Valsts drošības dienesta stulbuma dēļ ir jāmaksā mums – nodokļu maksātājiem
Raimonds Lejnieks - Puķe06.11.2025.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Kādreiz man bija licies, ka Valsts drošības dienestā strādā nu, ja ne super gudri ļaudis, tad nu vismaz viņu kompetence ir galvas tiesu pārāka par, piemēram. policijas darbinieku vidējo sagatavotības līmeni. Biju naivs un šajā jomā kļūdījos...
Tagad mums – parastajiem nodokļu maksātājiem nāksies segt 27 093 EUR. Kā dēļ? VDD dēļ. Par ko? Par to, ka Valsts drošības dienests (VDD) administratīvajā lietā Nr. A420299822, SKA-281/2025 (INFORMĀCIJAS AVOTS: https://elieta.lv/web/#/pakalpojumi/anonimizetie-nolemumi - ievadot lietas numuru A420299822) izgāzās pēc pilnas programmas...
Viņi mēģināja aizstāt tiesību normas ar moralizēšanu (nu gluži kā viņu morālais priekštecis NKVD ), putroja cēloņsakarību un gribēja, lai “drošība” nozīmē jebko, kas viņiem tobrīd izdevīgi.
Augstākās tiesas Senāts pateica priekšā elementāro: jūs arestējāt līdzekļus, jūs padarījāt glabāšanu par pienākumu, tātad izmaksas ir procesuālas. Punkts. Viss pārējais ir dūmi...
Ja iestāde nespēj noturēt fokusu uz likumu un faktiem, tā nav sargātāja, tā ir problēma. Sabiedrībai nav jāapmaksā VDD kļūdas un ambīcijas!
Bet diemžēl mums – nodokļu maksātājiem visticamāk būs jāmaksā par Valsts drošības dienesta stulbumu...
To paredz tiesību aktu projekts 25-TA-2633 jeb “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Šis normatīvā akta projekts paredz, ka Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Valsts drošības dienestam tiek piešķirts finansējums 27 093 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. A420299822 izpildi. (INFORMĀCIJAS AVOTS: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/e9139e14-2328-4991-b42a-5483f0dbc8ca/preview)
Ņemot vērā, ka šis tiesību akts vēl ir izstrādes stadijā, tad es iesniedzu iebildumus – iekopēju:
„Senātā 2025. gada 5. augustā saņemta Valsts drošības dienesta (turpmāk VDD) kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 28. jūnija spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas, likvidējamās AS “ABLV Bank”, pieteikums un uzlikts pienākums VDD viena mēneša laikā atlīdzināt 27 062,52 EUR procesuālos izdevumus, kas radušies kriminālprocesā Nr. 11840001219 par arestētās mantas glabāšanu. Senāts nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, un minētais pienākums paliek spēkā.
Šādos gadījumos, kad iestādes pieņemtā procesa lēmuma dēļ rodas izmaksas, kuras tiesa atzīst par atlīdzināmām, izdevumi nav pārliekami uz nodokļu maksātājiem. Tie sedzami no konkrētās iestādes ( Valsts drošibas dienesta ) budžeta, bet VDD ir pienākums izvērtēt tās savas iestādes amatpersonas atbildību, kura pieņēma lēmumu iesniegt kasācijas sūdzību.
Piedāvātā redakcija
Par atteikumu piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
1. Atteikt Finanšu ministrijai piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts drošības dienestam) finansējumu 27 062,52 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. A420299822 izpildei.
2. Noteikt, ka 1. punktā minētie izdevumi sedzami no Valsts drošības dienesta iekšējā budžeta, bez papildu finansējuma piešķiršanas no valsts vispārējiem resursiem.
3. Uzdot Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iekšējo pārbaudi par Valsts drošības dienesta amatpersonu rīcību un lēmumu pieņemšanas kvalitāti, kas izraisījusi 1. punktā minēto izdevumu rašanos, un viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas iesniegt Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā pārskatu par pārbaudes rezultātiem un pieņemtajiem pasākumiem.
4. Ja iekšējās pārbaudes rezultātā tiek konstatēts amatpersonas nodoms vai rupja neuzmanība, uzdot Valsts drošības dienestam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemērot regresa prasību pret attiecīgo amatpersonu par 1. punktā minēto izdevumu atlīdzināšanu pilnā apmērā vai proporcionāli, un divu mēnešu laikā informēt Finanšu ministriju par regresa īstenošanas gaitu un rezultātiem."
Man nav ilūziju, ka kāds manī ieklausīsies, it īpaši ņemot vērā, ka šajā situācijā tiek kritizēta valsts drošības iestāde. Tomēr es nevaru vienkārši noskatīties, ka VDD stulbuma dēļ ir jāmaksā mums – nodokļu maksātājiem.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
