Valsts gausi un pavirši ievieš Zolitūdes traģēdijas komisijas rekomendēto būvniecības jomā

»

Jā, būtu devis, pirmkārt tie cilvēki sēdētu un otrkārt projektēšanas kantoris un būvnieki būtu juridiski atbildīgi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas savukārt nodrošinātu to, ka vadība daudz rūpīgāk pieietu kvalitātes kontrolei. Protams kapitālisma apstākļos tā nav panaceja un tie alkatīgie maitas tāpat mēģinātu saekonomēt un apiet prasības, bet nu tomēr tas būtu kaut kāds saturošs faktors, it īpaši, ja kāds par to jau būtu iesēdināts un nestu zaudējumus.

Atbildēt

»

Projektētāts projekta 1. lapā norāda būves kalpošanas ilgumu gados. Kāda vēl juridiskā nostiprināšana? Kā juridiski nostiprināt, ka skrūvei jānes X slodze, bet maksimas gadījumā mezglā skrūves bija pārslogotas - vai juridiskais nostiprinājums ko būtu devis? Kā juridiski nostiprināt, ka 2+2=4 un nevis 5? Visu nosaka projektētāju gudrība - ja augstskolās speciālajiem priekšmetiem atvēl dažas stundas, bet būvniekiem māca nevajadzīgas psiholoģijas un citas lietas, tad jaunais speciālists, kurš knapi dabūjis 4 (nauda seko studentam - studentam idiotam arī jāliek 4, lai nākošgad valsts nenogriež budžetu) - bez juridiskā nostiprinājuma sarēķinās, ka skrūve tur ar 1000 kārtīgu rezervvi, lai gan reāli skrīuve netur ne velna.

Atbildēt

»

Labi, bet problēma ar šī "projektēšanas kalpošanas ilguma", kuram jābūt 50 gadi, juridisku nostiprināšanu un vēl jo vairāk izpildes kontroli tomēr paliek. Un tas, ka būvnieki atrunājās ar divu gadu garantiju un viņiem tas izgāja cauri, ir vairāk kā absurdi un par daudz ko liecina. Un tas, ka par to vairs atklāti nerunā un var ko uzzināt tikai no apšaubāmiem komentāriem internetā arī nevieš uzticību ne nozarei, ne vēl jo vairāk šai pseidovalstelei un tās spējām kaut ko izdarīt.

Atbildēt

»

Tas nāk no Eiropas un t.s. Eirokodeksa - EN 1990 "Konstrukciju projektēšanas pamati". Vienīgais mīnuss - šie projektēšanas standarti jeb Eirokodeksi ir par maksu. Nopērkami Latvijas valsts standartā. Latvijā kopš 2015.gada OBLIGĀTI jāprojektē pēc Eirokodeksiem (piem. tērauda konstrukciju LBNā rakstīts sekojošais - "Tērauda būvkonstrukciju projektēšanā piemēro Eirokodeksa LVS EN 1990 "Konstrukciju projektēšanas pamati", 1. Eirokodeksa projektēšanas standartu saimes LVS EN 1991 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām" un 3. Eirokodeksa projektēšanas standartu saimes LVS EN 1993 "3. Eirokodekss. Tērauda konstrukciju projektēšana" standartus, kuru sarakstu un attiecīgos nacionālos pielikumus interneta vietnē www.lvs.lv ir publicējusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs".")
Maksimu projektēja pēc SNIPa, jo Latvija 25 gadu laikā nebija spējīga ieviest LBNu, kas attiektos un metāla konstrukciju projektēšanu. Līdz 2015.gadam tērauda konstrukcijas oficiāli drīkstēja projektēt pēc SNIPa,pie tam, šis SNIPs bija tikai un vienīgi krievu valodā. Maksimu projektēja latvieši - iespējams, ka viņiem sliktas zināšanas krievu valodā un tāpēc nesaprata, kas SNIPā rakstīts.

Atbildēt

»

Un no kurienes tas "projektētais kalpošanas ilgums" nāk? Ka tik ne no nolādētajiem Padomju laikiem, kad nebija efektivizācijas un peļņaskāres, kontroles institūcijas strādāja un par Zolitūdes tipa traģēdijām reāli sēdināja. Ja mūsdienās vismaz juridiski nav nostiprināts šis "projektējamais kalpošanas ilgums", tad peļņaskārie kapitālisti to centīsies ignorēt un uz tā rēķina palielināt savu peļņu. Bizness taču.

Atbildēt

»

Priecāšos, ja tas ir tā. Zolitūdes sakarā gan tika publiskota pavisam cita informācija un pamatojoties uz divu gadu garantiju būvnieki mazgāja rokas nevainībā. Vai arī tā nav un būvnieki kompensēs zaudējumus?

Atbildēt

»

Parasti būvēm (to nesošajām konstrukcijām) projektētais kalpošanas ilgums ir 50 gadi un pēc tam būtu nepieciešams mazāks vai lielāks kapitālais remonts atkarībā no nolietojuma pakāpes. Pagaidu būvēm dod mazāk gadus. Tautsaimniecībai nozīmīgām būvēm - reizēm projektē un būvē tā, lai kalpotu 100 gadus.
Savukārt 2-5 gadus, atkarībā kā noslēgts līgums, dod pret kosmētiskajiem defektiem, plaisām un citām arhitektoniskām lietām (flīzēm, ūdens krāniem, durvju rokturiem, piekārtajiem griestiem, gaismekļiem...), kas nepasliktina konstrukciju nestspēju.

Atbildēt

A KO TAD TAS BALODIS TIKAI KUU-KO?! TAK NJEMIS UN PATS TOS LABOJUMUS BUTU IESNIEDZIS! ELEMENTARI! :))

JEB TIKAI SHOVS IR JATAISA?

Atbildēt

Vienīgais, ko sertificēšanas jomā EM ir ieviesusi normatīvajos aktos, ir tiesības par rupjiem profesionāliem pārkāpumiem sertifikātu anulēt.
----------------------------
Ar šo tad vajadzētu sākt Rīgas būvvaldē vai attīstības departamentā strādājošajam būinženierim, tam, kurš Rīgā, Stabu ielā 59 nespēja saskatīt to, ka mūra siena gatavojas apgāzties un to stutēt nav jēgas. To lieliski pierādīja šīs sienas patvaļīga apgāšanās pirms vēl tika uzsākta tās stutēšana saskaņā ar šī pseidobūvinženiera slādzienu. Jāteic paldies Dievam, ka šajā nogruvumā nebija neviena cietušā.

Atbildēt

Te nav minēts pats galvenais absurds, ka Būvju garantijas laiks ir divi gadi. Ja palielināja uz 5, tad tas būtību nemaina. Bet ja cilvēkiem tas nešķiet galējs absurds, tad ar viņiem pašiem kas nav kārtībā un viņi ir pelnījuši uzturēties ēkās ar 2 (vai 5) gadu garantiju.

Atbildēt

Komisija lēmusi daudzkāršot birokrātiju, lai neatkārtotos Zolitūdes traģēdija.
Vienmēr jautājums, cik reizes un kurā virzienā birokrātija nepieciešama. Pēc lasītā - visos virzienos un daudzkārtīga!
Kas derīgs visam ... var izrādīties nederīgs kaut kam vienam!
Arī pirms šīs traģēdijas taču norisa sertifikācija, valdīja birokrātija, tika rakstīti likumi un noteikumi ... Komisija secināja - viss pareizi, bet pat maz! Ģeniāli!!!
Man gan rodas aizdomas, ka mācītāja mēraukla celtniecības vērtēšanā nebūs īstā.

Atbildēt