Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā interesi, ko izraisījušas ziņas par izstrādāto jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektu, Pietiek šodien publicē šo dokumentu pilnā apjomā.

Ievads

Valsts aizsardzības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos principus, prioritātes un pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai. Valsts aizsardzības koncepcija nosaka vadlīnijas valsts aizsardzības plānošanai miera laikam un valsts apdraudējuma gadījumiem.

Valsts aizsardzības koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu, un tās pamatā ir Militāro draudu analīze. Valsts aizsardzības koncepcija ir sagatavota, ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķus, kā arī Latvijas saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, tiek īstenota valsts aizsardzības politika un plānoti konkrēti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi, to īstenošanai nepieciešamie resursi, Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) attīstība, nepieciešamā valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu gatavība un darbība – miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Valsts aizsardzības pasākumu īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši pieejamiem resursiem, pildot likumos noteiktās NBS funkcijas un uzdevumus.

1. Drošības vides raksturojums

Pastāvošo starptautisko drošības vidi raksturo savstarpējā valstu atkarība, grūti prognozējamas vides izmaiņas un dažādā drošības izaicinājumu daba. Drošības izaicinājumi izriet gan no valstīm, gan nevalstiskām organizācijām, kas izmanto gan konvencionālās, gan asimetriskās karadarbības elementus. Kopumā arvien spilgtāk sāk iezīmēties multipolāras pasaules veidošanās, kas agrāk vai vēlāk varētu novest pie izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā.

Latvija kopā ar NATO un ES sabiedrotajiem ir saskārusies ar drošības vides satricinājumu Eiropā, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Mainot starptautiski atzītās robežas un neievērojot uzņemtās starptautiskās saistības, Krievija grauj pastāvošo starptautisko kārtību.

Lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti un saliedētu sabiedrību, Krievija kultivē un rada ārēja apdraudējuma tēlu sabiedrībā, asociējot to ar NATO un ES valstīm, ko apliecina arī 2015. gada 31. decembrī apstiprinātā Krievijas Nacionālās drošības stratēģija. Krievija īsteno militārās aktivitātes ārpus tās teritorijas kā, piemēram, Sīrijā, kas konfrontē ar NATO un ES interesēm.

Krievijas ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Līdzšinējā Krievijas politika apliecina, ka Krievija ir gatava sasniegt savus mērķus attiecībā uz kaimiņvalstīm izmantojot visus līdzekļus, tai skaitā nevairoties no militāro līdzekļu izmantošanas savas ārpolitikas un drošības orientācijas izvēles uzspiešanā.

Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti vistiešāk ietekmē viss, kas notiek šai reģionā. Pretēji deklarētajām vērtībām un apņemšanām, kas izteiktas NATO un Krievijas attiecību pamatdokumentos, pēdējo gadu laikā Krievija mērķtiecīgi attīstījusi tās militāro infrastruktūru un demonstrējusi militāro spēku tiešā Latvijas pierobežā. Krievija tiecas uz savas militārās klātbūtnes palielināšanu Baltkrievijā, kas palielina Krievijas rīcībspēju NATO austrumu pierobežā.

Pilnveidojot Krievijas bruņoto spēku ātrās reaģēšanas spējas, mobilitāti un kaujas gatavību, attīstot desanta un speciālo uzdevumu vienības, kā arī nodrošinot bruņotos spēkus ar modernizētu kaujas tehniku Baltijas valstu pierobežā, Krievija rada izaicinājumus Baltijas valstu aizsardzībai.

Tādējādi, ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.

Drošības vidē arvien grūtāk kļūst saskatāma robeža starp miera stāvokli, krīzes periodu un kara laiku. Asimetriskās karadarbības elementi bieži vien ir grūti identificējami, bet pamatā tie tiek vērsti uz valsts iekšējo novājināšanu, valsts politiskās pārvaldības diskreditāciju un ticības savai valstij graušanu. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi „maigās” un „cietās” varas elementi, īstenojot, tā dēvēto hibrīdkaru.

Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu laikā ir intensificējušies. Tiek identificēti arvien pieaugoši Krievijas īstenoti mēģinājumi ietekmēt Latvijas drošību, izmantojot dažādas ietekmes sviras. Mākslīgi koordinēta un vadīta komunikācija (propaganda), psiholoģiskā ietekme, uzbrukumi kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu sasniegšanā, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšana ar mākslīgu barjeru un aizliegumu palīdzību, ietekmes aģentu atbalstīšana un neapmierinātības sabiedrībā veicināšana, ko pastiprina militāras aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas īstenotā asimetriskās karadarbības elementi.

Krievijas retorika un militārās aktivitātes norāda uz Krievijas vēlmi graut uzticību NATO rīcībspējai un efektivitātei, kā arī sašķelt un vājināt NATO valstu vienotību, pozicionējot sevi kā alternatīvu drošības garantu pasaulē. Militāri Krievija attīsta un vingrina spējas, kas var tikt izmantotas, lai īstenotu neparedzētu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, atdalot tās no pārējās NATO teritorijas un nepieļautu Ziemeļatlantijas līguma 5. panta īstenošanu, kā arī neļaujot NATO nodrošināt pārsvaru jūrā un gaisā.

Pieaugošs drošības izaicinājums ir nelegālas migrācijas un terorisma draudu izplatīšanās Eiropas dienvidu virzienā. Teroristiskie grupējumi, piemēram, tādi kā DAESH (pašpasludinātā teroristiskā organizācija Islāma valsts Irākā un Levantē) rada nopietnus draudus drošībai plašākā Tuvo Austrumu reģionā, kā arī rada apdraudējumu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē. Lai gan tas nerada tiešu militāru draudu Latvijai, tomēr pastāv apdraudējums NBS karavīru drošībai, piedaloties starptautiskajās militārajās misijās un operācijās. Terorisma radītais apdraudējums un migrācijas radītās problēmas NATO un ES pieaug, radot nepieciešamību pēc kopīgas un koordinētas sabiedroto rīcības, stiprinot NATO un ES vienotību un solidaritāti.

Vienlaikus, drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām jūtamās ekonomiskās krīzes sekas. Tās veicinātā sociālā nevienlīdzība un iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem.

2. Valsts aizsardzības vispārējie pamati 

Valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir valsts neatkarības un suverenitātes saglabāšana. Valsts neatkarība un suverenitāte ir saglabājama ar visas sabiedrības iesaisti, valdības rīcībspēju un militāru spēku. Valsts aizsardzība ir visas sabiedrības, valsts institūciju un valsts aizsardzības sistēmas atbildība.

Latvijas tautas saliedētība, griba un apvienošanās kopējam pretošanās mērķim ir neatņemama, vēsturiski izveidojusies Latvijas nacionālās identitātes un pilsoniskās pašapziņas izpausme, kas veido unikālu un spēcīgu pamatu valsts aizsardzībai pret jebkāda veida agresoru.

Valsts uzdevums ir veidot tādu valsts aizsardzības sistēmu, lai nodrošinātu Latvijas kā valsts pastāvēšanu, savlaicīgi atturētu, novērstu, vai, ja nepieciešams, pārvarētu apdraudējumu. Valsts varas rīcībspēja, efektīva funkcionēšana un nepārtrauktība sekmē šī uzdevuma izpildi. Valstij ir jāsekmē un jāorganizē valsts militārā aizsardzība, Latvijas tautas pilsoniskās apziņas stiprināšana, tieša, brīvprātīga un iespējami plaša iesaiste valsts aizsardzības nodrošināšanā. Ārējās agresijas gadījumā valsts izmanto un realizē individuālas pašaizsardzības un kolektīvas aizsardzības tiesības un mehānismus saskaņā ar nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteiktajiem principiem un kārtību.

Valsts militārās aizsardzības pamatu veido NBS. NBS nodrošina valsts militāru aizsardzību, kā arī miera laikā sniedz atbalstu civilai sabiedrībai un iesaistās citu uzdevumu veikšanā likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

3. Valsts aizsardzības stratēģiskie principi

Valsts aizsardzība tiek īstenota pēc šādiem stratēģiskajiem principiem:

Valsts rīcībspēja un griba. Apstākļos, kad apdraudējums ir mainīgs un grūti prognozējams, ir jāveicina valsts varas rīcībspēja prognozēt un reaģēt uz potenciāliem draudiem. Agrā brīdināšana un draudu identificēšana, informācijas apmaiņa un starpinstitūciju sadarbība ir spējas, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu. Sabiedrības vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā un Latvijas suverenitātes nosargāšanā demonstrē, ka Latvija aizsargās tās neatkarību, ja tā tiks apdraudēta.

Atturēšanas politika kā līdzeklis ārējo militāro draudu mazināšanā. Valsts aizsardzības uzdevums ir atturēt pretinieku no nodoma pielietot militāro spēku. Efektīva atturēšanas politika sastāv no pasākumu kopuma, kas apliecina, ka cena par iesaistīšanos militārā konfliktā pret Latviju būs augsta un neatsvērs potenciālos politiskos, ekonomiskos vai militāros ieguvumus. To nodrošina visu NATO valstu, tai skaitā Latvijas, individuālās un kolektīvās aizsardzības potenciāls un politiskā griba jeb apņemšanās sniegt savstarpēju palīdzību uzbrukuma gadījumā. Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā veicina atturēšanu.

Valsts aizsardzības īstenošana un ārējo draudu pārvarēšana. Valsts aizsardzība tiek īstenota saskaņā ar kolektīvo aizsardzību, pirmkārt, attīstot nacionālo noturību un militārās spējas pret ārējo draudu, otrkārt, turpinot integrāciju NATO operacionālajos un taktiskajos līmeņos, treškārt, izmantojot NATO valstu kolektīvo un individuālo militāro potenciālu. Neizbēgama militāra drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, nodrošinot militāro un civilo pretošanās organizēšanu un vadīšanu, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

3.1. Valsts rīcībspēja un griba

3.1.1. Situācijas apzināšana un draudu identificēšana

Ar valsts apdraudējuma pārvarēšanu saistīto valsts institūciju pienākums ir pastāvīgi apzināt, analizēt un spēt savlaicīgi identificēt ārējo draudu, dodot lēmumu pieņēmējiem laiku reaģēt. Valsts uzdevums ir stiprināt šo institūciju spējas identificēt ārējos draudus.

Liela varbūtība, ka Latvijai nāksies saskarties ne tikai ar mēģinājumiem pielietot asimetriskās karadarbības elementus, bet arī ar militārās maldināšanas pasākumiem. Savlaicīgai draudu identificēšanai ir jāattīsta analītiskās spējas, lai apstrādātu lielu informācijas daudzumu un orientētos vidē, kur var tikt izplatīta nepatiesa, grūti pierādāma un pretrunīga informācija.

Izlūkošanas spējām un to tehniskajam nodrošinājumam ir jābūt tādam, lai lēmumu pieņēmējiem būtu maksimāli plaša informācija par Latvijas pierobežā notiekošo.

Papildus esošajiem sadarbības mehānismiem jāturpina pilnveidot izlūkinformācijas apmaiņu un rīcības koordināciju gan NATO, gan Baltijas valstu starpā.

Iepriekš apstiprināta rīcība apdraudējuma gadījumos samazina reaģēšanas laiku.

Valsts nodrošina iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju rīcību militāro draudu gadījumā.

3.1.2. Starpinstitūciju sadarbība

Valsts aizsardzības pasākumu īstenošana notiek, vienlaicīgi izmantojot gan civilos, gan militāros valsts un starptautiskos resursus, elastīgi nosakot atbildīgo institūciju atbilstoši apdraudējuma scenārijiem. Ministru kabineta noteiktā kārtībā Aizsardzības ministrija noteiktā teritorijā un noteikta mērķa sasniegšanai var būt vadošā institūcija slēpta militāra apdraudējuma novēršanā miera laikā.

Valsts pārvaldes institūcijas ir atbildīgas par apdraudējuma identificēšanu un pārvarēšanu savā nozarē. Šī procesa koordināciju un vadīšanu nodrošina Ministru kabinets.

Lai nodrošinātu efektīvu reaģēšanu, nepieciešama visu valsts pārvaldes institūciju pastāvīga sadarbība un gatavība draudu novēršanai. Regulāra valdības līmeņa un atbildīgo institūciju amatpersonu krīzes vadības procesu vingrināšana ir būtiska savlaicīgas reaģēšanas nodrošināšanai.

Efektīva informācijas apmaiņa un savlaicīga valsts vadības informēšana par iespējamo apdraudējumu ir priekšnosacījums sekmīgai valsts aizsardzībai.

Valsts ārējās robežas efektīva kontrole ir būtisks faktors gan agrās brīdināšanas, gan valsts aizsardzības nodrošināšanai. Tādēļ valsts ārējās sauszemes robežas pārvaldība jāveido kā integrēts civilo un militāro līdzekļu kopums ar integrētu komandvadību, savietojamām tehnoloģijām, procedūrām un reaģēšanas spējām miera un valsts apdraudējuma laikā. Valsts robežsardzei, kas kara laikā nonāk NBS sastāvā, ir jābūt savietojamai ar NBS vienībām gan ekipējuma, gan apmācības, gan procedūru jomās.

3.1.3. Pilsoniskās sabiedrības iesaiste valsts aizsardzībā

Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus. Latvija var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja tai jāsaskaras ar militāru pārspēku. Visu nosaka tautas gribasspēks un pareizi izvēlēta militārā stratēģija. Latvijas ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus.

Valsts aizsardzība ir beznosacījuma. Katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram.

Patriotismu veicina bruņoto spēku redzamība un klātbūtne visos Latvijas reģionos, militārās profesijas prestižs, uzticība NBS un informētība par valsts aizsardzību. NBS klātbūtne sabiedrībā tiek nodrošināta sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai, piedaloties parādēs, sabiedriskos pasākumos un organizējot mācības apdzīvotās vietās.

Patriotismu sekmē jauniešu garīga un fiziska attīstība, kā arī Latvijas vēstures izpratne.  

Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Plašu sabiedrības iesaisti nodrošina šo institūciju pieejamība un pievilcīgums.

Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra. Zemessardze dod iespēju brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību. Zemessardzes integrācija NBS kopējā struktūrā ir uzskatāma par vienu no NBS attīstības plāna īstenošanas pamatelementiem, tādejādi nodrošinot resursu efektīvu personāla plānošanu.

Jaunsardzes mērķis līdz 2024. gadam ir iesaistīt 10% skolu jauniešu. Savukārt līdz 2018. gadam mērķis ir nodrošināt iespēju 6% skolu jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam (aptuveni 9500 jauniešu) piedalīties Jaunsardzē.

Ir atjaunota rezerves karavīru apmācība, integrējot rezerves karavīrus pastāvīgajās NBS vienības kara laika struktūrās.

Valsts piedāvā apgūt valsts aizsardzības pamatus vispārizglītojošās mācību iestādēs.

3.1.4. Informācijas telpa un kiberdrošība

Informācijas telpa un informācijas tehnoloģijas ietekmē sabiedrības funkcionēšanu miera laikā, hibrīda un konvencionāla kara gadījumos.

 Latvijas interesēs ir, lai demokrātijas un brīvības normas netiek izmantotas, apzināti ietekmējot Latvijas sabiedrību, mazinot ticību Latvijas valstiskumam un Eiropas pamatvērtībām un iedzīvotāju vēlmi aizstāvēt Latvijas valsti. Tādēļ Latvijas informatīvajā telpā tiek nodrošināta Latvijas valstiskās identitātes un pamatvērtību aizsardzība un netiek pieļauta kara, naida, neiecietības kurināšana un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegums.

Krīzes vai kara situācijā valsts un privātā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģijas var tikt pakļautas kiberuzbrukumiem. Tādēļ valsts mērķis ir nodrošināt, ka valsts pārvaldē un privātā sektorā ir izpratne par apdraudējumiem un riskiem kibertelpā, ir spējas identificēt ļaunprātīgu rīcību un valstij ir tehniskie un cilvēku resursi, lai novērstu vai mazinātu naidīgas rīcības ietekmi. Valsts attīstīta ciešu sadarbību starp valsts un privāto sektoru kibertelpas drošības un aizsardzības stiprināšanā, tai skaitā nodrošinot kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Lai stiprinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību un veicinātu sistēmu veidotāju un turētāju atbildību, iesaistot plašāku sabiedrību, tiks ieviesta atbildīga ievainojamību atklāšanas politika.

Krīzes un kara laikā valdība nodrošina informācijas un kibertelpas aizsardzību, izmantojot aktīvus un pasīvus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju ietekmēšanu un valdības rīcības paralizēšanu.

Lai veicinātu izpratni un sniegtu atbalstu moderno apdraudējumu situācijās, tiek veidotas speciālas vienības un nodrošināta apmācība kiberaizsardzības jautājumos gan Zemessardzes, gan Jaunsardzes ietvaros.

3.2. Atturēšanas politika kā līdzeklis ārējo militāro draudu mazināšanā

3.2.1. NATO rīcībspēja un sabiedroto klātbūtne Latvijā

NATO kolektīvās aizsardzības princips un spējas, ko sabiedrotie uztur kolektīvi un individuāli, nodrošina agresora atturēšanu. Latvijas interesēs ir stipra un solidāra NATO pastāvēšana.

Atturēšanu pastiprina sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā, kuras apjoms ir atkarīgs no abpusējas solidaritātes ar sabiedrotajiem, t.sk. no Latvijas pienesuma.

Efektīva alianses kodolieroču, pretraķešu aizsardzības un konvencionālo ieroču kombinācija ir pamats alianses rīcībspējai un atturēšanas garants. Latvijas interesēs ir sekmēt alianses kodolarsenāla saglabāšanu Eiropā tik ilgi, kamēr pasaulē pastāv kodolieroči.

Pretraķešu aizsardzības vairoga izveide Eiropā ir pienesums alianses aizsardzības potenciāla stiprināšanai, kas jāturpina pielāgot drošības situācijas attīstībai.

Ticamu un efektīvu alianses atturēšanas politiku veicina alianses spēja reaģēt uz augošo apdraudējumu, pieņemot savlaicīgus lēmumus jau Ziemeļatlantijas līguma 4. panta ietvaros, kas paredz, ka NATO kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras NATO dalībvalsts uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

NATO Reaģēšanas spēki un Sevišķi ātras reaģēšanas grupējums ir NATO primārais reaģēšanas instruments krīžu gadījumos, ko jāizmanto arī miera laikā atturēšanas nolūkos. Latvijas interesēs ir padarīt NATO lēmumu pieņemšanas mehānismu pēc iespējas efektīvāku, kas paredz savlaicīgu spēku pārgrupēšanu, skaidru deklaratīvu politiku, kā arī attiecīgi definētas NATO spēku augstākā virspavēlnieka Eiropā tiesības.

Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto militāri nozīmīgai klātbūtnei Latvijā. Atturēšanu sekmē pastāvīga (rotējoša) alianses spēku klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, centralizēti koordinējot militāro mācību un vingrinājumu ciklu un izvēršot kaujas un kaujas atbalsta spējas, kā arī attīstīta nepieciešamā militārā infrastruktūra sabiedroto spēku mācību un kaujas ekipējuma izvietošanai.

NATO gaisa telpas patrulēšanas misija ir Baltijas valstīm būtisks elements no plašākas gaisa telpas aizsardzības. Sabiedroto dalība NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā ir NATO klātbūtnes un solidaritātes apliecinājums.

Latvijas interesēs ir veicināt NATO institūciju un komandvadības elementu izveidi Latvijā, jo tas veicina gan Latvijas tālāku integrāciju NATO, gan demonstrē sabiedroto klātbūtni. NATO komandcentra izveide Latvijā (NATO spēku integrācijas vienība) ļauj koordinēt un sniegt praktisku atbalstu NATO kaujas formējumu darbībai reģionā militāro mācību vai operāciju gadījumā.

 NATO Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos stiprina alianses un Latvijas noturību pret izaicinājumiem, ko rada asimetriskās karadarbības apdraudējumi. Tā darbība Latvijā ir NATO klātbūtnes un Latvijas ieguldījuma aliansē apliecinājums.

3.2.2. Nacionālās atturēšanas spējas

Valsts nodrošina augstas gatavības spēku uzturēšanu miera laikā ar spēju maksimāli ātri palielināt šo spēku apjomu līdz līmenim, kas nepieciešams atturēšanas vai karadarbības veikšanai. Spēku gatavība tiek veicināta, organizējot dažāda līmeņa kaujas gatavības pārbaudes un mācības, vingrinot krīzes vadības procedūras, pilnveidojot vienību un NBS komandvadības reaģēšanas spējas.

NBS komandvadībai ir jāspēj darboties tādā režīmā, kad katrs vienības un apakšvienības komandieris ir spējīgs pastāvīgi izvērtēt taktisko situāciju un izvēlēties labāko operacionālo risinājumu. Vienībām jāspēj veikt kaujas darbības autonomi, nodrošinot pretinieka kavēšanu, rīcībspējas ierobežošanu un pretinieka plānu izjaukšanu.

Zemessardzes vienību pārapbruņošana, ieroču glabāšanas decentralizācija un savietojamība ar NBS regulārajām vienībām stiprina atturēšanas spējas. Valsts atbildīga darba attiecību politikas stiprināšana, tai skaitā darba devēju elastīga pieeja Zemessardzes apmācību atbalstīšanā un iespēja valsts pārvaldē strādājošajiem zemessargiem un rezerves karavīriem apmeklēt apmaksātas mācības darba laikā, veicina Zemessardzes kaujas spējas.

3.2.3.Stratēģisko partnerību stiprināšana

Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris ir ASV, ar kuru atbalstu tiek stiprināta valsts drošība un aizsardzība. Latvijas mērķis ir veicināt ASV izpratni par Latvijas ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, politisko gribu aizstāvēt Latviju kolektīvās aizsardzības ietvaros un panākt ASV militāro klātbūtni Latvijā.

Lai nodrošinātu ASV atbalstu Latvijas drošības interesēm, sadarbība ar ASV notiek izpildvaras, lēmējvaras un militārajā līmenī. Ciešāka sadarbība ar ASV nevalstiskajām organizācijām veicina Latvijas drošības interešu pārstāvību ASV.

Lai panāktu efektīvāku ASV iesaisti drošības veicināšanā, jāattīsta militāri industriālā sadarbība ar aizsardzības iepirkumu palīdzību, kā arī jādemonstrē solidaritāte ASV, piedaloties ASV vadītās militārās operācijās, jāveicina savstarpējās militārās savietojamības attīstīšana ar ASV.

Baltijas valstu sadarbības mērķis ir tālāka militāra integrācija, lai spētu sinhronizēti un koordinēti stāties pretim drošības izaicinājumiem. Tas prasa savstarpēju paļaušanos un uzticību, kopīgu spēku komandvadības elementu veidošanu, koordinētu attīstību un savstarpēju savietojamību. Kopējie drošības izaicinājumi veicina nepieciešamību pēc koordinētas Baltijas valstu un Polijas aizsardzības politikas.

Lielbritānijas kā spēcīgas Eiropas Ziemeļu reģiona militāras lielvaras un kodolvalsts izpratne par drošības izaicinājumiem reģionā atbilst Latvijas aizsardzības politikas interesēm. Tālākas sadarbības attīstīšana ar Lielbritāniju nodrošina Latvijai papildus drošības garantijas un sekmē valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.

Latvijas interesēs ir cieša sadarbība ar Ziemeļvalstīm, lai stiprinātu kopējo Baltijas jūras reģiona drošību. Sadarbība izpaužas kā informācijas apmaiņa, vienota izpratne par drošības izaicinājumiem un kopīgu spēju projektu un aktivitāšu īstenošana.

Latvijas drošību stiprina tādu valstu kā Vācijas un Francijas vēlme iesaistīties Latvijas aizsardzības pasākumos. Tādēļ Latvijas interesēs ir ciešāka sadarbība ar šīm valstīm.

3.2.4. Dalība starptautiskajā drošības politikā

Latvijas drošības politikas mērķis ir tālāka integrācija un savu interešu aizstāvēšana starptautiskajās organizācijās. Valsts drošību veicinošs faktors ir atbildīga starptautisko saistību uzņemšanās un ievērošana. Visaptverošas starptautiskās sadarbības attīstīšana ir papildus instruments valsts aizsardzības interešu aizstāvēšanā.

NATO ir Latvijas drošības garants, kurā Latvija realizē drošības un aizsardzības politikas intereses.

ES stiprums ir nemilitāro instrumentu kopumā, kas veicina Latvijas spējas stāties pretim nemilitāram apdraudējumam. Sabalansēta šo instrumentu izmantošana, visaptveroši iesaistot lielāko daļu ES institūciju drošības un aizsardzības jautājumu risināšanā, ir priekšnosacījums asimetriskās karadarbības elementu apkarošanā, t.sk. iekšējās drošības un mediju telpas stiprināšanā. 

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk – EDSO) sniedz pienesumu krīžu noregulēšanas jomā, kā arī veicina caurskatāmību militārās plānošanas un bruņojuma kontroles jautājumos. EDSO deklarēto principu ievērošana ir stabilas un paredzamas drošības situācijas Eiropā panākšanas priekšnoteikums.

Apvienoto Nāciju Organizācija dod iespēju sniegt ieguldījumu globālu drošības izaicinājumu risināšanā, tādējādi vairojot Latvijas kā drošības veicinātāja tēlu.

Latvijas izpratne un iesaiste kopīgo NATO un ES aktuālu jautājumu risināšanā, t.sk. tādu, kas iespējams tieši neskar Latvijas drošību, veicina kopēju solidaritāti un nodrošina vienotību starp sabiedrotajiem.

Latvijas interesēs ir demokrātisku un uz labas pārvaldības principiem balstītu valstu attīstība Eiropā un tās pierobežā, līdz ar to Latvija turpinās atbalstīt to valstu centienus, kas ir ceļā uz eiroatlantisko integrāciju.

 Valsts aizsardzības īstenošana un ārējā apdraudējuma pārvarēšana

3.3.1. Nacionālo aizsardzības spēju stiprināšana

Karadarbības gadījumā NBS nodrošina valsts aizsardzību, iesaistot visus valsts pieejamos līdzekļus. Valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj operatīvi reaģēt un kolektīvās aizsardzības ietvaros nodrošināt apdraudējuma pārvarēšanu un novēršanu.

Situācijā, kad robeža starp miera un kara laiku ir grūti nošķirama, ir nepieciešama visu valsts militārās aizsardzības instrumentu un resursu gatavība ātri pāriet no ikdienas režīma uzdevumu izpildes uz krīzes un kara laika uzdevumu risināšanu.

Valsts aizsardzības sistēmai ir jānodrošina efektīva reaģēšana uz iespējamu negaidītu vai ierobežota brīdinājuma laika uzbrukumu un jāspēj pretoties agresijai konflikta sākotnējā fāzē. Sabiedroto spēku klātbūtne veicina spēju pretoties un uzņemt papildus NATO un sabiedroto spēkus.

Valsts augstāko amatpersonu lēmumu pieņemšanas efektivitāte un reaģēšanas ātrums, novēršot sākotnējos draudu avotus, kā arī reaģējot uz negaidītu ārēju militāru uzbrukumu, var būt izšķirošs Latvijas valstiskuma saglabāšanai. Tādēļ valsts augstākās amatpersonas tiek nodrošinātas ar nepieciešamajiem sakaru un citiem līdzekļiem. Tādēļ regulāri jāpilnveido amatpersonu zināšanas par krīzes vadības procedūrām, lai panāktu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu bez kavēšanās.

Vienlaicīgi NBS komandierim ir pienākums ārēja apdraudējuma gadījumā īstenot militāras aizsardzības pasākumus, pat tad, ja augstākā valsts vadība ir kavēta pieņemt attiecīgus lēmumus. 

Iekšējās nekārtības, nemieri, kas tiek vadīti vai organizēti no ārpuses, izmantojot asimetriskās metodes, specvienības un izlūkdienestus, ir jāskata kā slēptais un nepieteiktais karš. Šādās situācijās lēmumi par apdraudējuma pārvarēšanu jāpieņem nekavējoties, primāri vēršoties pret specvienību un izlūkdienestu aktivitātēm. 

Bruņota konflikta vai kara gadījumā valsts militāro aizsardzību veic Aizsardzības ministrija un NBS, bet valsts civilās aizsardzības sistēma nodrošina atbalstu NBS un organizē civilās sabiedrības funkcionēšanu.

3.3.2. NBS uzdevumi un spējas

Lai nodrošinātu pašreizējā draudu situācijā un normatīvajos aktos noteikto NBS uzdevumu izpildi, nepieciešams attīstīt šādas NBS militārās spējas:

spēja ātri reaģēt, novērst un lokalizēt iespējamo apdraudējumu maksimāli tuvu tās izcelšanās zonai, efektīvi organizējot un plānojot miera laika struktūru, vienību ģeogrāfisko izvietojumu un uzdevumus;

militāro komandvadības, komunikāciju un informācijas tehnoloģiju sistēmu droša un nepieciešamības gadījumā decentralizēta darbība, kā arī to funkcionēšanas nepārtrauktība jebkuros apstākļos, t.sk., intensīvas elektroniskās karadarbības apstākļos.

spēja intensīvi un efektīvi pretdarboties pretiniekam ar augstas kaujasspējas apbruņojumu un tehnoloģijām, prioritāri garantējot NBS sauszemes komponentes pilna spektra operacionālo rīcībspēju (kaujas, kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma) un aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot efektīvu izlūkošanas, pretgaisa aizsardzības, prettanku, taktiskās mobilitātes un pret-mobilitātes spēju nodrošināšanai;

spēja pretdarboties pretiniekam konvencionāli un asimetriski, tai skaitā neitralizēt pretinieka asimetrisko karadarbību, speciālās un desanta operācijas. Šī uzdevuma izpildes ietvaros NBS nodrošina pretinieka militāras iniciatīvas un darbības efektīvu bloķēšanu, demoralizē pretinieku un nodara maksimāli iespējamu postījumu tā kaujas spējām;

garantēta uzņemošas valsts atbalsta infrastruktūras un pieejas ceļu pieejamība, drošība un aizsardzība jebkuros apstākļos;

Aizsardzības ministram ir tiesības autorizēt kritiskās infrastruktūras objektu iznīcināšanu, ja to prasa NBS operacionālā nepieciešamība;

spēja izvērst militāru pastiprinājumu robežas kontroles un aizsardzības nodrošināšanai, īpaši vēršoties pret specoperācijām un ieroču nelikumīgu tranzītu pāri valsts robežām valsts apdraudējuma gadījumā;

augsta militāra savietojamība, integrācijas un sadarbības spēja ar NATO sabiedroto spēku struktūrām un kaujas struktūrām vienotai operacionālajai darbībai;

stratēģiskās komunikācijas spēju pieejamība, gan nodrošinot valsts aizsardzībai kritiski nepieciešamās informācijas pieejamību sabiedrībai, gan aizsargājot valsts informatīvo telpu miera un kara gadījumā.

Ņemot vērā izvirzītos uzdevumus un militāro spēju prasības, NBS operacionālo spēju kodols ir sauszemes spēku, t.sk. Zemessardzes komponente un Speciālo uzdevumu vienība, agrās brīdināšanas spējas, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzība. Šo vienību un spēju attīstība ir prioritāte NBS resursu plānošanā. Pārējo spēju attīstība ir cieši saistīta ar atbalsta sniegšanu sauszemes operācijām un uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšanu.

Krīzes gadījumā būtiska ir apgādes sistēmas atbilstība NBS vajadzībām jebkuros apdraudējuma apstākļos, nodrošinot vienību decentralizētu darbību. NBS veido nepieciešamās materiāltehnisko līdzekļu, munīcijas un degvielas rezerves, lai nodrošinātu vienību apgādi krīzes un kara laikā.

3.3.3. Kolektīvā aizsardzība: mijiedarbība un iesaiste

Latvijas valsts aizsardzības stūrakmens ir NATO kolektīvas aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka uzbrukums Latvijai tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei. Latvija kolektīvās aizsardzības ietvaros sagaida NATO un sabiedroto individuālo atbalstu.

Latvija ir atbildīga par nepieciešamo valsts atbalsta nodrošināšanu sabiedroto spēku uzņemšanai miera un kara laikā. Sabiedroto spēku uzņemšanu nodrošināšana nepieciešamās infrastruktūras attīstība un pilnveidota savstarpējā spēju savietojamība starp nacionālajiem un sabiedroto bruņotajiem spēkiem.

Sniedzot ieguldījumu infrastruktūras attīstībā, koordinējot un nodrošinot sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, NATO papildina un pilnveido spējas uzņemt NATO un sabiedroto vienības Latvijas teritorijā.

Iepriekš noteikti nosacījumi par Latvijas teritorijā izvietoto sabiedroto spēku iesaisti uzbrukuma gadījumā, noteikta un pārbaudīta komandķēde starp nacionālajiem un sabiedroto spēkiem, iepriekš plānota, saskaņota un autorizēta nacionālo un sabiedroto bruņoto spēku rīcība ir priekšnosacījumi sekmīgai sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijas teritorijā.

Latvijai jānodrošina nepieciešamais atbalsts sabiedroto spēku izvēršanai valsts teritorijā krīzes gadījumā, tajā skaitā, nepieciešamās teritorijas spēku izvietošanai un tautsaimniecības atbalstu ienākošo spēku uzturēšanai.

3.3.4. Latvijas ieguldījums kolektīvajā drošībā

Ņemot vērā stratēģiskas drošības vides izmaiņas, nozīmi iegūst sabiedroto vienotība, solidaritāte un gatavība kolektīvas aizsardzības saistību īstenošanai, nekavējoties reaģējot uz jebkura veida apdraudējumu.

Uzbrukuma gadījumā pret NATO dalībvalsti Latvija sniedz nepieciešamo atbalstu, iesaistoties karadarbībā ar tai pieejamajiem līdzekļiem. NBS kaujas spēju attīstībā tiek ievērotas NATO militāro spēju attīstības vadlīnijas un prasības.

Latvijas interesēs ir veicināt NATO reaģēšanas spējas un sabiedroto spēku savietojamību, tādēļ jau kopš iestāšanās aliansē Latvija aktīvi piedalās NATO reaģēšanas spēkos, kas ir sākotnējie spēki krīžu risināšanā un kolektīvās aizsardzības nodrošināšanas operācijās.

Latvija veicina NBS vienību izvēršanas spēju attīstību atbilstoši NATO kopīgajai politikai, tai skaitā piedaloties Sevišķi ātras reaģēšanas spēku grupējumā atbilstoši dažu dienu augstākās gatavības standartiem. NBS jāuztur gatavība piedalīties NATO vadītajās pilna kaujas spektra operācijās ar kājnieku bataljona kaujas grupu līdz sešiem mēnešiem bez rotācijas vai arī apakšvienībām, kas nepārsniedz divas kājnieku rotas, vai līdzvērtīga lieluma specializētajām apakšvienībām uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar rotāciju. NBS jūras spēku flotilei jānodrošina gatavība piedalīties NATO augstas gatavības spēku pretmīnu cīņas operācijās. Latvija plāno regulāru iesaistīšanos arī ES kaujas grupās.

Latvijas saistību izpilde un iesaiste citos reģionos ārpus valsts teritorijas ir atkarīga no valsts apdraudējuma līmeņa, iespējām konkrētā apdraudējuma situācijā, kā arī spējām un resursiem, kas paliktu valsts aizsardzības vajadzībām, t.sk., izvērtējot sabiedroto klātbūtnes faktoru.

Latvijai jāiegulda kopējos kolektīvās aizsardzības spēju projektos, kas nodrošina visām valstīm kopīgi izmantojamus aizsardzības instrumentus.

Būtisks kolektīvās aizsardzības sistēmas elements ir savstarpējā sabiedroto spēku savietojamība, kas tiek attīstīta ar dažādu starptautisko mācību un vingrinājumu palīdzību. Latvija aktīvi piedalās militārajās mācībās, kas notiek ārpus Latvijas teritorijas.

Latvija deleģē pārstāvjus NATO struktūrās visos līmeņos, lai stiprinātu aliansi un pārstāvētu Latvijas intereses.

Latvijas ieguldījums veicina NATO kopējā finansējuma izmantošanu alianses izvēršamo spēju attīstībai, efektīvai NATO krīžu reaģēšanas sistēmas darbībai, spējai laicīgi identificēt un prognozēt iespējamo apdraudējumu. Latvijai ir būtiski nodrošināt NATO infrastruktūras palielināšanos tās teritorijā.

3.3.5. Valsts aizsardzībai nepieciešamie resursi

3.3.5.1. Aizsardzības budžets

Valsts aizsardzības spēju attīstības priekšnoteikums ir atbilstoša aizsardzības finansējuma nodrošināšana. Spēja ieguldīt aizsardzībā liecina ne tikai par starptautisko saistību izpildi, bet arī demonstrē valsts spēju uzņemties atbildību par valsts aizsardzību atbilstoši draudu līmenim.

Latvijas apņemšanās ir aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2018. gadam un šī finansējuma apjoma saglabāšana turpmākajos gados. Atbilstoši NATO definīcijai šie resursi var tikt izmantoti vienīgi aizsardzības vajadzībām. Latvijai jāpieturas pie sabalansētas aizsardzības izdevumu struktūras, attiecīgi atvēlot mazāk nekā 50% personāla un administratīvajiem izdevumiem, 30% uzturēšanas izdevumiem un vismaz 20% jauna ekipējuma iegādei.

3.3.5.2. Personāls

Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešama NBS skaitliskā sastāva palielināšana, kas primāri vērsta uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu. NBS struktūra tiek balstīta uz kaujas vienībām un to darbībai nepieciešamo kaujas atbalsta, kaujas nodrošinājuma un vadības elementiem. NBS miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

Savukārt NBS struktūras operacionālās komponentes stiprināšana prasa būtiski uzlabot rekrutēšanas kapacitāti, ieviest elastīgākus atlases kritērijus un pielāgot profesionālo karavīru apmācību programmas, ņemot vērā demogrāfiskās un fiziskās sagatavotības tendences Latvijā. Īpaši svarīgi sekmēt Jaunsardzes kustības tālāko attīstību, veicinot Jaunsardzes popularitāti jauniešu vidū, kā arī stiprinot motivāciju un nodrošināt dažādas iespējas turpināt jauniešu un arī plašākas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā – piedaloties militārās apmācības kursos, nometnēs, stājoties Zemessardzes rindās vai dienestā NBS.

Nepieciešams nodrošināt Zemessardzes apmācības, piedāvājot elastīgu un pievilcīgu iesaistes sistēmu. Darba devēju izpratne par zemessargu apmācību nepieciešamību, nodrošinot darbiniekiem draudzīgākiem darba laika nosacījumiem valsts aizsardzības pienākumu izpildes laikā, nodrošina zemessargu pilnvērtīgu apmācību.

Veicinot NBS struktūras ilgtspēju un kapacitāti, tiek stiprināta kvalificētu un pieredzējušu speciālistu motivācija un saglabāšana dienestā NBS. Šai sakarā ir jāveic karavīru sociālo garantiju sistēmas paplašināšana, kā arī jāuzlabo tās sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz militārajam dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni.

Lai veicinātu valsts aizsardzību, nepieciešams pilnveidot mobilizācijas sistēmu, risinot gan personāla mobilizācijas jautājumus, gan nodrošinot nepieciešamos tautsaimniecības resursu pieejamību NBS valsts apdraudējuma gadījumā. Svarīgi nodrošināt valsts kontroli pār kritisko infrastruktūru, īpaši komunikāciju jomā, valsts apdraudējuma situācijā. Aizsardzības ministrijai būtu prioritāra loma mobilizēto resursu izmantošanā krīzes un kara gadījumā.

3.3.5.3. Militārā rūpniecība

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko situāciju, Latvijai nepieciešams turpināt attīstīt konkurētspējīgu militāro rūpniecību, kas krīzes apstākļos samazinātu valsts atkarību no citu valstu munīcijas un ekipējuma piegādēm, ļaujot autonomi nodrošināt valsts aizsardzības minimālās prasības. Tādejādi vietējās industrijas attīstība sniedz ieguldījumu valsts aizsardzības militāri operacionālo vajadzību nodrošināšanā.

Nepieciešams nodrošināt vietējās zinātniski pētnieciskās bāzes izmantošanu NBS spēju attīstībai, uzņemoties iespējamos riskus, kas var rasties pētnieciskajā procesā un tehnoloģiju, ražošanas ieviešanā.

4. Noslēguma jautājumi

NBS attīstības plāns un šī koncepcija ir pamats vidēja termiņa plānošanas dokumentiem, tostarp aizsardzības ministra izdotām vadlīnijām valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un nākamā gada budžeta plānošanai.

NBS attīstības plānošanas procesam ir jānodrošina koncepcijas īstenošanas pēctecība. Šī procesa ietvaros ir būtiski identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības pamatuzdevumu izpildei.

Valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu nodrošina valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei un normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem.

Aizsardzības ministrs uz koncepcijas pamata izdod vadlīnijas NBS komandierim par galvenajiem principiem Valsts aizsardzības operatīvā plāna plānošanai.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...