, kamēr praktiskā rīcība pilnīgi kas cits. Amatpersonas jau pēc dažiem gadiem neatceras, ko teica un rakstīja iepriekš, un dara visu iespējamo, lai noslēptu nolaidību.

Arī politiķi, kam ir pienākums uzraudzīt ierēdņu un amatpersonu darbību, izliekas neko nemanām. Par FKTK kompetenci jau tāpat viss ir skaidrs, bet nav arī manīta citās jomās rosīgā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vēlme izmeklēt, kuru Privatizācijas aģentūras amatpersonu noziedzīgas nolaidības vai bezdarbības rezultātā nodarīti zaudējumi valstij.

Novērtē šo rakstu:

46
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...