Valsts kancelejai pieprasīta detalizēta informācija par Kariņa privātlidojumiem, to izmaksām un nepieciešamību
PIETIEK16.11.2023.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pat Saeimas deputātiem atteicās sniegt pilnu informāciju par bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izmantotajām privātajām lidmašīnām, kas nodokļu maksātāju kabatas prasījušas vairāk nekā 600 000 eiro trīs gadu laikā, Lato Lapsa ir nosūtījis Valsts kancelejai detalizētu informācijas pieprasījumu, pēc kura var sekot prasība administratīvajā tiesā. Pietiek šodien publicē Valsts kancelejai nosūtīto informācijas pieprasījumu.
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju par katru komandējumu, kurā 2022. un 2023. gadā devies ministru prezidents Krišjānis Kariņš:
1) komandējuma sākuma datums,
2) komandējuma beigu datums,
3) komandējuma maršruts,
4) komandējuma galamērķis,
5) komandējuma mērķis/pasākums, uz kuru bija jādodas K. Kariņa,
6) komandējuma/pasākuma apmeklējuma nepieciešamība,
7) nepieciešamība uz pasākumu ierasties tieši valdības vadītājam,
8) pasākuma datums/datumi un pasākuma sākuma laiks,
9) ārvalstu amatpersonas, ar kurām komandējuma laikā tikās K. Kariņš,
10) komandējuma rezultāti,
11) persona, kas apstiprinājusi komandējuma nepieciešamību,
12) personas, kas devušās komandējumā līdz ar K. Kariņu,
13) datums, kad kļuva zināms par komandējuma nepieciešamību,
14) transportlīdzekļi, kas izmantoti, nokļūstot līdz komandējuma galamērķim, to piederība un veids (tostarp, bet ne tikai, konkrēti lidmašīnu modeļi, to operētājkompānija) un nokļūšanas līdz komandējuma galamērķim izmaksas (tostarp, bet ne tikai, šo transportlīdzekļu izmantošanas izmaksas K. Kariņam un pārējām personām),
15) persona/personas, kas izvērtēja veidus, kā K. Kariņam un citām personām nonākt līdz komandējuma galamērķim, un pieņēma lēmumu par attiecīgo risinājumu,
16) kritēriji, pēc kādiem šīs personas izvērtēja veidus, kā K. Kariņam un citām personām nonākt līdz komandējuma galamērķim, un pieņēma lēmumu par attiecīgo risinājumu,
17) transportlīdzekļi, kas izmantoti, dodoties atceļā no komandējuma galamērķa, kad vairs nebija nepieciešamības pēc īpašas operativitātes, to piederība un veids (tostarp, bet ne tikai, konkrēti lidmašīnu modeļi un katras konkrētās izmantotās lidmašīnas/reisa operētājkompānija) un nokļūšanas atceļā no komandējuma galamērķa izmaksas (tostarp, bet ne tikai, šo transportlīdzekļu izmantošanas izmaksas K. Kariņam un pārējām personām).
18) persona/personas, kas izvērtēja veidus, kā K. Kariņam un citām personām doties atceļā no komandējuma galamērķa, un pieņēma lēmumu par attiecīgo risinājumu,
19) kritēriji, pēc kādiem šīs personas izvērtēja veidus, kā K. Kariņam un citām personām doties atceļā no komandējuma galamērķa, un pieņēma lēmumu par attiecīgo risinājumu,
20) norādījumi, kādus K. Kariņš deva par komandējuma organizēšanu atbildīgajām personām,
21) informācija, ko par komandējuma organizēšanu atbildīgās personas sniedza K. Kariņam,
22) informācija, kas liecina, ka pirms katra konkrētā lidojuma, kad tika izmantoti nevis regulārie aviosatiksmes reisi, bet individuāli reisi, tika izvērtēti alternatīvi varianti un secināts, ka nav iespējams izmantot regulāros satiksmes reisus,
23) katra komandējuma kopējās izmaksas visai komandēto personu grupai kopumā un atsevišķi K. Kariņam, par šo personu atsevišķi minot transporta izdevumus, viesnīcas izdevumus, citus izdevumus,
Tāpat es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildi pēc būtības uz šādu jautājumu par katru no K. Kariņa komandējumiem – vai ir veikta analīze, kā nokļūt vajadzīgajā galamērķī ar regulārās satiksmes reisiem, cik tas būtu maksājis, cik laika prasījis, ar kādiem citiem oficiālā darba plāna punktiem pārklājies. Ja analīze ir veikta, sniedziet šai analīzē izmantotos datus un iegūtos secinājumus. Ja analīze nav veikta, sniedziet izskaidrojumu, kāpēc tā nav veikta.
Tāpat es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildi pēc būtības uz šādu jautājumu par katru no K. Kariņa komandējumiem un tajā izmantotajiem transportlīdzekļiem – vai un, ja nē, tad kādu iemeslu dēļ ne, bet, ja jā, tad kādā tieši veidā Jūsu iestāde, izvēloties šos transportlīdzekļus, ievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas. Atbildi pamatojiet.
Tāpat es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju par katru iepirkumu, ko Jūsu iestāde pēdējo piecu gadu laikā veikusi saistībā ar aviopārvadājumu izmantošanu valsts amatpersonu vajadzībām:
1) iepirkuma priekšmets,
2) iepirkuma veikšanas laiks,
3) iepirkuma uzvarētājs,
4) noslēgtā līguma summa.
Tāpat es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju par katru reizi, kad Jūsu iestāde vai kādas personas, pamatojoties uz Jūsu iestādes slēgtiem līgumiem vai apmaksātiem rēķiniem, ir izmantojušas citus aviosatiksmes pakalpojumus, izņemot regulāros aviosatiksmes pakalpojumus:
1) lidojuma datums,
2) lidojuma maršruts,
3) personas, kas izmantojušas šos pakalpojumus,
4) lidojuma izmaksas,
5) aviokompānija, kuras pakalpojumi izmantoti.
Jūsu iestādei nesniedzot visu pieprasīto informāciju, vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
