Iesaki rakstu: 
Latvija ir izmēros neliela valsts. Lai tā kļūtu sacensties spējīga ar citām, mums ļoti smalki un pārdomāti ir jāizmanto tie resursi, kuri mums ir pieejami. Varbūt skanēs mazliet banāli un nodriskāti, bet viens no galvenajiem resursiem ir cilvēki. Tādi, kas vēlas un spēj darīt vairāk par ikdienas nepieciešamību.
Mūsu skaisto Ogres novadu vienmēr esmu uzlūkojis kā man uzticēto Latvijas daļu. Kā valsts daļu, par kuru esmu atbildīgs. Tādēļ esmu centies pēc labākās sirdsapziņas darīt labāko, kā nu es to saprotu un kā man tas ir iespējams.
Pēdējās nedēļas laikā bieži redzu, ka komentāros un diskusijās interneta vidē izskan kritika par to, kādi cilvēki ir pieņemti darbā Ogres pašvaldībā. Tiek norādīts uz partijisko piederību, angažētību.
Liberastu un citu oponentu “zobu sāpes”, cik redzams, ir izraisījušas trīs personības; Ritvars Jansons, Patriks Grīva, Jānis Eglīts.
Ko varu pateikt par šiem cilvēkiem? Pirmkārt, mums ir kopīgas vērtības, kā arī redzējums par to, kādā virzienā būtu jāattīstās mūs valstij. Otrkārt – visi nosauktie ir zinoši profesionāļi jomās, kurās viņi iesaistīti Ogres novada pārzināšanā!
Jānis Eglīts, kura uzdevums ir sakārtot un pārraudzīt civilo aizsardzību, Ogres novadā, ir ieņēmis dažādus vadošus amatus, tostarp Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
Ritvars Jansons, kurš pilda Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieka pienākumus, ir vēstures zinātņu doktors, strādājis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, Kultūras ministrijā.
Patriks Grīva, kurš šobrīd darbojas novada sabiedrisko attiecību laukā, ir viens no nedaudzajiem Latvijas cilvēkiem, kurš ir izcili zinošs mediju vidē. Patriks ir guvis pieredzi NEPLP, uzraugot Latvijas mediju vidi.
Ļoti iespējams, ka Latvijā ir vēl virkne cilvēku, kas minētos pienākumus Ogres novadā varētu pildīt tikpat kvalitatīvi! Un ikviens no viņiem ir laipni aicināts uzrunāt, pieteikties un piedalīties ikvienā konkursā uz mūsu novada vakancēm!
Mūsu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties vērtēt otršķirīgus aspektus! Liksim lietā labāko no tā, kas ir mūsu tautā, kopīgam mērķim!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
