Valsts apdraudējuma un Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā „Re:Baltica” Spriņģe nodarbojas ar „pētniecību”, uzdodoties par dziednieci Malvīni
Krista Draveniece05.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnālista pienākums ir informēt, parādīt, pētīt un, protams, arī atmaskot. Es cienu savus kolēģus, jo zinu, ka šobrīd nav viegli desmit stundas dienā vēstīt par nāvi, nogalinātiem bērniem un izpostītām pilsētām, bet varbūt, ka ir cilvēki, kuri pie kara pierod un šo laiku izvēlas izklaidēm un savu kolēģu laika tērēšanai.
Jokiem trīs dienas par vēlu jeb 4. aprīlī saņēmu video zvanu “Zoom” platformā no Latvijas pētnieciskā centra “Re:Baltica” vadītājas, TVNET žurnālistes Ingas Spriņģes, kura blondā parūkā, astoņdesmito gadu vecmāmiņu brillēs un ar dzintara krellēm ap kaklu man uzsvērti vienkāršā un prastā valodā centās iestāstīt, ka ir dziedniece Malvīne Ci un vēlētos portālā LA.LV publicēt reklāmu. Vēlāk uzzināju, ka viņa uz redakciju vairākkārt zvanījusi un rakstījusi jau kopš februāra.
Kad manā telefona ekrānā parādījās šī visai kolorītā būtne, es pirmajā brīdī pilnīgi noteikti apstulbu, pirmkārt, jau nesaprotot, kāpēc kāda privātpersona vēlas reklamēties portālā, jo, tā pavisam vienkārši skaidrojot, neviens nedara, otrkārt, protams, ieraugot pašu dziednieci Malvīni.
Ingas acis laikam nodeva pirmās un acīmredzamā parūka arī, bet, kad viņa sāka stāstīt par sevi, atmiņā atausa gan 1:1 spilgtākie raidījumi, gan studiju laikos pētītie materiāli, kad Ingas darbu studēju kā izcilu žurnālistikas piemēru un mērķi, uz kuru tiekties. Labajā pusē video kamerai bija nolikta sarkana roze. Tai laikam vajadzēja radīt estētisku un apgarotu sajūtu.
Mans žurnālistikas elks vienā acumirklī pārvērtās klaunā.
Mūsu saruna ilga apmēram 40 minūtes, Ingas aktiermāksla un izdoma patiešām slavējama, viņas izjukušās attiecības, arī grūtības ieņemt bērniņu, depresija, viss noveda pie Cigun jeb ķīniešu vingrošanas un imidžterapijas, tagad visa dzīve kājām gaisā – ir gan lielisks vīrs, gan bērniņš.
“Ir kovids, tas briesmīgais karš, vajag palīdzēt cilvēkiem,” Malvīne man stāsta. Palūdzu, lai atsūta mājaslapu, kur visas viņas zināšanas apkopotas, tā sākumā nestrādā, pēc tam atveras bezmaksas platformā izveidota lapa, ko šodien nu jau katrs pirmklasnieks prot aizpildīt. Pēc mūsu sarunas mājaslapa vairs nav aktīva. Telefona numura 21. gadsimtā šai dziedniecei arī neesot, jo “vīrs daudz braukā, esam parasti Āzijas valstīs, vienu numuru nemaz nevaru dabūt.”
Tālāk Malvīne pievēršas arī sazvērestības teorijām: „Mēs redzam, cik daudz naudas tiek tērēts „Big Pharma”, mēs redzam, ko ārsti saka, cik ļoti tiek ignorēta tradicionālā medicīna, mēs redzam, cik daudz cilvēkiem ir problēmas un tas nestrādā. Vajag paralēli tos garīgos skolotājus un mediķus no dabas. Kādu neticīgu aci uz mani skatāties, jūs tā skeptiski pret to pati?” viņa man jautā beigās un mazliet kautri pasmaida, domāju, ka viņa brīžiem pārsteidza pati sevi.
Atvados no Malvīnes. Sameklēju telefonā Ingas Spriņģes telefona numuru un uzzvanu, jautājot: „Vai mums tikko bija 40 minūšu gara saruna par dziedniecību?” Inga to apstiprina.
LA.LV ir strauji augošs ziņu portāls, kurā nepārtraukti rakstām par karu Ukrainā, par to, kas notiks gāzes tirgū, vai nākamajā ziemā maz spēsim sasildīt savas mājas, par inflāciju un vājprātīgajiem cenu lēcieniem veikalu plauktos. Mūsu portālā militārais eksperts Igors Rajevs no trešās kara dienas katru vakaru bez brīvdienām pie milzīgas kartes stāsta un visiem saprotamā valodā parāda, kas pēdējās 24 stundām noticis Ukrainā. Mēs esam atslēguši komentēšanas iespējas, lai mazinātu naida kurināšanu, mēs darām visu, lai ikviens mūsu lasītājs būtu informēts un justos droši.
Neesam nezināmas izcelsmes dziednieku lapele, kur viltus šamaņi, piedāvājot atbrīvot no uzliktas melnās acs, izkrāpj pensionāriem pēdējo centu. Es nezinu, kāds bija Ingas mērķis šādam zvanam, - vai esam daļa no lielāka pētījuma vai viņa centās paņirgāties tikai par portālu LA.LV, tam pat vairs nav nozīmes, jo krietns, gudrs žurnālists ar sirdsapziņu un atbildības sajūtu kara laikā ar tādām ķengām nenodarbojas.
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
