Valsts ieņēmumu dienests pret atklāto „Maxima” 1,66 miljonu eiro nodokļu shēmu bijis maksimāli iejūtīgs
PIETIEK22.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir bijis maksimāli iejūtīgs pret SIA Maxima Latvija mēģinājumu valstij nodokļos nesamaksāt vairāk nekā 1,66 miljonus eiro, - tā rāda uzņēmuma 2016. gada pārskats, kurā pirmoreiz atklāta informācija par 2,36 miljonu eiro lielo uzrēķinu mazumtirdzniecības uzņēmumam. Pats pašlaik Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais VID notikušo vismaz pagaidām nekomentē.
Pietiek jau aprakstīja, ka gan VID, gan SIA Maxima Latvija ir noklusējuši faktu, ka jau pirms diviem gadiem šim mazumtirdzniecības uzņēmumam veiktajā nodokļu auditā ir konstatēts - Maxima ir mēģinājusi valstij nesamaksāt nodokļos vairāk nekā 1,66 miljonus eiro. Par to uzņēmumam noteikts kopējais nodokļu uzrēķins – 2,36 miljoni eiro.
Šis fakts pirmoreiz ir atklāts SIA Maxima Latvija jaunajā gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē. Tajā minēts, ka jau 2015. gadā ir ticis pabeigts 2014. gadā uzsāktais SIA Maxima Latvija nodokļu audits, kura ietvaros pārbaudīti 2011. un 2012. gadā veiktie franšīzes darījumi.
Audita rezultāti, kā atklāts gada pārskatā, liecinājuši, ka uzņēmums mēģinājis Latvijas valstij nodokļos nesamaksāt vairāk nekā 1,66 miljonus eiro, par ko tam arī noteikts uzrēķins, ieskaitot arī vērā ņemamu soda naudu un nokavējuma naudu.
„Audita noslēgumā Latvijas Valsts ieņēmumu dienests nolēma piemērot SIA Maxima Latvija papildu nodokļu saistības 2 366 131 EUR apmērā (tai skaita soda nauda 249 671 EUR un nokavējuma nauda 451 986 EUR),” atklāj uzņēmuma gada pārskats. Tas nozīmē, ka līdzekļu apjoms, ko uzņēmums mēģinājis noblēdīt valstij, ir bijis 1 664 474 eiro.
Kā rāda Lursoft datu bāze, abos gados – 2011. un 2012. gadā -, kad fiksēta Maxima nodokļu „optimizācija”, uzņēmums ir strādājis ar ievērojamu peļņu. 2011. gadā Maxima koncerna peļņa ir bijusi 1,63 miljoni latu, bet 2012. gadā – pat 14,25 miljoni latu.
Taču izrādās, ka VID pret nodokļu „optimizatoriem” no Maxima ir bijis ārkārtīgi iejūtīgs un pretimnākošs, - kā atklāj uzņēmuma gada pārskats, lai gan Maxima nodokļu audits ir beidzies jau 2015. gadā, līdz pat šā gada sākumam VID uzņēmumam devis iespēju no tam uzrēķinātajiem 2,36 miljoniem eiro valstij samaksāt tikai 280 tūkstošus eiro.
„Uz 2016. gada 31. decembri, saskaņā ar maksājumu grafiku, Sabiedrība ir veikusi samaksu 280 727 EUR apmērā, savukārt atlikusī summa 2 085 404 EUR apmērā sastāv no īstermiņa maksājumiem 481 247 EUR vērtībā un ilgtermiņa maksājumiem 1 604 157 EUR vērtībā,” atklāts Maxima gada pārskatā.
Par šādu pretimnākšanu Maximas „optimizatori” var pateikties VID vadībai, - kā izrādās, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu papildu nodokļu saistības proporcionāli sadalītas no 2016.gada 27.jūnija līdz 2021.gadam 24.aprīlim.
Tas nozīmē – kamēr „parastajiem” uzņēmumiem, kuriem tiek veikts uzrēķins, tā summa bieži vien tiek pieprasīta nekavējoties, uzņēmumam Maxima, kurš pagājušo gadu ir beidzis ar 11,98 miljonu eiro peļņu, valstij pienākošās summas nomaksai ir doti gandrīz pieci gadi.
VID vadība Pietiek pagaidām nekādus skaidrojumus saistībā ar šo gadījumu sniegt nav spējusi vai vēlējusies.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
