Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts politiskajā dzīvē tiekamies ar duālismu – divdabīgumu, divējādību. Praktiski tas izpaužas valstsvīru divējādu uzskatu formā. Turklāt ne reti uzkrītoši pretēju uzskatu formā. Piemēram, kāds valstsvīrs vienā dienā var teikt vienu, bet otrā dienā kaut ko pilnīgi pretēju iepriekšējā dienā sacītajam.

Iespējami arī citi varianti. Teiksim, divējādība var nebūt saistīta ar nelielu laika atstarpi. Tikai pēc gadiem vai pēc valstsvīra nāves var atklāties, ka viņam bija pavisam citi uzskati nekā tie uzskati, kurus viņš apliecināja, sēžot valsts amata krēslā.

Faktiski politiskajā vēsturē valstsvīru uzskatu duālisms ir tradicionāla izpausme. Par to stāsta valstsvīru biogrāfi un paši valstsvīri memuāros, vēstulēs, dienasgrāmatās. Par to atceras valstsvīru draugi un ģimenes locekļi. Var atcerēties arī citi valstsvīri, ja starp viņiem virmoja džentlmeniska uzticība un kuluāru sarunās neviens nebaidījās būt vaļsirdīgs.

Iespējami daudzi duālisma varianti. Taču duālisma vērtējumā pārsvarā ir tikai trīs varianti.

(1) Ja valstsvīrs maina uzskatus katru dienu, tad nekavējoties izceļas skandāls. Valstsvīrs var zaudēt krēslu. Protams, tāda šizofrēniska duālisma eksemplāri nopietnās valstīs nemēdz būt valstsvīri. Epitets „valstsvīrs” ir cēls epitets. Neskatoties uz dāmu masveida ietipināšanu valsts pārvaldīšanā, acīmredzot epitets „valstssieva” līdz pasaules galam saglabās izsmējīgu ekspresīvo nokrāsu.

Valstsvīra fenomenu pilnā mērā vēl nav kompromitējuši ES bāli pelēkie valstsvīri un ES bāli pelēkās „valstssievas”. Valstsvīrs joprojām ieņem cienījamu stāvokli sabiedrībā. Valstsvīra statuss liecina par attiecīgās personības uzskatu konsekvenci, stingrību un nemainību atkarībā no politiskā vēja virziena. Gudras tautas un gudru tautu stratēģiskie guru (konspirologi šļupst - „rokfelleri”, „rotšildi”, „lembergi”) ciena tikai īstus valstsvīrus, kuri savos uzskatos negrīļojās reizē ar politiskās konjunktūras grīļošanos. Īsti valstsvīri nekad neiesaistīsies politiskajos pasākumos (piem., valdības sastāvā), ja to idejiskā tonalitāte nesaskan ar viņu uzskatiem.

Šodien ne visās zemēs ir politiskās elites degradācija, kuras galvenās iezīmes ir primitīvs karjerisms, alkatība, kretīniskas iedomas, iracionālisms, postmodernistiskas vērtības. Ne visur valstsvīri piekrīt strādāt piedāvātajā postenī, priekšroku dodot amata krēsla augstumam, algai, varas perspektīvām, nekaunībai, sievasmātes biznesa aizsardzībai, aprobežota cilvēka ilūzijām, bet nevis idejiskajiem uzskatiem un vēlmei tos izmantot valsts labā. Īsti valstsvīri pieņem amata priekšlikumus saskaņā ar savu idejisko pārliecību, bet nevis saskaņā ar kaut kādām neglītām interesēm.

(2) Ja valstsvīra uzskati atklājās pēc zināma laika, tad tas sagādā prieku. Valsts taktiskie risinājumi nevar lepoties ar ilgu slavu. Agrāk vai vēlāk šajos risinājumos atklājAs nepilnības un kļūdas. Valstsvīrs varēja tūlīt saskatīt nepilnības un kļūdas. Viņam bija citi uzskati, taču viņš toreiz nepieņēma lēmumus vai arī nevarēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas valstiskajā darbībā ir rutīna. Valstsvīra uzskati publiski atklājAs tikai pēc ilgāka laika, un tie sagādā prieku par viņa gudrību, valstisko intuīciju, profesionālo tālredzību.

(3) Duālisma vērtējuma trešais variants ir nepatīkams un sarūgtina. Duālisms nepatīkami atsedzās, ja valstsvīrs pārkrāso agrākos uzskatus atbilstoši jaunajai vēsturiskajai situācijai. Laika gaitā sabiedrībā mainās politiskā izpratne, zināšanas, politiskie secinājumi, politiskās vajadzības. Tas ir normāli un tā tam ir jābūt. Laika gaitā sabiedrībā nostiprinās jauns politiskais redzējums. Duālisms nepatīkami atsedzās tad, ja valstsvīrs pārkrāso savus agrākos uzskatus atbilstoši sabiedrības jaunajam politiskajam redzējumam, kas ir valstiski progresīvāks un morāli augstvērtīgāks nekā iepriekšējās vēsturiskās situācijas politiskais redzējums.

Pārkrāsošanās ļoti izplatīta ir pēc politiskās iekārtas maiņas. Latvijā politiskā iekārta ir bieži mainījusies. Latviešu valstsvīru pārkrāsošanās piemēri nav deficīts. Izvēlējos vissvaigāko pārkrāsošanās tendenci.

Beidzot arvien vairāk un vairāk arī latvieši sāk pareizi izprast „perestroikas” jēgu un LR „atdzimšanas” mahināciju. Arvien biežāk publiskajā telpā atskan prasība sodīt „prihvatizatorus” un „tautas frontes” runasvīrus, kuri izveidoja valsti kā bandu. Citās zemēs tagad par to medijos raksta jau paši „liberāļi”. Tātad Austrumeiropā un tajā skaitā arī Latvijā rodas jauna vēsturiskā situācija un sabiedrības jauns politiskais redzējums. Tajā ietilpst XX gadsimta noziedzīgā mantojuma krimināls, politisks, morāls nosodījums. Turklāt sabiedrība pieprasa sodīt konkrētus neliešus.

Vissvaigākā pārkrāsošanās tendence parādījās nesen. Šogad „tautfrontiešu” atsevišķi dūšīgi brīvības cīnītāji  (bijušie LPSR Augstākās Padomes deputāti) enerģiski sāka pārkrāsot savu politisko portretu. Ja vēl nesen viņi sevi skaisti prezentēja kā LTF kodolu, tad tagad viņi lielās ar savu „antigorbačoviskumu” un „antivulfsoniskumu”. Viņi sāk tautai iestāstīt, ka jau „perestroikas” laikā paredzēja antropoloģisko katastrofu, sabiedrisko īpašumu izlaupīšanu, valsts bandītismu. Viņi jau no paša sākuma neesot atbalstījuši Gorbačova reformas un nosodīja Vulfsona aģitāciju, jo visam paredzēja ļoti sliktu iznākumu. Viņi esot par to savlaicīgi brīdinājuši tautu, bet viņu brīdinājumus neviens neesot ņēmis vērā. Tāpēc šodien tauta dzīvo tā kā dzīvo tikai tāpēc, ka toreiz neņēma vērā viņu – „antigorbačovistu” un „antivulfsonistu” - uzskatus.

Valstsvīru uzskatu duālismā mēdz būt viens īpatns variants. Saudzīgi izsakoties, tas ir mentāli specifisks variants. Saudzīgi neizsakoties, šis variants ir populārs vienīgi tajās zemēs, kurās valsts pārvaldīšanā mīcās garīgi neveseli cilvēki – cilvēciskās anomālijas reprezentanti.

Pie mums Latvijā mentāli specifiskā varianta piemērus regulāri piegādā ārlietu ministrs vārdā „Lepns būt gejs”. Mūsu lepnā pederasta slimīgā rosība ir valstsvīru uzskatu duālisma mentāli specifiskā varianta tipiska izpausme.

Praktiskā konstrukcija ir vienkārša. Pederasts naktī pēc „seksa” kaut ko samurgo „tviterī”, bet nākamajā rītā LR valdība ar premjerministri priekšgalā visai pasaulei taisnojās, ka murgojums „tviterī” ir ministra „Lepns būt gejs” privātais viedoklis, ko viņš drīkst fiksēt savā privātajā sociālajā tīklā. Lepnā ministra „Lepns būt gejs” pasaulē slavenākais murgojums līdz šim ir šāds: „Jo vairāk es sekoju mūsdienu Krievijai, jo vairāk es secinu, ka tai tas beigsies tāpat kā Vācijas Reiham pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, un tad būs par vēlu.”

Mentāli specifiskā varianta būtība ir tā, ka tiek krasi nošķirti oficiālie uzskati no privātajiem uzskatiem. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, šis variants liecina, ka valstsvīriem principā drīkst būt privātie uzskati. Taču amata izpildes laikā viņiem savi privātie uzskati ir stingri jāglabā no sabiedrības un nav vēlams tos publiski izklāstīt. Publiskais izklāsts vienmēr asociējās ar kaut ko  nestabilu un nelabu attiecīgo valstsvīru kolektīvā un valstī vispār.

Saprotams, privāto uzskatu publiskošana nav vienīgi cilvēciskās anomālijas reprezentantu slimīgā kaislība. Savus privātos uzskatus publisko arī pilnīgi veseli valstsvīri. Eiropas valstu vēsturē tā ir rīkojušies ļoti slaveni valstsvīri. Taču psihiski normālā politiskajā vidē tas vienmēr ir bijis ārkārtējs gadījums. Privāto uzskatu publiskošana valsts amata izpildes laikā parasti ir prologs attiecīgā valstsvīra demisijai, koalīcijas izjukšanai, valdības krišanai, jaunas partijas organizēšanai.

Valstsvīra mūžs nav apskaužams mūžs. Tas nekādā gadījumā nav viegls mūžs. Tādu mūžu aizsākt un izturēt līdz galam ne katrs ir spējīgs.

Taču arī ne katrs vēlas sev tādu mūžu. Ne katrs vēlas pakļauties uzskatu duālisma diktatūrai. Bet tāda diktatūra valstsvīra mūžā ir obligāta, jo valsts ir spēle un šī spēle nekad netiek spēlēta bez spēlmaņu uzskatu duālisma.

Tādi brīži, kad valstsvīra privātie uzskati ideāli sakrīt ar oficiālajiem uzskatiem, ir reti sastopami. Bet patiesībā nemaz nedrīkst būt. Valstsvīra identiskā vērtība ir uzskatu oriģinalitāte, uzskatu patstāvība un uzskatu neatkarība. Valstsvīram ir jābūt tikai viņam raksturīgs uzskats par visiem jautājumiem, ar kuriem ir saskarsme valsts darbā. Valstsvīrs bez sava oriģinālā, patstāvīgā un neatkarīgā uzskata nav valstsvīrs, bet politiskais iztapoņa un politiskais mīkstmiesis. Valstsvīra uzskatā ir jābūt konceptuālajām niansēm, kuras atšķiras no kopīgi akceptētā uzskata.

Spēle ir valsts atribūts – substancionāla īpašība. Bez spēles valsts nav iespējama. Tā tas ir bijis jebkurā valstiskuma formā. Bez spēles neiztiek ne monokrātija, ne polikrātija. Neiztiek arī modernā valstiskuma forma, kuru jau agrāk nosaucu par ģeokrātisko valstiskumu.

Monokrātijā karalis spēlē ar galmu, ministriem, ģenerāļiem, pavalstniekiem. Karalim ir jāspēlē, ja viņš vēlas sēdēt tronī.

Arī monokrātiskajā (vienpartejiskajā) PSRS bija spēle, kuru vadīja PSKP. Kompartijai nācās spēlēt, lai saglabātu varu. Spēle nebija viegla. Tika izveidoti superslepeni spēlmaņi varas saglabāšanai. Tāds superslepens spēlmanis bija t.s. politiskais izlūkdienests. Ap šo PSKP Politbirojam pakļauto iestādi joprojām valda milzīga slepenība. Zināms ir vienīgi par minētās superslepenās iestādes eksistenci, un zināms ir tas, ka VDK no politiskā izlūkdienesta baidījās kā velns no krusta.

Polikrātijā (demokrātijā) spēle rit ļoti eleganti. Var pat teikt – ar neslēptu prieku un baudu. Polikrātijā spēle var iegūt pašmērķīgu vērienu. Polikrātijā īpaši mūsdienās spēle domā tikai par spēli un ir atrauta no dzīves realitātes. Realitātes ignorēšana un šizofrenizācija tagad ir ļoti izplatīta parādība „baltās” rases  valstu spēlē.

Ģeokrātiskā valstiskuma spēle ir vienīgā spēle pēcpadomju Latvijā. Ministru „Lepns būt gejs”, domājams, valdībā pacieš tikai tāpēc, ka pederastu lutināšana ietilpst ģeokrātisko saimnieku spēlē, ar kuru ir jārēķinās mūsu „valstssievām”.

Spēle kā valsts atribūts nav tas pats, kas citi valsts atribūti – karogs, himna, ģerbonis. Nav tas pats kognitīvajā (izziņas, izpratnes) jomā. Saruna par valsts spēli vienmēr ir filosofiska saruna vai teorētiski analītiska saruna. Turklāt abstrakta saruna. Ja valsts funkcionē kā banda ar bandas konspirāciju, tad šī saruna kļūst vēl abstraktāka, jo var balstīties vienīgi uz netiešiem materiāliem. Valsts bandītisms cenšas maksimāli slēpt spēles saturu, spēles kombinācijas un spēles uzvarētājus (par to plašāk citā esejā).

Cilvēki ne visai grib ticēt valsts spēles pastāvēšanai. Daudzi vispār nevēlās tādu nopietnu lietu kā valsti saistīt ar spēli. Spēlējās bērni, vīri spēlē kārtis. Sportā ir daudzas spēles. Valsts nav spēle. Valsts ir vislielākā nopietnība, kurā nav vieta spēlei.

Visticamākais, tikai neliela sabiedrības daļa ir iepazinusies ar tādu zinātnisko metodi kā spēles teorija. Tā aplūko spēles saturu, spēlētāju figūras, spēles noteikumus un vēl daudz ko no spēles komponentiem. Vēl mazākai sabiedrības daļai būs pazīstamas grāmatas par valsts spēli no spēles teorijas viedokļa. Tādu grāmatu skaits ir niecīgs.

No cilvēciskā viedokļa valstsvīriem var izteikt līdzjūtību. Viņiem visu laiku ir jāspēlē neatkarīgi no spēles kvalitātes. Spēlē ir jāpiedalās jebkurā gadījumā. Nav svarīgi, vai tā ir laba spēle jeb slikta spēle.

Spēlē smags jautājums ir sadarbošanās ar neadekvātiem kolēģiem. Atkal cenšos saudzīgi izsacīties. Tas nav viegli.

Neapšaubāmi, ja valsts funkcionē kā banda, tad parlamentā nevar iekļūt godīgi cilvēki. Ja arī kādam godīgam pilsonim tomēr tas ir izdevies, tad viņam noteikti klājās psiholoģiski grūti sadarbībā ar neadekvātajiem tipiem. Šai sadarbībai gatavas receptes nevar būt. Katram pašam ir jāizšķiras, cik ilgi sadarboties, ar kuriem sadarboties, kādos jautājumos sadarboties, līdz kādai konceptuālajai robežai sadarboties un vai vispār sadarboties.

Nākas atgādināt, ka pastāv tāds politiskā disidentisma princips kā nesadarboties. Ja potenciālajam valstsvīram nav pieņemams spēles saturs, spēlētāju figūras un spēles noteikumi, tad viņš var nesadarboties ar valsts politisko varu. Skaidrs, ka ne visi latvieši (potenciālie valstsvīri) vēlas iefiltrēties mūsu politiskajā bandā. Noteikti ir latvieši, kuri nevēlas sadarboties ar LR valdošo bandu.

Spēles kvalitāte ir ne tikai valstsvīru galvassāpju avots. Spēles kvalitāte pamatā ir sabiedrības galvassāpju avots. Valsts kalpo sabiedrībai. Tātad arī spēlei ir jākalpo sabiedrībai. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai spēle kalpotu tās vajadzībām un valstī pastāvētu transparenta (respektīvi, atklāta) spēle, bet nevis bandītiski noslēpumaina spēle.

Spēle nedrīkst kalpot sabiedrības atsevišķu grupu interesēm. Tas ir pats par sevi saprotams.  

Sabiedrība ir vitāli ieinteresēta, lai valstī būtu laba spēle. Skaidrs, ka tikai no labas spēles sabiedrībai var būt kāds labums. Laba spēle ir tā spēle, kurai ir augsts sociālās lietderības koeficients, kā tiecos dēvēt spēles centrālo kritēriju. Ja spēlei ir augsts sociālās lietderības koeficients, tad sabiedrība dzīvo bez bēdām. Ja spēlei ir zems sociālās lietderības koeficients, tad sabiedrībā briest neapmierinātība. Ja spēle ignorē neapmierinātības briešanu, tad sākās sociālie satricinājumi. Nav jāatgādina, kādi tie ir bijuši Austrumeiropas (cilvēces) pagātnē.

LR valsts spēles sociālās lietderības koeficients ir nulle. LR valsts spēle ir bandas spēle un kalpo tikai bandas interesēm. Tas tagad ļoti griezīgi iezvanās tādā spēles saturiskajā atzarā kā migrantu masveida ievešana Latvijā. Migrantu ievešana bandai sola jaunu iespēju savā starpā sadalīt prāvas summas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...