Valsts drošības dienestam gandrīz, gandrīz izdevies noķert „krievu spiegu”, taču...
PIETIEK09.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienests (bijusī Drošības policija) kautrīgi klusē par to, kā tam nesen gandrīz, gandrīz izdevies notvert „krievu spiegu”. Notveršana tomēr īsti lāga nav beigusies, - par to Pietiek nelielā intervijā stāsta pats „spiegs” Mārtiņš V. (Pietiek ir zināma šī cilvēka identitāte).
- Staigāju pa Ērgļu ielu, izvilku mobilo telefonu un nofotografēju LVRTC [Latvijas valsts radio un televīzijas centra] torni. Pēc brīža pie manis pienāca kāds vīrietis un prasa, ko jūs te darāt. Es ne pārāk veiksmīgi atjokoju – spiegoju Krievijas labā. Uzreiz mani savāca un aizveda uz pratināšanu.
- Stādījās priekšā?
- Nē. Es joprojām nezinu, kas tie tādi bija, bet nu aizveda Valsts drošības dienesta telpās. Mani filmēja. Izprašņāja kādi 4-5 cilvēki. Labā roka nezināja, ko kreisā dara. Prasīja, vai pats izslēdzu telefonu vai man lika. Skaidrs, ka lika izslēgt. Katrs no prašņātājiem no jauna vaicāja par sejas traumu. Katru reizi no jauna skaidroju, ka nozvēlos no velo. Man vēl aizturēšanas brīdī garām gāja mana dzīvokļa biedrene, viņu arī savāca.
- Kā viņi zināja, ka tā ir jūsu dzīvokļa biedrene?
- Mēs sasveicinājāmies.
- Kas ar viņu notika?
- Viņu arī pratināja un kaut kur aizveda. Kaut ko par bērnu saskarsmes tiesībām prasīja.
- Un ko jums jautāja?
- Visu ko. Kur mācījos, kāpēc pārgāju no vienas skolas uz otru. Izpētīja telefonu, atrada, ka tur kontaktos [Edgara] Jaunupa telefons. Es esmu Attīstībai biedrs. Prasa, no kurienes telefona numurs. Tad atrada Lato Lapsas telefonu. Tad [Aigara] Kalvīša. Es kādreiz biju Tautas partijas biedrs. Protams, ka esmu zvanījis Kalvītim. Tad bija iegūglējuši mani un atraduši, ka es TV24 esmu bijis. Saka, mēs jūs TV24 redzējām. Bija viens raidījums. Kārtības rullis. Es tur uzdevu jautājumus [Ilgai] Kreitusei un [Ivaram] Ījabam. Neko citu par mani nebija atraduši. Tad atrada telefonā foto, kur mēs iepriekšējā vakarā ar draugiem uztaisījām mākslas foto – sasmalcinātu tableti ar simts eiro banknoti. Tad mani nodeva Valsts policijai ekspertīzes veikšanai.
- Nonācāt Valsts policijas rokās?
- Jā, mani veda uz Tvaika ielu. Prasīju, vai ierosināts kāds process, teica, ka ne. Ja būšot pozitīvas analīzes, tad. Tā arī man analīžu rezultātus nepaziņoja. Policijā izturējās korekti; Valsts drošības dienestā radās iespaids, ka viņi paši raksta sev likumus. Neiepazīstina ne ar tiesībām, ne pienākumiem. Varbūt paši strādā pēc krievu metodēm. Teicu, ka vēlos advokātu. Drošības dienestā pateica, ka nekāda advokāta nebūs.
- Kad šis starpgadījums notika?
- Aprīļa beigās. Mani interesē, cik viņiem izmaksāja šī manis pratināšana divas stundas. Cik daudz valsts naudas viņi iztērēja. Es aizrakstīšu viņiem ierakstītu vēstuli un pajautāšu.
- Valsts drošības dienests ierosināja kādu procesu?
- Man neko nelika parakstīt. Tikai piedraudēja, ja vēlreiz šādi pajokošu, tad mani uz pusgadu ieslodzīs psihenē. Es viņiem prasu – cik krievu spiegus esat noķēruši. Viņi saka, ka to var redzēt atskaitē. Zinu, ka Igaunijā ir kaut ko noķēruši, bet mūsējie jau tikai kā tādi klauni...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
