Valsts drošības dienests pamanās nesaskatīt valsts noslēpuma izpaušanu, amatpersonai slepenu informāciju aiznesot ASV vēstniecībai

Šā gada sākumā Neatkarīgā Rīta Avīze publicēja rakstu „Latvijā pārapbedīs pirmo iekšlietu ministru, kas kalpojis citām varām un cienījis naudu”, kurā cita starpā bija pieminēti arī nesenas pagātnes notikumi.

Rakstot par Pirmās Republikas iekšlietu ministra Miķeļa Valtera „piekopto stilu sadarboties ar svešām varām”, bija norādīts, ka tam „ir turpinātāji arī mūsdienās”, un kā piemērs minēts WikiLeaks publicētais ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona ziņojums, kas datēts ar 2008. gada 15. augustu.

Dokumentam slepenības statusu noteicis bijušais ASV vēstniecības Latvijā Politikas departamenta vadītājs Tamirs Vasers, un tajā atklāts Latvijas augstāko amatpersonu runātais Nacionālās drošības padomē (NDP) saistībā ar Gruzijas un Krievijas konfliktu.

Kā minēts publikācijā, ziņojumā par šo sēdi teikts: «Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādāja mūs ar sēdes atšifrējumu. Kā norādīja Pelšs, padome visumā ratificēja politiskās līnijas, kuras Latvija izstrādājusi visu nedēļu. Latvija vēlas sūtīt karaspēku vai citu personālu uz Gruziju tikai tad, ja tā ir uzticama starptautiska misija.”

Pavisam ziņojuma autors uz Pelšu bija atsaucies 11 reižu, kas liecina, ka prezidenta padomnieks NDP runāto atreferējis detalizēti. „Pēc atklātībā nākušā fakta Pelšs nevis zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, bet gan gluži otrādi - viņa karjera piedzīvoja strauju augšupeju. Šobrīd viņš ir Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs,” bija norādīts publikācijā.

Normatīvajos aktos ir noteikts, ka Nacionālās drošības padomes sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums, un tas nozīmē, ka publikācijā pieminētais Pelšs, iespējams, ir izpaudis valsts noslēpumu, līdz ar ko viņa rīcībā ir saskatāmas pazīmes noziedzīgam nodarījumam, kas minēts Krimināllikuma 94.pantā „Valsts noslēpuma apzināta izpaušana”.

Taču pēc īsas pārbaudes Valsts drošības dienests šā gada 20. februārī ir pieņēmis lēmumu „rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu”. Kā skaidro Mežviets, viņa vadītā iestāde uzskatot, ka „izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 94. pantā”.

Zīmīgi, ka Valsts drošības dienesta priekšnieks šajā gadījumā izmantojis reižumis arī citu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju iecienīto metodi – īpaši norādījis, ka „parastiem cilvēkiem” nav tiesību šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā, jo viņi taču neesot cietušie.

Novērtē šo rakstu: