Valsts izveidojusi situāciju, ka tiek lobēta viena aptieku tīkla intereses: jautājumi ministrei Ilzei Viņķelei
Anita Laima Lancmane*03.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
IMPACT 2040 ir nevalstiska organizācija, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs. Esam saņēmuši Pārdaugavas iedzīvotāju vēstuli, kas izgaismo aptieku monopolu Āgenskalnā, ko pieļauj nepilnības Latvijas likumdošanā. Šajā sakarā esam noskaidrojuši, ka citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā, Kiprā un Zviedrijā šāda konkurenci kropļojoša situācija netiek pieļauta.
Jau kādu laiku iepriekš (pēc tam kad nevalstiskā organizācija IMPACT 2040 bija veikusi pacientu organizāciju viedokļa izzināšanu[1]) IMPACT 2040 vērsās pie valsts institūcijām ar lūgumu pētīt situāciju aptieku pieejamībā un novērst trūkumus pastāvošajā sistēmā. Diemžēl šī gada laikā nekādu izskaidrojumu par Latvijas likumdošanā noteikto teritoriālo ierobežojumu nepieciešamību aptieku izvietošanai, kas būtu saistīts ar iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu, valsts iestādes nav sniegušas.
Līdz ar to nav pārsteigums, ka problēma pati no sevis nepazūd un, šķiet, šī gada laikā kļuvusi vēl izteiktāka. Uz iepriekš minēto problēmu norāda arī Konkurences padomes 25.11.2019. ziņojums, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms, kas ir tikai loģiski. Daudzi pacienti cer, ka situācija tomēr drīzumā mainīsies un Veselības ministrija no likuma pantiem svītros pacientu interesēm neatbilstošos aptieku darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus.
Iedzīvotāju minētais piemērs Āgenskalnā tāpat kā, mūsuprāt, Gaiļezera aptieku izvietojums norāda uz to, ka likumā noteikto
Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: tam ir jābūt likumiskam, pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai, mērķi nevar sasniegt ar citām (konkurenci) mazāk ierobežojošām metodēm. Mūsu rīcībā nav vērtējuma, kas pamatotu
Paralēli tam IMPACT 2040 pašlaik veic ES dalībvalstu vidū situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā.
“Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai. Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties.
Kad aptiekām ir iespēja konkurēt savā starpā, tad likumsakarīgi tirgū spēs palikt tikai tās aptiekas, kas visvairāk atbilst klientu vajadzībām. Konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību,” tā situāciju Zviedrijā komentē Johan Waller, Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs. Uz šī jautājuma risināšanu no jaunās Veselības ministrijas vadības gaida Latvijas pacienti, un tādēļ lūdzam Veselības ministriju sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādas darbības ir paredzētas Veselības ministrijas plānā vēl šajā, 2019.gadā un kādas darbības tiek plānotas 2020. gadā, lai:
o samazinātu zāļu cenas;
o uzlabotu medikamentu pieejamību pacientiem;
o uzlabotu konkurenci starp aptiekām?
- Kāds ir pamatojums spēkā esošajam
- Vai “konkurence” starp aptiekām darbojas tikai Latvijas lielajās pilsētās, tikai ap slimnīcām, vai arī aptieku tīkls ir tik blīvs, ka visā Latvijas teritorijā konkurējošās aptiekas ir izsmēlušas
- Vai Veselības ministrijai ir informācija (uz šo brīdi) par to, cik ir atļauto “aptieku vietu”
- Vai uz šo brīdi Veselības ministrijas rīcībā ir pētījums (kas ir veikts šīs vadības laikā), lai noteiktu, vai un kā atšķiras cenas starp Rīgā dominējošās Mēness aptiekas medikamentiem un citām aptiekām, lai varētu apgalvot, ka
[1] https://ir.lv/2018/06/26/farmacijas-sistemas-klumju-rezultata-cies-pacienti/
* NVO IMPACT 2040 valdes locekle
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
