Valsts drošības dienests nespēj atbildēt uz jautājumiem par smieklīgo lielību ar Ždanokas bildītēm, nozīmītēm un šokolādītēm
PIETIEK12.08.2024.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta vadītais Valsts drošības dienests nespēj atbildēt ne uz vienu no jautājumiem saistībā ar tā dīvaino rīcību, savā interneta mājaslapā izliekot fotogaleriju ar komiskiem „pretvalstiskiem” priekšmetiem, kas atrasti kratīšanās pie kremliski noskaņotās politiķes Tatjanas Ždanokas. Šodien publicējam gan Lato Lapsas informācijas pieprasījumu šai sakarā, gan arī Valsts drošības dienesta izteiksmīgās „atbildes”.
Informācijas pieprasījums Valsts drošības dienestam
Šā gada 23. jūlijā Jūsu iestāde savā interneta vietnē ir publicējusi šādu „jaunumu”:
„Valsts drošības dienests (VDD) pirmdien, 22. jūlijā, veica kriminālprocesuālas darbības divos ar bijušo Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku saistītos objektos Latvijā.
Kriminālprocesuālās darbības VDD veica kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts šā gada 22. februārī aizdomās par minētās personas iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Kriminālprocesuālās darbības dienests veica uzreiz pēc tam, kad T. Ždanoka līdz ar Eiropas Parlamenta deputātes mandātu zaudēja tai piešķirto imunitāti.
Kriminālprocesuālo darbību rezultāta tika izņemti dažādi datu nesēji, piezīmes un dokumenti. Patlaban dienestā ir sākta izņemto materiālu analīze.
VDD sniegs papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.
Fotoattēli ar atsevišķiem kriminālprocesuālo darbību laikā konstatētiem priekšmetiem:”
„Jaunumam” ir pievienota arī virkne fotoattēlu.
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju par Jūsu iestādes darbinieku iespējamu nekompetenci vai prettiesisku rīcību, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
vai kādam no šiem priekšmetiem ir kāda kriminālprocesuāla nozīme Jūsu iestādes pieminētā kriminālprocesa ietvaros?
ja jā, izskaidrojiet katra šī priekšmeta kriminālprocesuālo nozīmi Jūsu iestādes pieminētā kriminālprocesa ietvaros?
ja nē, izskaidrojiet, ar kādu citu mērķi Jūsu iestāde publiskoja šos fotoattēlus ar atsevišķiem kriminālprocesuālo darbību laikā konstatētiem priekšmetiem.
vai kāds no publiskotajos fotoattēlos redzamajiem priekšmetiem veikto kriminālprocesuālo darbību rezultātā tika izņemts?
ja jā, izskaidrojiet, kāda attiecīgajiem priekšmetiem Jūsu iestādes ieskatā ir saistība ar personas iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem?
ja nē, izskaidrojiet, kādu iemeslu dēļ šie priekšmeti tika fiksēti publiskotos fotoattēlos, ja tiem Jūsu iestādes ieskatā nav saistības ar personas iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem?
kurā tieši datumā Tatjana Ždanoka Jūsu iestādes ieskatā līdz ar Eiropas Parlamenta deputātes mandātu zaudēja viņai piešķirto imunitāti?
ar ko tieši skaidrojams tas, ka kriminālprocess, kas minēts Jūsu iestādes publiskotajā informācijā, tikai sākts tikai šā gada 22. februārī, bet ne agrāk?
Par informācijas sniegšanu
Informējam, ka Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) ir saņēmis Jūsu vēstuli un izskatījis tajā ietvertos jautājumus.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem, norādām, ka uzsāktajā kriminālprocesā pret Tatjanu Ždanoku vēl aizvien turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Līdz ar to VDD izmeklēšanas interesēs nevar sniegt plašāku informāciju par tā gaitu, tostarp skaidrot kriminālprocesuālo darbību laikā izņemto pierādījumu nozīmi. Vienlaikus informējam, ka T. Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes pilnvaru termiņš līdz ar deputātes imunitāti beidzās šā gada 15. jūlijā.
VDD uzsver, ka tīmekļvietnē publicētajā ziņā ir norādīts, ka fotoattēlos ir redzami tikai atsevišķi kriminālprocesuālo darbību laikā konstatētie priekšmeti. Šiem fotoattēliem ir ilustratīva nozīme, kas kontekstā ar T. Ždanokas citām aktivitātēm apliecina viņas darbību atbilstību Krievijas ārpolitiskajām interesēm. Vienlaikus kriminālprocesuālo darbību laikā tika izņemti virkne datu nesēju, piezīmju un dokumentu. Dienestā ir sākta šo materiālu analīze.
VDD sniegs sabiedrībai papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.
Priekšnieka p.i. Ē. Cinkus
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
