Valsts augstāko amatpersonu ignorētais trauksmes cēlēja iesniegums par notiekošo VID - pilns teksts
PIETIEK28.03.2023.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija, un, kā Pietiek.com jau informēja ar atsauci uz izdevumu „Neatkarīgā”, valsts augstākās amatpersonas saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumu ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts, - šodien pietiek.com publicē šo ziņojumu.
Trauksmes cēlējs norāda, ka ar slepenības režīma nodrošināšanu iepriekš nodarbojās Slepenības un drošības režīma nodrošinājuma daļas (SDRND) saskaņā ar izveidoto reorganizācijas īstenošanas grafiku - līdz 2022. gada 1. novembrim. “Realizēt šīs funkcijas pēc norādītā datuma pirmsšķietami paliek bez seguma. Tiks likvidēts slepenības un drošības režīms iestādē un vecāko drošības speciālistu amati, kas līdz šim nodrošināja pārvaldības daļu, atstājot tikai sevišķās lietvedības funkciju, dokumentu reģistrēšanu, tādējādi integrējot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktūrvienībā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistītas ar slepenības režīma un valsts noslēpuma aizsardzību, neievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cēlējs.
Viņš turpina: “VID ģenerāldirektore uzstājīgi cenšas apiet minētos MK noteikumus, likvidējot VID SDRND un izveidojot divu atsevišķu darbinieku pakļautību VID Nodrošinājuma pārvaldes direktora vietniecei M. Brigmanei, kas šobrīd ir tiešā pakļautībā ģenerāldirektora vietniecei, Informātikas pārvaldes direktorei I. Kārkliņai.”
Trauksmes cēlējs brīdina, ka struktūrvienību reorganizācija var radīt situāciju, kurā noslēpumu saturoša informācija noplūdīs pie tām amatpersonām, kurām tā darbā nav nepieciešama: “Izveidotajiem amatiem, uz kuriem tiek pārcelti vecākie drošības speciālisti, netiek nodrošināta tieša iestādes vadītāja pakļautība, kas kopumā būtiski apdraud valsts noslēpuma aizsardzību iestādē. M. Brigmanei tiek plānoti divi amata apraksti. Vienā tiek ievērota iepriekš minētā subordinācija, taču otrā noteikta tieša pakļautība ģenerāldirektorei. Taču arī tas neatbilst MK noteikumiem, jo M. Brigmanes pakļautībā būs divi vecākie slepenības režīma lietveži, kas jebkurā gadījumā neatbilst MK noteikumiem - jo netiek plānots izveidot atsevišķu struktūrvienību, kuras vadītāja būtu M. Brigmane.
Tādā veidā MK noteikumi ir apieti. Šāda veida subordinācija ir nesamērojams apdraudējums valsts noslēpuma aizsardzībai, jo M. Brigmanei vienā amata apraksta daļā (attiecība uz sevišķo lietvedību) ir liegts pildīt savu tiešo vadītāju (A. Gremzdes un I. Kārkliņas) norādījumus, bet gan rīkoties tikai iestādes vadītājas uzdevumā. Konkrētajā gadījumā komplicēta kļūst arī amatpersonas aizvietojamība. Valsts drošības iestādes vienmēr ir norādījušas un uzsvērušas kā vienu no prioritārajiem riskiem, ja nepamatoti daudz cilvēku tiek iesaistīti valsts noslēpuma apstrādei, organizēšanai, kas palielina risku, ka valsts noslēpums var tikt izpausts.”
Ziņojumā minēts, ka, gatavojoties VID SDRND reorganizācijai, darbiniekiem nav ticis sniegts argumentēts skaidrojums par dienesta funkciju pārdali, lietderību un ieguvumiem valsts pārvaldei un budžetam. “VID SDRND darbinieki, kas ir jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi valsts noslēpuma apstrādes un aizsardzības jomā, vairākkārt norādīja VID ģenerāldirektorei Inesei Jaunzemei un iesaistītajiem citu struktūrvienību vadītājiem par riskiem, kas var apdraudēt slepenības režīma nodrošināšanu, klasificētās informācijas aizsardzību un sadarbību ar valsts drošības iestādēm klasificētās informācijas apmaiņā, kā rezultātā var tikt apdraudēta iestādes reputācija (..),” teikts ziņojumā
VID SDRND reģistrētie valsts noslēpuma objekti deviņas reizes pārsniedz MK noteikumos noteikto valsts noslēpuma slieksni, kas saskaņā ar MK noteikumiem nepieļauj norīkot atsevišķu darbinieku, kas nepastarpināti pakļauts iestādes vadītājam, bet paredz veidot atsevišķu slepenības režīma struktūrvienību.
Trauksmes cēlējs norāda, ka 2022. gada 6. jūlijā nosūtīta vēstule VID ģenerāldirektorei, kurā tiek atspoguļoti dati par valsts noslēpuma objektu skaitu iestādē, taču tā nav ņemta vērā un reorganizācija tiek turpināta. Šādos gadījumos trauksmes cēlēja ziņojumam būtu jābūt nonākušam virknē kompetentu iestāžu, tostarp arī Valsts drošības dienestā, taču vismaz pašlaik rodas iespaids, ka šis ir jau kārtējais valsts iestāžu un augstāko amatpersonu ignorētais ziņojums par notiekošo VID.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
