Valsts amatpersonu ētikas kodeksa un neatkarīgas ētikas padomes izveide: kritiska publikācija par Valsts kancelejas atbildi

Dokumentā, kas formāli ir sagatavots korekti, pēc būtības netiek piedāvāts neviens jauns risinājums. Atbildes tonis atgādina: “mums jau viss ir kārtībā, tāpēc papildu pasākumi nav vajadzīgi”. Tiek atsaukts uz 2018. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta ieteikumiem par valsts pārvaldes ētikas principiem, kas faktiski ir vispārīga deklarācija bez praktiska spēka, nevis juridiski saistošs instruments.

Īpaši ciniski izklausās norāde, ka politiskiem amatiem ētikas kodekss nav saistošs, jo viņu “atbildība ir politiska”. Tas nozīmē, ka ministri un pats premjers tiek atbrīvoti no jebkādiem konkrētiem ētikas standartiem, lai gan tieši viņi visvairāk ietekmē valsts reputāciju un sabiedrības uzticēšanos. Rezultātā sabiedrībai tiek dots signāls: “ierēdņiem jābūt godīgiem, bet politiķiem – kā nu kuram paveicas.”

Atbildē tiek arī izvairīgi norādīts, ka kanceleja neizvērtē amatpersonu privātās dzīves paradumus un nekomentē baumas. Taču sabiedrības satraukums par politiķu uzvedību nereti nav tikai baumu līmenī – tas attiecas uz faktiskām darbībām, kas grauj uzticēšanos valsts varai. Šāda atrunāšanās liecina par nevēlēšanos iedziļināties problēmā un vēlmi izvairīties no politiski jūtīgām tēmām.

Kopumā atbilde atstāj iespaidu par mehānisku atrakstīšanos: iedzīvotāju ierosinājumi tiek “ņemti zināšanai”, bet patiesībā – nolikti plauktā līdz nākamajam brīdim, kad sabiedrības spiediens atkal pieaugs. Šāda attieksme nevis stiprina, bet grauj sabiedrības uzticēšanos un apstiprina, ka Latvijā pārāk bieži ētikas jautājumi tiek risināti tikai uz papīra.

Kamēr politiskajām amatpersonām nebūs saistoša, neatkarīga un reāli funkcionējoša ētikas padome, visas šādas atbildes paliks tikai paraugdemonstrējumi formālai “līdzdalībai”. Valsts kancelejai un valdībai ir jābeidz atražot papīra reformas un jāsper solis, kas parādītu, ka ētika Latvijā nav tikai ieteikums, bet prasība.

Pielikumā: minētā atbilde

Par atbildes sniegšanu 

Valsts kancelejā 2025. gada 10. un 18. septembrī saņemti Ministru prezidentei E. Siliņai adresēti Jūsu iesniegumi par valsts amatpersonu reputācijas un uzvedības uzraudzības regulējumu un priekšlikumiem attiecībā uz valsts amatpersonu ētikas kodeksa un neatkarīgas ētikas padomes izveidi.

Valsts kancelejā atbilstoši kompetencei ir izvērtēti Jūsu iesniegumi.

Jūsu paustās idejas par nepieciešamību stiprināt sabiedrības uzticību valsts amatpersonām, tostarp precizēt atbildību par neatbilstošu uzvedību un paredzēt institucionālu mehānismu šādu jautājumu izvērtēšanai, konceptuāli atspoguļo aktuālus pārvaldības jautājumus. Vienlaikus norādām, ka Tieslietu ministrija ar 2025. gada 10. septembra atbildi (Nr. 02/10.09.2025) Jūsu priekšlikumus ir izvērtējusi un informējusi, ka spēkā esošais normatīvais regulējums paredz pietiekamu kārtību amatpersonu rīcības atbilstības izvērtēšanai un nepieciešamības gadījumā atbrīvošanai no amata, līdz ar to papildu grozījumi normatīvajā regulējumā šobrīd netiek uzskatīti par nepieciešamiem.

Papildus vēlos norādīt, ka Latvijā ētikas prasību pamatā ir Ministru kabineta ieteikumi Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi", kas apstiprināti 2018. gada 21. novembrī. Šie ieteikumi kalpo kā vienots ētikas standarts visām Ministru kabineta padotībā esošajām iestādēm un tajās nodarbinātajiem — darbiniekiem, ierēdņiem un amatpersonām. Tajos noteiktas valsts pārvaldes vērtības (godprātība, atbildība, taisnīgums, atklātība, profesionalitāte, sabiedrības interešu ievērošana) un ar katru vērtību saistīti ētiskas rīcības un uzvedības pamatprincipi.

Ieteikumos paredzēti arī papildu uzdevumi iestāžu un struktūrvienību vadītājiem — nodrošināt, lai šie principi tiek integrēti iestāžu darbā, pieņemot lēmumus un ikdienas komunikācijā ar sabiedrību. Ieteikumu mērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, sekmēt labu pārvaldību un stiprināt valsts institūciju reputāciju. Tāpat tie paredz, ka katrai iestādei jāizstrādā un jāievieš savs ētikas kodekss, kas atbilst iestādes specifikai un detalizēti regulē amatpersonu ētiskas rīcības standartus.

Attiecībā uz politiskajām amatpersonām — Ministru prezidentu un ministriem — šie ieteikumi ir piemērojami vispārīgi, tomēr to īstenošana ir ierobežota, jo politisko amatpersonu darbības būtība saistīta ar politisku atbildību. Kā jau norādīts iepriekš, šobrīd Ministru kabineta locekļiem nav saistoša atsevišķa ētikas kodeksa, bet Valsts kanceleja 2025. gadā ir uzsākusi darbu pie šāda kodeksa ietvara sagatavošanas, ievērojot arī Tiesībsarga un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas. 

Norādu arī, ka Valsts kanceleja neizvērtē amatpersonu privātās dzīves paradumus un nekomentē publiski izskanējušas baumas, bet savas kompetences ietvaros nodrošina valsts pārvaldes attīstības koordināciju un metodisko atbalstu iestādēm labas pārvaldības jautājumos. Konkrētu amatpersonu rīcības izvērtēšana ir katras attiecīgās iestādes vadītāja kompetencē un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai var tikt izmantoti disciplinārās atbildības mehānismi. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, Jūsu priekšlikumi ir pieņemti zināšanai un tiks ņemti vērā Valsts kancelejas turpmākajā darbā, turpinot darbu ar valsts pārvaldes ētikas jautājumiem.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs

Novērtē šo rakstu: