Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam
Valsts kanceleja09.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai skaitā valsts pārvaldē strādājošo. “Valsts kanceleja ir pārliecināta, ka pastāvīgs ieguldījums valsts iestādēs nodarbināto kompetenču attīstībā ir investīcija labākas valsts pārvaldes veidošanā un arī visas sabiedrības interesēs”, pārliecināts iestādes direktors Jānis Citskovskis (attēlā).
Ņemot vērā augsti kvalificēta darbaspēka samazināšanos, darbaspēka novecošanos, jaunās paaudzes ienākšanu darba tirgū, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, mainās pieprasījums pēc nodarbinātajam nepieciešamajām prasmēm un zināšanām. Lai veiksmīgi spētu pielāgoties darba tirgus un apkārtējās vides mainībai, ir svarīgi stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto kompetences, kā arī attīstīt un pilnveidot tās kompetences, kuras būs kritiski nepieciešamas nākotnē.
Kāpēc? Valsts pārvaldi ietekmē sabiedrības pieaugošās prasības pēc augsta standarta un valsts pakalpojumiem, kas būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām - iedzīvotāji vēlas saņemt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus ērtāk un ātrāk. Un sabiedrības demogrāfisko tendenču dēļ sagaidāms arvien lielāks pieprasījums pēc labklājības, sociālajiem, veselības un citiem publiskajiem pakalpojumiem.
Kopš ekonomiskās krīzes laikiem netiek veiktas mērķtiecīgas un ilgtspējīgas investīcijas valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstībā. Tas ir mazinājis ne tikai valsts pārvaldes kā darba devēja pievilcību, bet arī valsts pārvaldes tēlu kopumā. “Taču Valsts kanceleja apzinās sabiedrības gaidas un nepieciešamību veidot mūsdienīgu valsts pārvaldi, par kuras darbu ir gandarīti iedzīvotāji un lepnumu un piederības sajūtu tai izjūt arī paši valsts iestādēs strādājošie”, norāda J.Citskovskis.
Tāpēc Valsts kanceleja komanda 2015.gadā izmantoja iespēju veikt ieguldījumus valsts iestāžu vadītāju kompetenču attīstībā – pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam tika izstrādāts projekts “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma”, kas darbību sāka 2016.gadā un turpināsies vēl līdz pat 2022.gadam.
Minētā projekta mērķis ir mērķtiecīgi un kompleksi attīstīt valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences, kas nepieciešamas šajā pārmaiņu laikā. Veicinot augstākā līmeņa vadītāju kā stratēģisko līderu attīstību, iespējams nodrošināt inovatīvas idejas valsts pārvaldē, kā arī vadīt pārmaiņas, tādējādi netiešā veidā pozitīvi ietekmējot arī uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Jāuzsver, ka šī programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, inovācijas, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība u.c.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD savā pētījumā “Pamatprasmes publiskā sektora inovācijām” uzsver, cik ļoti svarīgi ir palielināt inovāciju līmeni valsts pārvaldē, ņemot vērā gan mainīgo vidi un nemitīgos izaicinājumus, gan arī sabiedrības gaidas.
“Latvijas iedzīvotāji no valsts iestāžu darbiniekiem sagaida kvalitatīvus pakalpojumus un profesionālu darbu, kas balstīts mūsdienīgās metodēs. Lai spētu apmierināt šo pieprasījumu, valsts pārvaldei kā sociāli atbildīgam darba devējam ir jāveic investīcijas cilvēkresursu attīstībā. Ieguldījums esošajos darbiniekos ir 2-4 reizes finansiāli izdevīgāks nekā jauna darbinieka meklēšana un ievadīšana darbā, savukārt vadītāju amatiem šī atšķirība pārsniedz 6 reizes,” atzīmē Valsts kancelejas direktors.
Iespējas pilnveidot darbam nepieciešamās kompetences ir ikvienam valsts pārvaldē nodarbinātajam, un Valsts kanceleja aicina iestāžu vadītājus pievērst uzmanību šim jautājumam un dot iespējas darbiniekiem pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Valsts administrācijas skola piedāvā ļoti plašu kursu piedāvājumu, kā arī publiskās lekcijas par aktuālajiem tematiem.
Cilvēkresursu attīstības jautājums ir viens no “Valsts pārvaldes reformu plāna
2018. gadā veiktā valsts pārvaldes iestāžu darbinieku iesaistīšanās aptauja liecina, ka darbinieku motivācijas līmenis veikt darbu sabiedrības labā ir pietiekoši augsts, neskatoties uz biežajām negācijām informatīvajā telpā. 77,4 % respondentu pauduši pozitīvu viedokli jautājumā par motivāciju darbam valsts pārvaldē (12,02 % pilnībā piekrita šim apgalvojumam, 35,5,7 % piekrita, bet 29,83 % sliecās piekrist šai domai). Valsts kancelejas direktors J.Citskovskis pauž pateicību ikvienam valsts iestādes darbiniekam, kas ne tikai godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas diendienā pilda sev uzticēto valsts darbu, bet arī apzinās nepieciešamību nemitīgi attīstīt savas iemaņas, prasmes un zināšanas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
