Valsts kancelejas atteikuma pamatojums - nenopietns
Juris Jansons, Tiesībsargs13.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā Straujumas kundze! Ar šo nosūtu Jums tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2013-118-27L, kas tika ierosināta, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu par iespējamu labas pārvaldības principa pārkāpumu Valsts kancelejas rīcībā. Iesniegumā bija izteiktas pretenzijas par izveidoto automašīnu stāvvietu Rīgā, Tērbatas ielā pie Saktas ziedu tirdziņa, kurā tiek novietotas Valsts kancelejas darbinieku privātās automašīnas, tādējādi aizsedzot potenciālajiem pircējiem skatu uz ziedu tirdziņu, vienlaikus radot kaitējumu ziedu tirgotāju interesēm.
Neskatoties uz to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs un Rīgas domes Satiksmes departaments bija piekritis autostāvvietas pārvietošanai, ievērojot ziedu tirgotāju intereses, kopš 2012.gada nogales Valsts kanceleja konsekventi neatbalsta priekšlikumu pārvietot kancelejas darbinieku privāto automašīnu stāvvietu tā, lai automašīnas neaizsegtu skatu uz Saktas ziedu tirdziņu.
Valsts kanceleja savās vēstulēs iesniedzējam un tiesībsargam norādīja, ka pārvietot automašīnu stāvvietu dažus metrus tālāk nav iespējams valsts aizsardzības objekta (ēkas Brīvības bulvārī 36, Rīgā) drošībai un ekspluatācijai noteiktās aizsargjoslas dēļ, kā arī dēļ šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvās ietekmes uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas ir šī objekta tuvumā.
Ņemot vērā Ministru kabineta un citu ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36 strādājošo valsts iestāžu darba specifiku, šāds atteikuma pamatojums mūsu ieskatā ir nenopietns.
Saskaņā ar Valsts kancelejas nolikuma 3.punktu Valsts kanceleja veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās funkcijas. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants starp valsts pārvaldes principiem ietver principu, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.
Nolikumā Valsts kancelejai uzdots veikt virkni svarīgu valdības darba nodrošināšanai paredzētus uzdevumu, piemēram, - Ministru kabinetā iesniegto attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu juridisko analīzi, attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādāšanu, kā arī atzinumu sniegšanu par citu valsts pārvaldes iestāžu izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem.
Šo uzdevumu veikšana prasa ne tikai augstu profesionalitāti, bet arī tādu attieksmi pret sabiedrību, kas parādītu izcilu piemēru citām valsts iestādēm.
Īstenojot Tiesībsarga likuma 11.panta trešajā punktā noteikto funkciju, vēlos pievērst Jūsu uzmanību apstāklim, ka tiesībsarga pārbaudes lietā izskatītā Valsts kancelejas rīcība, atsakoties ievērot sabiedrības daļas intereses iestādes darbinieku ērtību dēļ, nav atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem.
Turklāt, Valsts kancelejas un Saktas ziedu tirgotāju strīda nianses ir vairākkārtīgi izskanējušas masu medijos, kas viennozīmīgi nevairo valsts pārvaldes autoritāti sabiedrības acīs.
Pielikumā: Atzinums pārbaudes lietā Nr.2013-118-27L "Par atteikšanos pārvietot automašīnu stāvvietu"
Tiesībsargs ir izskatījis (personas vārds) iesniegumu par automašīnu stāvvietu pārvietošanu Rīgā, Tērbatas ielā pie Saktas ziedu tirdziņa tādā veidā, lai Valsts kancelejas darbiniekiem piederošās privātās automašīnas netraucētu personām, kuras vēlas apskatīt ziedu tirdziņā novietotos ziedus, lai tos iegādātos.
Iesniegumam bija pievienoti materiāli, kas apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta un Rīgas domes priekšsēdētāja gatavību pārvietot autostāvvietu, ievērojot ziedu tirgotāju intereses. Tomēr kopš 2012.gada nogales Valsts kanceleja konsekventi neatbalsta Rīgas domes amatpersonu priekšlikumus pārvietot kancelejas darbinieku privāto automašīnu stāvvietu tā, lai automašīnas neaizsegtu skatu uz Saktas ziedu tirdziņu. Valsts kanceleja vēstulēs iesniedzējam un paskaidrojumos tiesībsargam norādīja, ka šķērslis pārvietot automašīnu stāvvietu dažus metrus sāņus ir valsts aizsardzības objekta, kam ir noteikta aizsargjosla (ēkas Brīvības bulvārī 36, Rīgā), drošība un ekspluatācija, kā arī šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvā ietekme uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas ir šī objekta tuvumā.
Valsts kanceleja atteikumu pārvietot autostāvvietu dažus metrus tālāk uz tās pašas ielas pamatoja arī ar šādiem apsvērumiem (2013.gada 22.maija vēstule Nr. 18/SAN-886):
1) daudzi darbinieki izmanto savus transportlīdzekļus, lai nokļūtu uz sanāksmēm un izpildītu citus dotos uzdevumus, līdz ar to stāvvieta pastarpināti tiek izmantota valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai;
Nr. 6-6/32
2) lai aizdomu gadījumā par šaušanas un spridzināšanas draudiem varētu nekavējoties atbrīvot stāvvietu;
3) gadījumā, ja notiktu kāds nelaimes gadījums (vai terora akts), visa atbildība par drošības pasākumu neievērošanu, būtu jāuzņemas Valsts kancelejai.
Aizsargjoslu likuma 23.1 pantā ir noteikts, ka aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai: 1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; 2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.
2009.gada 10.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1312 „Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem" 2.4.punkts nosaka, ka aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai.
Tiesībsarga birojā 2013.gada 2.decembrī tika saņemts Drošības policijas viedoklis Nr. 21/2741-IP par šo situāciju. Drošības policija informēja, ka tā neatbalsta publiskas autostāvvietas izveidi valsts aizsardzības objektu tuvumā.
Izvērtējot Valsts kancelejas, Drošības policijas un Rīgas domes apsvērumus autostāvvietas pārvietošanas jautājumā, secināms: 1) tā kā valsts aizsardzības objektā esošajās iestādēs - Ministru kabinetā, Augstākajā tiesā un Apgabaltiesā, Tieslietu un Ārlietu ministrijās - nenotiek kaujas ieroču izmēģinājumi vai armijas mācības, kuras varētu negatīvi ietekmēt cilvēkus un viņu īpašuma drošību triecienviļņu un trokšņu negatīvās ietekmes dēļ, Valsts kancelejas atteikums pārvietot autostāvvietu tālāk no valsts aizsardzības objekta nav saistāms ar iebildi par rūpēm par cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas šī objekta tuvumā; 2) Valsts kancelejas atteikšanās saskaņot Rīgas domes Satiksmes departamenta ierosināto darbinieku personīgā autotransporta stāvvietas pārvietošanu uz citu Tērbatas ielas posmu neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.1312 „Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem" 2.4.punktam (aizliegt aizsargjoslās novietot transporta līdzekļus) un Drošības policijas viedoklim par šī objekta drošību; 3) saistībā ar Valsts kancelejas argumentu, ka atsevišķu darbinieku privātais transports tiek pastarpināti izmantots valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai un tādēļ šo autostāvvietu nevar pārvietot Tērbatas ielas posmā dažus metrus tālāk, jākonstatē cēloniskā sakara trūkums, jo stāvvietas daļēja pārvietošana nekādi nevar apdraudēt nosaukto valsts funkciju un uzdevumu izpildi valsts aizsardzības objektā, bet gan tieši otrādi - šī objekta drošībai nāktu par labu.
Apkopojot visu minēto, konstatējams, ka Valsts kanceleja kategoriski atsakās izveidojušos konfliktu ar Saktas ziedu tirgotājiem atrisināt izlīguma veidā. Secināms, ka Valsts kancelejas iebildumi publiskās autostāvvietas pārvietošanai ir nepamatots sabiedrības interešu pretnostatījums valsts iestādes darbinieku personīgām ērtībām, kas norāda uz labas pārvaldības principa pārkāpumu valsts iestādes darbībā. Šādā veidā tiek radītas īpašas ērtības atsevišķiem Valsts kancelejas darbiniekiem, atšķirībā no citiem valsts pārvaldē strādājošiem, kas neliecina par atklātību pret sabiedrību un taisnīgu procedūru ievērošanu.
Nevar piekrist Valsts kancelejas apgalvojumam, ka tieši tajā Tērbatas ielas daļā novietotie darbinieku personīgie transporta līdzekļi novērš terorisma draudus un pasargā iedzīvotājus no šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvās ietekmes, bet, pārvietojot tos nedaudz tālāk, iedzīvotāji pasargāti vairs nebūs.
No visa minētā izriet, ka Valsts kanceleja, ar dažādām iebildēm atsakot atļaut pārvietot savu darbinieku bezmaksas autostāvvietu Rīgā, Tērbatas ielā, neizpilda Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešajā un piektajā daļā noteiktos valsts pārvaldes principus - valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 23.1 pantam, 2009.gada 10.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1312 „Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem" 2.4.punktam, Drošības policijas un Rīgas domes viedokļiem un Tiesībsarga likuma 25.panta trešajai daļai, rekomendējam Valsts kancelejai vienoties ar Rīgas domi par savu darbinieku privātā autotransporta, kas tiek izmantots valsts pārvaldes institūcijas funkciju veikšanai, stāvvietas Rīgā Tērbatas ielā pārvietošanu uz citu vietu, ievērojot Saktas ziedu tirgotāju un pircēju intereses - lai netiktu aizsegts skats uz ziedu tirdziņu. Par paveikto saskaņā ar Tiesībsarga likuma 13.panta pirmo un piekto punktu, lūdzam Valsts kanceleju līdz šī gada 1.maijam informēt tiesībsargu.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
