Valsts drošības dienestam vēlreiz neizdodas panākt Sozinova apcietināšanu
PIETIEK10.06.2021.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta (attēlā) vadītajam Valsts drošības dienestam (VDD) šodien atkārtoti neizdevās panākt nu jau amatu pametušā Valsts policijas Zemgales pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Sozinova apcietināšanu, - tas, ka jau otrreiz VDD argumentus tiesa uzskatīja par nepamatotiem un nepietiekamiem, apliecina Pietiek jau izklāstīto versiju par A. Sozinova iespējamo noziedzīgo nodarījumu nopietnību.
Kā zināms, oficiāli VDD A. Sozinovam inkriminē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un izvairīšanos valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par mantu vai citiem ienākumiem lielos apmēros, taču patiesībā realitāte varētu būt diezgan pieticīga, - kā norāda Pietiek informācijas avoti, vienīgais „noziegums”, kam tikuši atrasti pierādījumi, bijusi A. Sozinova piepelnīšanās, tirgojot lietotas automašīnas.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka jau 2017. gadā A. Sozinovam saistībā ar viņa „autobiznesu” ir ticis veikts nodokļu audits, taču tieši šos faktus VDD tagad izmantojis, lai inkriminētu A. Sozinovam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un to nedeklarēšanu.
Uz to, ka VDD savāktie pierādījumi nav bijuši pietiekami pārliecinoši, norāda fakts, ka bijušajai Drošības policijai neizdevās panākt A. Sozinova apcietināšanu ne rajona tiesā, ne tagad arī apgabaltiesā.
Pagājušā gada oktobrī, sākot darbu jaunajam Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks un Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks A. Sozinovs „dienesta interesēs” uz trim gadiem tika aizrotēts uz līdzīgu amatu Zemgales reģiona pārvaldē. 25. maijā viņš tika aizturēts, un VDD paziņoja, ka šai saistībā esot veiktas procesuālās darbības veselos 18 objektos.
VDD atsakās sniegt atbildi uz jautājumu – ja atbilst patiesībai informācija par A. Sozinova nodarījumu raksturu, tad ar kādu pamatojumu kriminālprocesu par valsts amatpersonas saimnieciska rakstura darbību izmeklē tieši VDD un kā tieši lietotu automašīnu tirdzniecība skar valsts drošības jautājumus.
Seko mums 
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
