Valsts finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā - 8398 jauniešu lielai auditorijai
Latvijas Raidorganizāciju asociācija12.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2013.gadā elektronisko mediju vidi pāršalca ziņa, ka Latvijas Republikas Saeima ir piešķīrusi 1 898 100 EUR lielu summu jaunai radio stacijai Pieci.lv 2014.-2017. gada periodam. 2014. gada budžetā Pieci.lv raidstacijai tika apstiprināti līdzekļi 762,7 tūkstošus eiro (536 tūkstošus latu) apmērā.
Latvijas Radio 5 attīstības koncepcijā tika paredzēts, ka tā mērķauditorija būs jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem un tas plāno sasniegt "vismaz 100 000 lielu (REACH) auditoriju".
Sekojot ziņām plašsaziņas līdzekļos, radio Pieci.lv internetā sāka skanēt 2013.gada 14.jūlijā, bet ar 2014.gada janvārī nonākot FM apraidē.
Mediju biznesa rādītājus nosaka reitingi. Pēc vairāk kā gadu ilgas darbošanās radio tirgū 2014. gada 4.septembrī saņemtie TNS Latvijas radio vasaras reitingi, kas mērīti no 12.05-03.08., liecina, ka solījumi "pieprasot finansējumu radio veidošanai", netiek pildīti. Mērījumos ir uzrādīts, ka radio Pieci.lv reitingi ir sekojoši: vecuma grupā no 12-24 gadiem klausītāju skaits - 8398, savukārt vecuma grupā no 25-74 gadi - 14 975 klausītāji. Kopējā auditorija, skanot praktiski visā Latvijā, tas ir Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, ir 23 374 klausītāji. Tātad atbilstoši koncepcijai piešķirtais finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā tiek 8398 jauniešu lielai auditorijai.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija jau projekta tapšanas laikā norādīja uz riskiem un prognozēja mazu auditorijas atsaucību šāda veida projektam, kā arī norādīja uz necaurspīdīgu tik dāsna finansējuma piešķiršanu tik ekonomiski nepamatotam projektam, tāpēc vēlamies jautāt Latvijas Valsts budžeta pārvaldītājiem un atbildīgajiem par industrijas attīstību un uzraudzību:
1. Kā jauniešu radio Pieci.lv skaidro tik zemu jauniešu auditorijas piesaisti? Ko radio var teikt par kopējo klausītāju skaitu visā Latvijā, kas ir neiedomājami mazs šādai apraides teritorijai?
Citāts: Nozare.lv 2014. gada 2.aprīlī:
"(..) jauniešu radiostacijas Pieci.lv direktors Kārlis Dagilis saistībā ar sabiedrībā un medijos izskanējušajiem pārmetumiem par valsts finansējuma piešķiršanu šim projektam uzsver, ka šaubas atspēkos reitingi, projektam ir jāļauj ieskrieties. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā satura apjomu, šī naudas summa ir adekvāta.’"
2. Vai ir realizēts projektā solītais, ka jaunā radio stacija darbosies trīs platformās – internetā, radio, televīzijā? Kā tiek pildīti LTV un LR sadarbības grupas 2013.gada 9.oktobra sanāksmē pieņemtie lēmumi un realizēta koncepcijā solītā raidījumu veidošana Latvijas Televīzijas 7.kanālā?
Citāts: 2014.gada 3.marta publikācija laikrakstā Dienas Bizness:
"(..) Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis iepriekš, runājot par jaunā radio koncepciju, uzsvēra, ka tā paredz, ka jaunā stacija darbosies trīs platformās - internetā, radio un televīzijā. "Runa ir par jaunu staciju, kas būs piemērota un pieejama klausītājiem dažādās platformās. Mēs dzīvojam laikā, kad auditorijai saturs jādod dažādās platformās - gan internetā, gan televīzijā, gan radio.""
3. Vai tiek "monitorēts" radio saturs atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma izpildei un kā tiek ievērota radiokanāla koncepcija, kas paredz, ka no visa mūzikas apjoma vismaz 40% tiek atskaņota latviešu mūzika?
4. Kā tiek pamatota vienlaicīga 1 898 100 EUR valsts līdzekļu ieguldīšana jauna medija veidošanā un plānotā darbība reklāmas tirgū bez izpētes par ietekmi uz mediju tirgu?
5. Kuras no amatpersonām Finanšu ministrijā akceptēja finansējuma piešķiršanu šī izšķērdīgā projekta realizēšanai un kurš jauniešu radiostacijas izveidi tik "steidzami", neizvērtējot riskus, pasludināja par prioritāti sabiedriskā radio attīstībā?
6. Cik ekonomiski pamatota bija FM tīkla veidošana visā Latvijā un investīcijas tajā, ja pētījumi rāda, ka jaunieši maz klausās tradicionālos radio, bet dod priekšroku interneta radio, uz ko iepriekš norādīja arī LRA?
7. Kā NEPLP, LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija plāno nodrošināt industrijai iepriekš solīto par Pieci.lv nepiedalīšanos radio reklāmas tirgū, tā kā pašreizējā likumdošana to neparedz?
8. Kā NEPLP un LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vērtē valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību šajā projektā?
Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina atbildīgās institūcijas, plānojot Valsts budžetu 2015.gadam, vēlreiz rūpīgi izvērtēt, kādu ietekmi Pieci.lv kanāla darbība atstās uz kopējo mediju telpu Latvijā un kā tā ietekmēs radio tirgu radiostacijām, kas jau strādā jauniešu auditoriju segmentā, tā kā daļa no programmu formātiem jau tika veidoti citās radio stacijās.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
