Valsts apdraudējuma un Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā „Re:Baltica” Spriņģe nodarbojas ar „pētniecību”, uzdodoties par dziednieci Malvīni
Krista Draveniece05.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnālista pienākums ir informēt, parādīt, pētīt un, protams, arī atmaskot. Es cienu savus kolēģus, jo zinu, ka šobrīd nav viegli desmit stundas dienā vēstīt par nāvi, nogalinātiem bērniem un izpostītām pilsētām, bet varbūt, ka ir cilvēki, kuri pie kara pierod un šo laiku izvēlas izklaidēm un savu kolēģu laika tērēšanai.
Jokiem trīs dienas par vēlu jeb 4. aprīlī saņēmu video zvanu “Zoom” platformā no Latvijas pētnieciskā centra “Re:Baltica” vadītājas, TVNET žurnālistes Ingas Spriņģes, kura blondā parūkā, astoņdesmito gadu vecmāmiņu brillēs un ar dzintara krellēm ap kaklu man uzsvērti vienkāršā un prastā valodā centās iestāstīt, ka ir dziedniece Malvīne Ci un vēlētos portālā LA.LV publicēt reklāmu. Vēlāk uzzināju, ka viņa uz redakciju vairākkārt zvanījusi un rakstījusi jau kopš februāra.
Kad manā telefona ekrānā parādījās šī visai kolorītā būtne, es pirmajā brīdī pilnīgi noteikti apstulbu, pirmkārt, jau nesaprotot, kāpēc kāda privātpersona vēlas reklamēties portālā, jo, tā pavisam vienkārši skaidrojot, neviens nedara, otrkārt, protams, ieraugot pašu dziednieci Malvīni.
Ingas acis laikam nodeva pirmās un acīmredzamā parūka arī, bet, kad viņa sāka stāstīt par sevi, atmiņā atausa gan 1:1 spilgtākie raidījumi, gan studiju laikos pētītie materiāli, kad Ingas darbu studēju kā izcilu žurnālistikas piemēru un mērķi, uz kuru tiekties. Labajā pusē video kamerai bija nolikta sarkana roze. Tai laikam vajadzēja radīt estētisku un apgarotu sajūtu.
Mans žurnālistikas elks vienā acumirklī pārvērtās klaunā.
Mūsu saruna ilga apmēram 40 minūtes, Ingas aktiermāksla un izdoma patiešām slavējama, viņas izjukušās attiecības, arī grūtības ieņemt bērniņu, depresija, viss noveda pie Cigun jeb ķīniešu vingrošanas un imidžterapijas, tagad visa dzīve kājām gaisā – ir gan lielisks vīrs, gan bērniņš.
“Ir kovids, tas briesmīgais karš, vajag palīdzēt cilvēkiem,” Malvīne man stāsta. Palūdzu, lai atsūta mājaslapu, kur visas viņas zināšanas apkopotas, tā sākumā nestrādā, pēc tam atveras bezmaksas platformā izveidota lapa, ko šodien nu jau katrs pirmklasnieks prot aizpildīt. Pēc mūsu sarunas mājaslapa vairs nav aktīva. Telefona numura 21. gadsimtā šai dziedniecei arī neesot, jo “vīrs daudz braukā, esam parasti Āzijas valstīs, vienu numuru nemaz nevaru dabūt.”
Tālāk Malvīne pievēršas arī sazvērestības teorijām: „Mēs redzam, cik daudz naudas tiek tērēts „Big Pharma”, mēs redzam, ko ārsti saka, cik ļoti tiek ignorēta tradicionālā medicīna, mēs redzam, cik daudz cilvēkiem ir problēmas un tas nestrādā. Vajag paralēli tos garīgos skolotājus un mediķus no dabas. Kādu neticīgu aci uz mani skatāties, jūs tā skeptiski pret to pati?” viņa man jautā beigās un mazliet kautri pasmaida, domāju, ka viņa brīžiem pārsteidza pati sevi.
Atvados no Malvīnes. Sameklēju telefonā Ingas Spriņģes telefona numuru un uzzvanu, jautājot: „Vai mums tikko bija 40 minūšu gara saruna par dziedniecību?” Inga to apstiprina.
LA.LV ir strauji augošs ziņu portāls, kurā nepārtraukti rakstām par karu Ukrainā, par to, kas notiks gāzes tirgū, vai nākamajā ziemā maz spēsim sasildīt savas mājas, par inflāciju un vājprātīgajiem cenu lēcieniem veikalu plauktos. Mūsu portālā militārais eksperts Igors Rajevs no trešās kara dienas katru vakaru bez brīvdienām pie milzīgas kartes stāsta un visiem saprotamā valodā parāda, kas pēdējās 24 stundām noticis Ukrainā. Mēs esam atslēguši komentēšanas iespējas, lai mazinātu naida kurināšanu, mēs darām visu, lai ikviens mūsu lasītājs būtu informēts un justos droši.
Neesam nezināmas izcelsmes dziednieku lapele, kur viltus šamaņi, piedāvājot atbrīvot no uzliktas melnās acs, izkrāpj pensionāriem pēdējo centu. Es nezinu, kāds bija Ingas mērķis šādam zvanam, - vai esam daļa no lielāka pētījuma vai viņa centās paņirgāties tikai par portālu LA.LV, tam pat vairs nav nozīmes, jo krietns, gudrs žurnālists ar sirdsapziņu un atbildības sajūtu kara laikā ar tādām ķengām nenodarbojas.
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
