Valsts ieņēmumu dienests mums liek justies kā noziedzniekiem
Linda Mūrniece26.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu no tiem uzņēmējiem, kas neiesaistās publiskā karā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jo pieņemu, ka taisnība var būt gan vienai pusei, gan otrai. Tomēr šodien pievienojos tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri saka, ka Valsts ieņēmumu dienests mums liek justies kā noziedzniekiem, tiklīdz rodas savstarpēja komunikācija.
Pirms dažām nedēļām izveidoju savu uzņēmumu un lūdzu to reģistrēt kā nodokļu maksātāju. Ar mērķi paplašināt viesnīcas apsaimniekošanas darbību un paplašināties vispār. Jau astoņus gadus vadu pašreizējo uzņēmumu un gribas iet līdzi laikam, mainoties pašai un mainot darbības stratēģiju.
Gandrīz pusmiljonu eiro katru gadu nomaksāju nodokļos un pat tad, kad neklājas pārāk labi, nepalieku parādā valstij. Pēc nodokļu nomaksas peļņas kā jau daudziem nav, tomēr bizness tiek uzturēts, un paši sev algas maksājam, tātad - dzīvojam kopumā labi. Pačīkstam par nodokļu slogu, bet mēģinām iet uz priekšu.
Tiklīdz VID uzzināja par vēlmi reģistrēties kā PVN maksātājam, izsūtīja vēstuli uz divām lapām, pieprasot ziņas, kāpēc man tā firma vajadzīga, vai man vispār būs darbinieki, kur es tos ņemšu, kāda būs viņu kompetence... Vēl daudz jautājumu, atbildes uz kuriem atrodamas datu bāzēs, uzņēmumu vadības teorijā vai kuri nav atbildami vispār, jo uzdoti nākotnes un pieņēmumu formā.
Visa vēstule tādā "tonī", ka saprotu - esmu nogrēkojusies valsts priekšā, vēloties kaut ko mainīt savā biznesā. Uz jautājumiem, protams, atbildēsim un PASKAIDROJUMUS sniegsim. Jo citētie likuma panti ir iespaidīgi, un skaidrs, ka palikšu bez iespējas maksāt nodokļus, ja VID darbiniecei, kas tos sacerējusi, kaut kas neiepatiksies.
Tomēr pēdējais teikums vēstulē neatstās vienaldzīgu nevienu - "lūdzam pamatot nepieciešamību reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā"... Varbūt tādēļ, lai varētu maksāt valstij nodokļus?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
