Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) valdes loceklim Ansim Grantiņam kriminālprocesā par patvaļīgu piekļuvi citas personas elektroniskajam pastam piemērots aizdomās turamā statuss. Izmeklēšana vēl turpinās un pagaidām netiek prognozēts, kad to varētu nodot kriminālvajāšanai.
LVĢMC valdes loceklis Ansis Grantiņš uzmanību sev pievērsa ar dienesta auto izmantošanu pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, lai dalītu Visu Latvijai/TB/LNNK aģitācijas materiālus Salaspils iedzīvotājiem, bet pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas par ierosināto kriminālprocesu saistībā ar ielaušanos svešā e-pastā, nolika Salaspils deputāta mandātu.
Lai gan Grantiņš noliedz, ka piekļuvis Salaspils mēra Raimonda Čudara (Vienotība) e-pastam, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, viņam kriminālprocesā, kas ierosināts pēc Čudara iesnieguma, piemērots aizdomās turamā statuss. Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis apstiprināja, ka šajā kriminālprocesā vienai personai ir piemērots aizdomās turamā statuss, taču ne noliedza, ne apstiprināja , ka tas ir Grantiņš.
Pietiek jau ziņoja, ka pirms pašvaldību vēlēšanām ar dienesta Subaru un aģitācijas materiāliem Pietiek lasītāju manītais Grantiņš nolika Salaspils novada domes deputāta mandātu, un tas tika saistīts ar policijā sākto kriminālprocesu un policijas veikto kratīšanu, kurā tika izņemts dators, kas izmantots, lai uzlauztu domes priekšsēdētāja darba e-pastu.
Neoficiāli parādījās informācija, ka Grantiņš šajā afērā esot, izmantojot romantiskās attiecības, iesaistījis arī bijušo darbinieci, kuru arī ir pratinājusi Drošības policija un kura tamdēļ iesniegusi atlūgumu Salaspils domei.
Kriminālprocesu par šo nodarījumu sāka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes loceklis Grantiņš pašvaldības vēlēšanās Salaspils novadā kandidēja Nacionālās apvienības sarakstā un bija viens no diviem apvienības pārstāvjiem, kas arī ieguva vietu Salaspils novada domē, taču pēc skandāla ar uzlauzto e-pastu no amata atkāpās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
