
Valsts drošības dienesta stulbuma dēļ ir jāmaksā mums – nodokļu maksātājiem
Raimonds Lejnieks - Puķe06.11.2025.
Komentāri (42)
Kādreiz man bija licies, ka Valsts drošības dienestā strādā nu, ja ne super gudri ļaudis, tad nu vismaz viņu kompetence ir galvas tiesu pārāka par, piemēram. policijas darbinieku vidējo sagatavotības līmeni. Biju naivs un šajā jomā kļūdījos...
Tagad mums – parastajiem nodokļu maksātājiem nāksies segt 27 093 EUR. Kā dēļ? VDD dēļ. Par ko? Par to, ka Valsts drošības dienests (VDD) administratīvajā lietā Nr. A420299822, SKA-281/2025 (INFORMĀCIJAS AVOTS: https://elieta.lv/web/#/pakalpojumi/anonimizetie-nolemumi - ievadot lietas numuru A420299822) izgāzās pēc pilnas programmas...
Viņi mēģināja aizstāt tiesību normas ar moralizēšanu (nu gluži kā viņu morālais priekštecis NKVD ), putroja cēloņsakarību un gribēja, lai “drošība” nozīmē jebko, kas viņiem tobrīd izdevīgi.
Augstākās tiesas Senāts pateica priekšā elementāro: jūs arestējāt līdzekļus, jūs padarījāt glabāšanu par pienākumu, tātad izmaksas ir procesuālas. Punkts. Viss pārējais ir dūmi...
Ja iestāde nespēj noturēt fokusu uz likumu un faktiem, tā nav sargātāja, tā ir problēma. Sabiedrībai nav jāapmaksā VDD kļūdas un ambīcijas!
Bet diemžēl mums – nodokļu maksātājiem visticamāk būs jāmaksā par Valsts drošības dienesta stulbumu...
To paredz tiesību aktu projekts 25-TA-2633 jeb “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Šis normatīvā akta projekts paredz, ka Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Valsts drošības dienestam tiek piešķirts finansējums 27 093 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. A420299822 izpildi. (INFORMĀCIJAS AVOTS: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/e9139e14-2328-4991-b42a-5483f0dbc8ca/preview)
Ņemot vērā, ka šis tiesību akts vēl ir izstrādes stadijā, tad es iesniedzu iebildumus – iekopēju:
„Senātā 2025. gada 5. augustā saņemta Valsts drošības dienesta (turpmāk VDD) kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 28. jūnija spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas, likvidējamās AS “ABLV Bank”, pieteikums un uzlikts pienākums VDD viena mēneša laikā atlīdzināt 27 062,52 EUR procesuālos izdevumus, kas radušies kriminālprocesā Nr. 11840001219 par arestētās mantas glabāšanu. Senāts nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, un minētais pienākums paliek spēkā.
Šādos gadījumos, kad iestādes pieņemtā procesa lēmuma dēļ rodas izmaksas, kuras tiesa atzīst par atlīdzināmām, izdevumi nav pārliekami uz nodokļu maksātājiem. Tie sedzami no konkrētās iestādes ( Valsts drošibas dienesta ) budžeta, bet VDD ir pienākums izvērtēt tās savas iestādes amatpersonas atbildību, kura pieņēma lēmumu iesniegt kasācijas sūdzību.
Piedāvātā redakcija
Par atteikumu piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
1. Atteikt Finanšu ministrijai piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts drošības dienestam) finansējumu 27 062,52 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. A420299822 izpildei.
2. Noteikt, ka 1. punktā minētie izdevumi sedzami no Valsts drošības dienesta iekšējā budžeta, bez papildu finansējuma piešķiršanas no valsts vispārējiem resursiem.
3. Uzdot Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iekšējo pārbaudi par Valsts drošības dienesta amatpersonu rīcību un lēmumu pieņemšanas kvalitāti, kas izraisījusi 1. punktā minēto izdevumu rašanos, un viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas iesniegt Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā pārskatu par pārbaudes rezultātiem un pieņemtajiem pasākumiem.
4. Ja iekšējās pārbaudes rezultātā tiek konstatēts amatpersonas nodoms vai rupja neuzmanība, uzdot Valsts drošības dienestam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemērot regresa prasību pret attiecīgo amatpersonu par 1. punktā minēto izdevumu atlīdzināšanu pilnā apmērā vai proporcionāli, un divu mēnešu laikā informēt Finanšu ministriju par regresa īstenošanas gaitu un rezultātiem."
Man nav ilūziju, ka kāds manī ieklausīsies, it īpaši ņemot vērā, ka šajā situācijā tiek kritizēta valsts drošības iestāde. Tomēr es nevaru vienkārši noskatīties, ka VDD stulbuma dēļ ir jāmaksā mums – nodokļu maksātājiem.





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: