Valsts amatpersona - "melnās naudas" shēmas piedāvātājs saņem niecīgu formālu sodu
PIETIEK20.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas vēstnesis darbinieks, valsts amatpersonas statusā esošais jurists Mārtiņš Smilga, kurš bija interesentiem piedāvājis primitīvu "melnās naudas" shēmu nekustamā īpašuma darījumā, ir saņēmis formālu sodu - šķīries no šīs valsts kapitālsabiedrības iepirkuma komisijas locekļa posteņa, kura dēļ viņš arī bija amatpersonas statusā.
"Valde konstatēja, ka M. Smilga ar savu rīcību ir nodarījis kaitējumu Latvijas Vēstneša reputācijai, un, lai izvairītos no potenciāla riska nākotnē saistībā ar Latvijas Vēstneša iepirkumu komisijas darbu, valde nolēma atbrīvot M. Smilgu no Latvijas Vēstneša publisko iepirkumu komisijas locekļa pienākumu pildīšanas," - šādu informāciju Pietiek saņēmis no Tieslietu ministrijas, kas ir Latvijas Vēstneša kapitāldaļu turētāja.
Taču šķietami nopietnais sods patiesībā ir ļoti formāls un faktiski nebūtisks. Lieta tā, ka nav runas par to, ka Smilga varētu būt zaudējis savu pamatdarbu Latvijas Vēstnesī, kas arī viņam dod vismaz oficiāli lielākos ienākumus, - viņam nācies šķirties tikai no nenozīmīga papilddarbiņa.
Smilgas amatpersonas deklarācija rāda, ka kopumā darbā Latvijas Vēstnesī viņš 2014. gadā saņēmis algu 20 006 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas". Taču no šīs naudas tikai 195 eiro viņam maksāti kā iepirkuma komisijas loceklim.
"Par līdzdalību iepirkuma komisijas darbā saskaņā ar VSIA Latvijas Vēstnesis valdes priekšsēdētājas 2014.gada 30. decembra rīkojumu Nr.01-03/94 saņem bruto atlīdzību EUR 15 par vienu sēdi. 2014.gadā M. Smilga par šo darbu ir saņēmis bruto atlīdzību EUR 195 apmērā," Smilgas oficiālo ienākumu sadalījumu skaidro Latvijas Vēstneša vadība.
Savukārt pārējos VSIA Latvijas Vēstnesis gūtos deklarētos oficiālos ienākumus Smilga guvis, veicot savu pamatdarbu, - viņš ir Latvijas Vēstneša Klientu centra vadītāja vietnieks. Spriežot pēc Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, šo darbu ar nepilnu 20 000 eiro gada atalgojumu "melnās naudas" shēmas piedāvātājs ir saglabājis.
Pietiek jau informēja, ka Smilgas publicētais nekustamā īpašuma pārdošanas sludinājums, kurā kā īpašuma cena norādīti 265 tūkstoši eiro, bija publicēts ar norādi "cash back option", kas latviski tulkojama kā "skaidrās naudas atpakaļatmaksas iespēja".
"Potenciālajam pircējam" pārdevējs šo iespēju elektroniskā pasta vēstulē skaidroja bez aplinkiem un nepārprotami: "Cash back ir tā, ka Tu man samaksā 500 000 EUR un es tev atdodu atpakaļ, skaidrā naudā 250 000 par ko neviens nezin'."
Faktiski šis piedāvājums nozīmēja, ka īpašuma pārdevējs piedāvā jebkuram uzticamam un naudīgam interesentam, kuram ir nepieciešama "melna nauda", finanšu līdzekļu legalizēšanai pretēju pakalpojumu - ceturtdaļmiljona eiro padarīšanu par tādu naudu, kuras pircēja rīcībā oficiāli nemaz nav.
"Tikpat ticami gan var izteikt arī pieņēmumu, ka šādā veidā īpašuma pārdevējs mēģina legalizēt viņa paša rīcībā esošu ievērojamu skaidras naudas summu ar netīru izcelsmi, - īstenojot savu cash back shēmiņu, viņam šīs "melnās naudas" vietā nu būs pilnīgi likumīgi finanšu līdzekļi," skaidro kāda Finanšu policijas amatpersona, kas nevēlas, lai tās vārds tiktu nosaukt publiski.
Publiski pieejamo datu kopums rāda, ka nekustamā īpašuma pārdevējs un attiecīgi arī cash back shēmas piedāvātājs ir 1972. gadā dzimušais jurists Mārtiņš Smilga. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, piedāvātais zemesgabals viņam pieder jau kopš 1998. gada. kad Smilgam to oficiāli "uzdāvinājis" 1937. gadā dzimušais Alfrēds Indrins.
Pašlaik zemesgabala un uz tā esošās jaunbūves vienīgais īpašnieks ir Smilga, tiesa, uz īpašumu saskaņā ar zemesgrāmatas datiem 2006. un 2009. gadā nostiprinātas divas hipotēkas 184,4 tūkstošu latu un 95,5 tūkstošu latu (262,7 tūkstošu eiro un 136,1 tūkstoša eiro) vērtībā par labu DNB bankai.
Lursoft datu bāze rāda, ka Smilgam pieder mazkapitāla SIA Lex Nodum, kura piedāvā "augsta līmeņa profesionālos pakalpojumus" un "risinājumus vissarežģītākajām problēmām". Šī uzņēmuma juridiskā adrese ir tieši pārdodamajā īpašumā Trīsciema 4. līnijā 15, un tā uzrādītais domēns nodum.lv sakrīt ar elektroniskā pasta adresi, no kuras "potenciālais pircējs" saņēma cash back piedāvājuma skaidrojumu.
Tieslietu ministrija papildus vēl oficiāli informē, ka ziņas par Smilgas īpatno piedāvājumu pārsūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB: "Publikācijā minētās informācijas, kas radījusi šaubas par Mārtiņa Smilgas godprātību nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanā, izvērtēšana atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387. panta trešajai daļai ir Finanšu policijas (Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība) kompetencē.
Savukārt atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 27. panta trešajai daļai amatpersonas deklarācijas pārbaudi, ievērojot minētā likuma 28. pantā paredzēto kompetenci, veic Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Līdz ar to Tieslietu ministrija Jūsu iesniegumu ir nosūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
