Valsts drošības dienests sācis kriminālprocesu par „Levita būdas uzlidošanu gaisā”
PIETIEK14.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tagad par Valsts drošības dienestu (VDD) pārdēvētā iestāde, kas iepriekš bija pazīstama kā Drošības policija, ir lidostā aizturējusi cilvēku, kurš savā Facebook profilā bija ierakstījis "Rīt Levita būda plkst 8.16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem", un sākusi pret viņu kriminālprocesu par „apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu”. „Levita būda VDD ieskatā esot nekas cits kā Valsts prezidenta Egila Levita darbavieta – Rīgas pils”.
„Pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11840001220 fiksētais pierādījumu kopums un iegūtās ziņas norāda uz to, ka Dzintars Ansons 2020. gada 5. jūnijā plkst.01:43, atrodoties savā dzīves vietā Norvēģijā, Gartnerveien 20, 1356 Bekkestua, izmantojot izmeklēšanā nenoskaidrotu elektronisko iekārtu, savā sociālajā facebook.com profilā “Dzintars Ansons" ievietoja ierakstu "Rīt Levita būda plkst 8.16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem". Minētais ieraksts satur apzināti nepatiesu paziņojumu par spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē - Rīgas pilī, kas ir Valsts prezidenta rezidence,” – šādu secinājumu izdarījis VDD izmeklētājs Māris Aukstikalnis.
Ar secinājumu, ka „Levita būda” ir Rīgas pils un ka ar „uzlidošanu gaisā” ir domāta uzspridzināšana izmeklētājam, kurš iepriekš izcēlās bijušā disidenta Linarda Grantiņa lietā, ir bijis pietiekami, lai atzītu Dz. Ansonu par aizdomās turēto. Turklāt Dz. Ansons nevis vienkārši izsaukts uz nopratināšanu, bet aizturēts lidostā Rīga, kad ielidojis no savas dzīvesvietas Norvēģijā. Viņam arī noteikts drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.
„Šo, iespējams, manis nosapņoto metaforu VDD no juridiskā subjektīvā viedokļa interpretē, kā spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē "Rīgas pils", kas ir valsts prezidenta rezidence. Kaut arī manā ierakstā nav neviena vārda par spridzekļa ievietošanu, jo uzlidot gaisā var vienalga kas manās domās un prezidenta pils arī nevar būt pēc būtības būda, un miesassargi nav prezidenta apsardze, tie var būt parasti apģērba gabali, un rīt var arī nekad nepienākt, jo nav noteikta nekāda konstante - atskaites punkts, kurš būs tas liktenīgais rīts, utt.,” – tā notikušo komentējis pats Dz. Ansons.
Toreizējās Drošības policijas izmeklētājs M. Aukstikalnis plašāku ievērību guva 2015. gadā, kad Drošības policija brutāli aizturēja cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 kādreizējo dibinātāju, tolaik 64 gadus veco Linardu Grantiņu.
L. Grantiņam tiešām ir aizturēšanā lauzta roka un viņš slimo ar multiplo sklerozi, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž", - šāda toreiz bija M. Aukstikaļņa pieņemtā lēmuma būtība, nolemjot paturēt L. Grantiņu apcietinājumā.
Red.piez. Visi dokumenti ņemti no Dz. Ansona interneta vietnes https://dzintars-brivs-cilveks.blogspot.com/, kur tie publiskoti tieši šādā veidā.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
