Valsts drošības dienests: VID informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem īpašniekiem? Tas nekas!
PIETIEK16.05.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem, diezgan acīmredzami ar Krieviju saistītiem īpašniekiem? Tas nekas! Šāda pēc būtības ir Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Valsts drošības dienesta reakcija uz žurnāla „Forbes” publikāciju, no kuras izrietēja, ka VID vadībai nav ne mazākās nojausmas, kam patiesībā pieder un kas kontrolē uzņēmumu „Emergn”, kas ir absolūti lielākais VID informācijas tehnoloģiju sistēmu aprūpētājs. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts drošības dienestam, un uz to saņemto atbildi.
Iesniegums Valsts drošības dienestam
2023.gada aprīļa žurnāla “Forbes Latvija” numurā ir minēti fakti, kas ļauj izdarīt secinājumus, ka lielākā daļa Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu uzturēšanas ir nodota AS “Emergn”, kuras īpašnieki un patiesā labuma guvēji, iespējams, ir saistīti ar Krievijas specdienestiem.
No laikraksta “Forbes Latvija” publikācijas izriet, ka AS “Emergn” bijušī biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika 2021.gadā pieņemta darbā VID. No publiski pieejamās informācijas VID mājaslapā ir redzams, ka I.Bibika VID ir strādājusi no 2021.gada jūnija līdz novembrim par iepirkumā komisijas locekli. Par darbu VID kā parasts iepirkuma komisijas loceklis I. Bibika saņēma VID ģenerāldirektores cienīgu algu 6981,99 € mēnesī, par četriem mēnešiem, kopā nopelnot 27 927,98 €. Minētais, iespējams, tieši norāda uz AS “Emergn” ciešo saistību ar VID un tā vadību.
2023.gada 20.aprīlī izdevumā “Neatkarīgā” publikācijā “Ar VID svētību, iespējams, Krievija specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmumus” ir norādīts, ka 2019.gadā bijušajam finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bijušas šaubas par AS “Emergn”. Pārbaudīt minēto uzņēmumu viņš uzdevis VID ģenerāldirektorei I.Jaunzemei, kura oficiālā atbildē esot apstiprinājusi uzņēmuma atbilstību drošības kritērijiem.
No likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izriet, ka par VID darbību ir atbildīga ģenerāldirektore I.Jaunzeme. Savukārt par VID procedūru drošību, tai skaitā par iepirkumiem, ir atbildīgs VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks.
Ņemot publikācijās pausto informāciju par VID ilglaicīgo sadarbību ar AS “Emergn”, ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja A.Prusaka darbībā vai bezdarbībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kuras ir saistītas ar korupciju vai amata pienākumu nepildīšanu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.pantu un 370.pantu, aicinu:
1. izvērtēt, vai pret VID ģenerāldirektori I.Jaunzemi nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
2. Izvērtēt, vai pret VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju A.Prusaku nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
3. Man kā iesniedzējam paziņot par pieņemto lēmumu likumā paredzētajā kārtībā.
Lato Lapsa
Atbilde uz iesniegumu
Valsts drošības dienestā 2023. gada 28. aprīlī reģistrēts Jūsu iesniegums par Valsts ieņēmuma dienesta iespējamo sadarbību ar AS “Emergn”.
Izvērtējot Jūsu iesniegumu un tajā norādītos faktus, netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iesniegumā ietvertās ziņas nesatur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un nav citu norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts valsts drošības jomā.
Jūsu iesniegumā minētā informācija tiek pieņemta zināšanai un tiks izmantota atbilstoši Valsts drošības dienesta kompetencei.
Priekšnieka vietnieks Ē. Cinkus
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
