Valsts gatavojas īstenot kārtējo nejēdzīgo, sadārdzināto projektu, neieklausoties sabiedrībā
Ādažu novada ciemu* iedzīvotāji21.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ādažu novada iedzīvotāji konstatējuši, ka ar 2020.gada 28.augusta VAS “Latvijas Valsts ceļi” iepirkumu komisijas sēdes lēmumu ir apstiprināts Iepirkuma LVC2020/108/AC nolikums par atklātu konkursu būvdarbu veikšanai Satiksmes drošības uzlabošana valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā km 0,00 – 13,85.
Šī konkursa pamatā ir būvdarbu veikšana – vienkāršā marķējuma projekts, pārzīmējot ceļa līnijas, joslas. Maksimālā paredzamā līgumcena ir 890 684,30EUR bez pievienotās vērtības nodokļa, un šo iepirkumu finansē Latvijas valsts. Konkursa uzvarētāja noteikšana plānota jau 2020.gada 18.septembrī. Savukārt, saskaņā ar minēto konkursa nolikumu būvdarbu izpildes termiņš paredzēts 60 dienās.
2020.gada 8.septembrī VAS “Latvijas Valsts ceļi” Ādažu novada domē prezentēja iepriekšminēto vienkāršo marķējuma projektu, lai uzlabotu satiksmes drošību Tallinas šosejas A1 posmā līdz Pulksteņezeram aiz Gaujas tilta.
Šī projekta ietvaros paredzēts aizkrāsot vairākus kreisos ceļa pagriezienus virzienā no Baltezera līdz Gaujas tiltam, pamatbrauktuvi aprīkojot ar fiziskiem šķēršļiem - stabiņiem. Turklāt paredzēts – kas nekādā veidā neiztur kritiku –, ka kreisais pagrieziens posmā 9.790 – virzienā uz Ainažiem būs atļauts tikai smagajai tehnikai Carnikavas – Ataru ceļa krustojumā, lai smagā tehnika varētu nokļūt līdz rūpnieciskajiem objektiem kā, piemēram, Orkla, taču iedzīvotājiem piekļuve saviem mājokļiem tiks liegta.
Saskaņā ar šo projektu plānota vieglo automašīnu plūsmas novirzīšana virzienā no Baltezera līdz Korandei, kas iedzīvotāju ieskatā problēmu saasinās, palielinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo pagriezienā uz Korandi arī nav ieskrējiena joslas, un ceļš ir nepārredzams. Aptaujājot autovadītājus, tālbraucējus, tie norādīja, ka tieši pagrieziens pie Korandes un Gaujas tilta ir bīstams un rada būtiskus sastrēgumus un bīstamas situācijas.
Turklāt, lai Ādažu novada iedzīvotāji, t.sk. skolēni, nokļūtu uz savām mājām Stapriņos, Eimuros, Birzniekos, Ataros, kur kopā dzīvo vairāk nekā 600 iedzīvotāji, viņiem būs jābrauc apkārtceļš caur Carnikavas novadu, tādējādi patērējot daudz vairāk laika, km, degvielas, autoeļļas u.c., vai arī caur Baltezera kapiem, veicot kreiso pagriezienu uz Baltezera kapiem Baltezerā, līdz ar to tas nevis nekavēs auto pamatplūsmas virzību, bet gan palēninās.
Lai arī VAS “Latvijas Valsts ceļi “ valdes priekšsēdētājs Jānis Lange paudis presei viedokli, ka diskusijām par autoceļiem jābūt pēc iespējas caurspīdīgākām, skaidrojot sabiedrībai kritērijus un principus, pēc kādiem tiek pieņemti lēmumi, tomēr nedz Ādažu novada, nedz Carnikavas novada pašvaldības par plānotajām izmaiņām ceļa marķējumos netika informētas un sabiedrības viedokļi netika uzklausīti, kas liek secināt, ka minētā neadekvāti sadārdzinātā projekta realizācija steidzamā kārtā ir nepieciešama kādas noteiktas grupas personīgo interešu apmierināšanai.
Ādažu novada iedzīvotāju ieskatā ar šādu projekta realizāciju VAS “Latvijas Valsts ceļi” rupjā veidā izšķērdēs valsts piešķirto finansējumu, neatrisinot galveno problēmu – drošumu uz ceļiem. Lai likvidētu kreisos pagriezienus uz valsts galvenajiem ceļiem, vispirms ir jāatrisina jaunu ceļu izbūve, lai iedzīvotāji varētu piekļūt saviem mājokļiem. Vienkārši aizliedzot kreisos pagriezienus, problēma netiks atrisināta.
“Tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu indivīda uzticēšanos valstij un likumam.” (Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra spriedums lietā Nr. 2004-03-01.) Savukārt Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija spriedumā lietā Nr. 2010-02-01 teikts: “Tiesiskās drošības princips ietver normu skaidrību, tiesisko noteiktību un sabiedrības informētību par normu prasībām.”
No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskās valsts jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās noteiktības principu. Tiesiskās paļāvības princips aizsargā cilvēka iespēju dzīvot rītdienai, piemēram, iegādājoties īpašumu, paļaujoties, ka piekļuve īpašumam, nepasliktināsies, ticot, ka varēs ērti nokļūt līdz izglītības iestādēm, medicīnas iestādēm u.c..
Šobrīd tiek radīta situācija, kad, aizliedzot visus kreisos pagriezienus, Ādažu novada iedzīvotājiem piekļuves mājokļiem nebūs. Vienīgais ceļš, pa kuru varēs piekļūt, ir Inču zemes ceļš, kas ved caur Stapriņiem. Informējam, ka šis ceļš ir bīstams, jo nav apgaismots, nav gājēju celiņu un ziemā diez vai var samainīties ar pretimnākošo transportu. Jāņem vērā, ka Ādažu novadā dzīvo liels skaits bērnu, kuriem jāapmeklē pulciņi, skolas.
Turklāt jāņem vērā, ka ne Ataros, ne Eimuros, ne Stapriņos, ne Birzniekos nav sabiedriskā transporta. Vienīgais transports ir skolēnu autobuss, kas uz Ādažu skolām jau tagad brauc 35 minūtes un skolēniem jāiziet uz autobusu plkst.7:30, lai paspētu uz stundām, kas sākas plkst.8:20. Ja ceļš vedīs caur Carnikavu, tad nav saprotams, cikos būs jāceļas bērniem un cik ilgi ies skolēnu autobuss, lai nokļūtu uz Ādažiem.
Netiek ievērots arī vienlīdzības princips, piemēram, Baltezerā tiks uzlabota gājēju drošība, kā arī saglabāta iespēja braukt visos virzienos, bet mūsu ciemi tiek pilnībā noslēgti.
Lai problēmu atrisinātu ar minimāliem naudas līdzekļiem, Ādažu iedzīvotāju skatījumā būtu jāveic šādi uzlabojumi :
1) valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā km 0,00 – 13,85 jāaizkrāso šosejas malās novilktās pusjoslu līnijas, kas abos virzienos veido katrā pusē aptuveni metru platu joslu. Šīs līnijas savu funkciju neveic, un faktiski tiktu iegūta papildu ceļa platība.
2) aiz Baltezera virzienā uz Ainažiem vairākos punktos būtu jāpievieno ātruma ierobežojošās zīmes, šobrīd esošās 70km/h uz
3) izvietojot luksoforus, jāiezīmē gājēju pāreja virzienā no Ataru ceļa uz Muižas ielu, jo tieši gājēju pārejas neesamības dēļ iet bojā arī gājēji,
4) jāizveido ieskrējiena joslas no Muižas ielas uz Tallinas šoseju, kas neizmaksātu nemaz tik dārgi,
Ņemot vērā to, ka Tallinas šosejas posms ir ar milzīgu satiksmes noslodzi, ilgtermiņā ir jāatrod līdzekļi valsts budžetā, lai izbūvētu divu brauktuvju ceļu ar divu līmeņu satiksmes mezgliem un paralēliem vietējiem ceļiem, un jāparedz budžetā naudas līdzekļi.
Lūdzam:
- izskatīt un izvērtēt Ādažu novada iedzīvotāju priekšlikumus,
sniegt atbildi pēc būtības.
Pielikumā: Ādažu novada iedzīvotāju paraksti uz 10lp.
* Birznieki, Stapriņi, Eimuri, Atari
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
