Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam
Valsts kanceleja09.01.2019.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai skaitā valsts pārvaldē strādājošo. “Valsts kanceleja ir pārliecināta, ka pastāvīgs ieguldījums valsts iestādēs nodarbināto kompetenču attīstībā ir investīcija labākas valsts pārvaldes veidošanā un arī visas sabiedrības interesēs”, pārliecināts iestādes direktors Jānis Citskovskis (attēlā).
Ņemot vērā augsti kvalificēta darbaspēka samazināšanos, darbaspēka novecošanos, jaunās paaudzes ienākšanu darba tirgū, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, mainās pieprasījums pēc nodarbinātajam nepieciešamajām prasmēm un zināšanām. Lai veiksmīgi spētu pielāgoties darba tirgus un apkārtējās vides mainībai, ir svarīgi stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto kompetences, kā arī attīstīt un pilnveidot tās kompetences, kuras būs kritiski nepieciešamas nākotnē.
Kāpēc? Valsts pārvaldi ietekmē sabiedrības pieaugošās prasības pēc augsta standarta un valsts pakalpojumiem, kas būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām - iedzīvotāji vēlas saņemt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus ērtāk un ātrāk. Un sabiedrības demogrāfisko tendenču dēļ sagaidāms arvien lielāks pieprasījums pēc labklājības, sociālajiem, veselības un citiem publiskajiem pakalpojumiem.
Kopš ekonomiskās krīzes laikiem netiek veiktas mērķtiecīgas un ilgtspējīgas investīcijas valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstībā. Tas ir mazinājis ne tikai valsts pārvaldes kā darba devēja pievilcību, bet arī valsts pārvaldes tēlu kopumā. “Taču Valsts kanceleja apzinās sabiedrības gaidas un nepieciešamību veidot mūsdienīgu valsts pārvaldi, par kuras darbu ir gandarīti iedzīvotāji un lepnumu un piederības sajūtu tai izjūt arī paši valsts iestādēs strādājošie”, norāda J.Citskovskis.
Tāpēc Valsts kanceleja komanda 2015.gadā izmantoja iespēju veikt ieguldījumus valsts iestāžu vadītāju kompetenču attīstībā – pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam tika izstrādāts projekts “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma”, kas darbību sāka 2016.gadā un turpināsies vēl līdz pat 2022.gadam.
Minētā projekta mērķis ir mērķtiecīgi un kompleksi attīstīt valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences, kas nepieciešamas šajā pārmaiņu laikā. Veicinot augstākā līmeņa vadītāju kā stratēģisko līderu attīstību, iespējams nodrošināt inovatīvas idejas valsts pārvaldē, kā arī vadīt pārmaiņas, tādējādi netiešā veidā pozitīvi ietekmējot arī uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Jāuzsver, ka šī programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, inovācijas, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība u.c.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD savā pētījumā “Pamatprasmes publiskā sektora inovācijām” uzsver, cik ļoti svarīgi ir palielināt inovāciju līmeni valsts pārvaldē, ņemot vērā gan mainīgo vidi un nemitīgos izaicinājumus, gan arī sabiedrības gaidas.
“Latvijas iedzīvotāji no valsts iestāžu darbiniekiem sagaida kvalitatīvus pakalpojumus un profesionālu darbu, kas balstīts mūsdienīgās metodēs. Lai spētu apmierināt šo pieprasījumu, valsts pārvaldei kā sociāli atbildīgam darba devējam ir jāveic investīcijas cilvēkresursu attīstībā. Ieguldījums esošajos darbiniekos ir 2-4 reizes finansiāli izdevīgāks nekā jauna darbinieka meklēšana un ievadīšana darbā, savukārt vadītāju amatiem šī atšķirība pārsniedz 6 reizes,” atzīmē Valsts kancelejas direktors.
Iespējas pilnveidot darbam nepieciešamās kompetences ir ikvienam valsts pārvaldē nodarbinātajam, un Valsts kanceleja aicina iestāžu vadītājus pievērst uzmanību šim jautājumam un dot iespējas darbiniekiem pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Valsts administrācijas skola piedāvā ļoti plašu kursu piedāvājumu, kā arī publiskās lekcijas par aktuālajiem tematiem.
Cilvēkresursu attīstības jautājums ir viens no “Valsts pārvaldes reformu plāna
2018. gadā veiktā valsts pārvaldes iestāžu darbinieku iesaistīšanās aptauja liecina, ka darbinieku motivācijas līmenis veikt darbu sabiedrības labā ir pietiekoši augsts, neskatoties uz biežajām negācijām informatīvajā telpā. 77,4 % respondentu pauduši pozitīvu viedokli jautājumā par motivāciju darbam valsts pārvaldē (12,02 % pilnībā piekrita šim apgalvojumam, 35,5,7 % piekrita, bet 29,83 % sliecās piekrist šai domai). Valsts kancelejas direktors J.Citskovskis pauž pateicību ikvienam valsts iestādes darbiniekam, kas ne tikai godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas diendienā pilda sev uzticēto valsts darbu, bet arī apzinās nepieciešamību nemitīgi attīstīt savas iemaņas, prasmes un zināšanas.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
