Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Topošās partijas „Latvijas Antiglobālisti” 4000 zīmju programma noteikti ir viens no visvērtīgākajiem politiskajiem dokumentiem pēcpadomju Latvijā. Programmā ir ierakstīts tas, ko vajadzētu realizēt, lai Latvijas Republika būtu cienījama valsts, bet nevis valstiski neizdevies ģeokrātiskais surogāts ar verdziski iztapīgu (servilu) valdošo kliķi un vislielāko nabadzību eirozonā.

Saprotams, programmā ir fiksēts tas, kam patiesībā bija jābūt jau no paša sākuma, ja pēc PSRS sabrukuma Latvijas tauta un tās inteliģence būtu spējīga veidot normālu valsti, bet nevis zagļu un blēžu kvazivalstisko surogātu. Programmā ir fiksēti nevis valsts celtniecības uzdevumi, bet gan ļoti smagi slimas neizdevušās valsts ārstēšanas uzdevumi. Antiglobālisti ir apkopojuši to, kas būtu jāveic, ja Latvijas tauta beidzot saprastu, kas ir cilvēkiem cienīga dzīve un nolemtu atbrīvoties no Eiropas atpalikušākās zemes negoda.

Programmā ir ietverti šādi uzdevumi: „Partijas darbības mērķis ir nacionālas, neatkarīgas un suverēnas Latvijas izveidošana, kurā suverēnā vara pieder valsts pilsoņiem.[..]Nacionālās valūtas (lata) atjaunošana.[..]Privātu un ārzemju banku darbības ierobežošana un kontrole. Valsts uzņēmumu, pašvaldību, slimnīcu, skolu, pensiju u.c. banku konti nedrīkst atrasties privātās un ārzemju bankās.[..]Latvijas zelts atrodas Latvijā.[..]Vietējā tirgus aizsardzība. Vietējās ražošanas attīstība. Valsts lomas palielināšana ekonomikā. Valsts nodarbojas ar uzņēmējdarbību un veido darbavietas. Valsts enerģētiskā neatkarība.[..]Ostas, dzelzceļš u.c. stratēģiski objekti pieder valstij.[..]Zeme un meži pieder tikai valstij un Latvijas pilsoņiem.[..]Valsts aizsardzību nodrošina Latvijas armija. Valsts dalība militārajās aktivitātēs, kurām ir okupējošs raksturs, ir pieļaujama tikai ar tautas vairākuma akceptu.[..]Pārskatīt Latvijas atrašanās lietderību ES. Latvijai neizdevīgu starptautisku līgumu atcelšana.[..]Valsts prioritāte – ģimenes ar bērniem. Bāriņtiesu un sociālo darbinieku pilnvaru ierobežošana. LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transvestītu) publisku aktivitāšu ierobežošana.[..]Pensiju indeksācija katru gadu. Viens vecuma pensiju līmenis. Pensija nevar būt mazāka par iztikas minimumu. Pensija nav apliekama ar nodokļiem.[..]Visiem pieejami bezmaksas medicīnas pakalpojumi. Valsts kontrole pār medikamentu cenām, medikamentu ražošanu, iepirkšanu un realizēšanu”.

Savukārt antiglobālistu politiski konceptuālajās pamatnostādnēs var lasīt šādu viedokli: „Atteikšanās no nekontrolētas tirgus ekonomikas un pāreja uz daļēji plānotu un kontrolētu Valsts ekonomiku. Valsts kontrolē un nosaka ikdienā lietojamo pašu nepieciešamāko pārtikas preču („minimālā pārtikas groza”) pārdošanas „griestus” kā arī iepirkumu cenu „grīdu” no vietējiem ražotājiem. Konkurence notiek un ir pieļaujama tikai šajās robežās. Luksus preces tiek apliktas ar lielāku nodokli. Valsts regulē arī komunālo maksājumu, dzīvojamo platību, īres, nekustamo un zemes īpašumu, sabiedriskā transporta un sakaru pakalpojumu cenas. Minimālā un vidējā mēnešalga, kā arī pensiju un sociālo pabalstu lielums valstī tiek noteikts pēc reālās dzīves dārdzības.[..]Valsts pārvaldes aparāta un ministriju skaita samazināšana līdz minimālajam nepieciešamajam. Vienots algu tarifs visā valsts sektorā strādājošiem.[..]Atteikšanās no nekontrolētas tirgus ekonomikas un pāreja uz daļēji plānotu un kontrolētu Valsts ekonomiku. Valsts kontrolē un nosaka ikdienā lietojamo pašu nepieciešamāko pārtikas preču („minimālā pārtikas groza”) pārdošanas „griestus” kā arī iepirkumu cenu „grīdu” no vietējiem ražotājiem. Konkurence notiek un ir pieļaujama tikai šajās robežās. Luksus preces tiek apliktas ar lielāku nodokli. Valsts regulē arī komunālo maksājumu, dzīvojamo platību, īres, nekustamo un zemes īpašumu, sabiedriskā transporta un sakaru pakalpojumu cenas. Minimālā un vidējā mēnešalga, kā arī pensiju un sociālo pabalstu lielums valstī tiek noteikts pēc reālās dzīves dārdzības.[..]Valsts kontrole pār veselības aprūpi, medikamentu ražošanu, iepirkšanu un realizēšanu (cenām). Visi iespējamie medikamenti jāražo Latvijā un to gala cenai mazumtirdzniecībā jābūt ļoti zemai. Paralēli maksas medicīnai, visiem Valsts iedzīvotājiem pieejama ātra, pilnīga un pilnvērtīga bezmaksas veselības aprūpe. Valsts un pašvaldību slimnīcu, poliklīniku u.c. veselības centru, kā arī medicīnas iekārtu un aprīkojuma masveida izpārdošana vai pāriešana privātīpašumā ir nepieļaujama.[..]Valsts izstrādāta efektīga mācību programma. Mācību literatūru izdod valsts, tā ir derīga daudzus gadus, tā ir ļoti lēta un tā nepieciešamā daudzumā ir pieejama arī skolu bibliotēkās. Augstākā un profesionālā izglītībā – Valsts plāns. Gan augstākā, gan profesionālā izglītībā ik gadu tiek gatavots Valstij nepieciešamais speciālistu skaits tai nepieciešamajās nozarēs.[..]Mācību iestāžu, skolu un bērnudārzu izpārdošana un privatizēšana ir nepieļaujama.[..]Valsts iegulda savus līdzekļus perspektīvu un nepieciešamu zinātņu nozaru attīstībā (prioritātes), kas nākotnē varētu dot valstij jūtamus ienākumus, stiprinātu tās suverenitāti”.

Atzīstu savu tendenciozitāti. Teikumi no antiglobālistu politiskajiem dokumentiem izvēlēti tendenciozi. Tendenciozā vienpusība izpaužas tajā ziņā, ka priekšroka ir dota jēdzienam „valsts”. No dokumentiem ir citēti programmatiskie uzdevumi, kuros ir norādīta valsts loma, valsts pienākumi un funkcijas.

Tas tiek darīts tāpēc, ka antiglobālistu politisko dokumentu vislielākā vērtība izpaužas valsts institucionālās sūtības atzīšanā, pret valsti izturoties kā pret galveno un efektīvāko nodrošinājumu tam, lai LR būtu saimnieciski pilnvērtīga un sociāli harmoniska zeme.   Pēcpadomju Latvijā antiglobālisti ir pirmais un vienīgais sabiedriskais spēks, kas adekvāti novērtē valsts nacionāli vitālās iespējas nodrošināt savai tautai normālu dzīvi mūsdienu pasaules ekonomiskajos un politiskajos apstākļos.

Taču nekādā gadījumā mūsu antiglobālistu politoloģiski metodoloģiskā pieeja nav unikāls risinājums. Minētā pieeja unikāls risinājums ir tikai uz pēcpadomju Latvijas politoloģiskās domas nepievilcīgā fona. Aizvadītajos „naudas brīvības” gados pie mums bija sastopama vienīgi neoliberālisma („Vašingtonas konsensa”) viltīgo dogmu debila atgremošana, cenšoties izmantot katru iespēju izsmiet valsts lomu, valsts pienākumus un funkcijas. Mūsu antiglobālisti ir pirmie un vienīgie, kuri uzdrošinājās peldēt pret vietējās politiskās aprobežotības un nodevības straumi.

Valsts lomas, valsts pienākumu un funkciju prioritātes izpratne un realitāte tagad ir sastopama samērā daudzās zemēs. Rietumos par valsts klasiskajām iespējām masveidā atcerējās 2008.gadā finansiālās krīzes sākumā.

Zinātnieki atcerējās vispārīgo priekšstatu (konceptu) „valsts kapitālisms” un sāka to interpretēt jaunā veidā. Viņi uzsver, ka starp vārdiem „valsts” un „kapitālisms” pastāv stingra paritāte – vienāds stāvoklis, līdzvērtība, abu vārdu līdztiesība. Konceptā „valsts kapitālisms” vārds „valsts” nav skaists epitets vārdam „kapitālisms”.

Protams, sastopami arī tādi cilvēki, kuri minētajā konceptā pret vārdu „valsts” izturas kā pret epitetu, lai paskaidrotu vārda „kapitālisms” īpašības. Tomēr vairākums atzīst, ka vārdam „valsts” nav epiteta jēga – emocionāli iedarbīgāk raksturot vārdu „kapitālisms”. Runa ir par paritāti. Drīkst pat teikt, ka galvenā slodze gulstas uz vārdu „valsts”, uzsverot valsts sevišķi svarīgo (prioritāro) pozīciju kapitālismā.

Valsts kapitālisma koncepts bija labi pazīstams jau XX gadsimta pirmajā pusē. Arī toreiz par valsti atcerējās krīzes periodā. Milzīgas ļaužu masas emocionāli ticēja valsts iespējām pasaules ekonomiskās krīzes gados (1929.-1933.g.). Ļaudis pret valsti izturējās kā pret pēdējo glābiņu un pēdējo cerību. Ticība stiprai valstij iedvesmoja miljoniem cilvēku, kuri krīzes rezultātā bija nonākuši ļoti trūcīgos dzīves apstākļos.

Toreiz valstij paļāvīgi ticēja arī Latvijas iedzīvotāji. „Ulmaņlaiku” dievināšana (fetišizēšana) faktiski ir stingras valsts varas dievināšana.

Vispār jāsaka, ka Rietumu civilizācijā posmā starp abiem Pasaules kariem valsts koncepts piedzīvoja zināmu triumfu. Šim triumfam bija eksistenciāli materiālistisks raksturs. Ja agrāk sabiedriskajā apziņā valsts asociējās ar etnisko konsolidāciju un tautas politisko neatkarību, tad XX gadsimta pirmajā pusē valsts kļuva dzīves materiālās eksistences garants.

Agrāk cilvēki priecājās par savu valsti no politiskā viedokļa, jo nacionālās valsts izveidošana tautai deva iespēju dzīvot kā suverēnam vienotam veselumam. Piemēram, XIX gadsimtā Eiropā slavenais nacionālisms, sabiedrības garīgās dzīves idejiskais kodols, gāja roku rokā ar suverēnas valsts ideju. Turpretī XX gadsimta pirmajā pusē cilvēki priecājās par savu valsti no eksistenciāli materiālistiskā viedokļa, jo valsts rūpējās par viņu materiālo labklājību. Uz valsti cilvēki lūkojās kā uz lietprātīgu saimnieku, kas pašaizliedzīgi gādā par savas saimes pārticību.

XX gadsimta pirmajā pusē Rietumu civilizācijas viena daļa jūsmoja par valsts institucionālo varenību sociālisma apstākļos, bet otra daļa jūsmoja par valsts grandiozajām perspektīvām kapitālisma apstākļos. Zīmīgi, ka abās teorētiski pilnīgi nesaderīgajās valstiskajās iekārtās konstatējami analoģiski procesi, kuru centrā bija valsts.

Padomju Savienībā valsts vadībā kolosālā vērienā risinājās elektrifikācija un industrializācija. Milzīgo rūpniecisko kompleksu celtniecībā piedalījās ne tikai padomju ļaudis, bet arī Rietumu speciālisti. Piemēram, 1933.gadā PSRS strādāja apmēram 20 tūkstoši Rietumu speciālisti. Viņi redzēja sociālistiskās valsts varenās iespējas. Pēc atgriešanās dzimtenē viņi par to stāstīja radiem un draugiem.

Starp citu, Rietumi toreiz padomju valdībai aktīvi pārdeva tehnoloģiju, savās universitātēs apmācīja padomju studentus, sūtīja darbā uz PSRS inženierus un tehnologus. Taču Rietumi necentās PSRS iepīt ekonomiskās atkarības tīklos. Rietumi nepieprasīja padomju rūpnīcu akcijas un līdzdalību peļņas sadalē, kā tas Krievijā un citās bijušajās sociālisma zemēs notika XX gadsimta beigās pēc sociālisma sistēmas sabrukuma bēdīgi slavenās „prihvatizācijas” gados. XX gadsimta pirmajā pusē Rietumu morālā stāja krasi atšķīrās no morālās stājas visjaunākajos laikos.

XX gadsimta pirmajā pusē kapitālistiskajā pasaulē valsts pozitīvā loma īpaši uzskatāma bija tajās Eiropas zemēs, kur pie varas nāca ultrapatriotisks politiskais spēks. Tāds politiskais spēks pie varas nāca Itālijā (1922.g.), Portugālē (1926.g.), Vācijā (1933.g.), Spānijā (1939.g.). Pirms II Pasaules kara šim spēkam bija milzīga ietekme Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā.

XX gadsimta sākumā Rietumu civilizācijas intelektuālajā atmosfērā acīmredzot virmoja atziņa par valsts un brīvības sakarībām. Par to liecina daudzu tā laika sociālo filosofu līdzīgās analītiskās pārdomas par valsti un brīvību.

Dominēja pārliecība, ka valsts kā politisko institūtu kopums nedrīkst pieļaut brīvību, kas bīstami robežojās ar visatļautību un traucē valsts iestādēm realizēt savas funkcijas. Valstij nav jābaidās būt stingrai un uzstājīgai tajās reizēs, kad brīvības demagoģiskajā aizsegā tiek grauts sabiedrības veselums, tiesiskums, tiesiskā kārtība, pilsoņu valstiskās intereses. Plaši bija izplatīts viedoklis, ka valstij nav jāvairās nodot varu atsevišķām pasionārām un harismātiskām personībām.

Tā, piemēram, izcilais sociālais filosofs un polittehnologs Vladimirs Uļjanovs izsacīja šādu domu: „Kur sākās neierobežota brīvība, tur beidzās valsts”. Līdzīga nostādne bija arī minētajam ultrapatriotiskajam politiskajam spēkam, kas nāca pie varas Eiropas plašā teritorijā pēc I Pasaules kara. Šī spēka līderi un ideologi ļoti kritiski izturējās pret liberālismu un demokrātiju, saskatot abās doktrīnās demagoģiskus manevrus, bet nevis konstruktīvus priekšnoteikumus.

Pašlaik ir turpinājums sarunai par valsts un brīvības sakarībām. Līdz šim mēdza viltīgi iestāstīt (tas ir iezombēts arī pēcpadomju Latvijas divās paaudzēs), ka brīvība nevar būt bez kapitālisma, un tātad brīvība ir iespējama vienīgi kapitālistiskajā valstī. Taču pašlaik ir skaidrs, ka kapitālisms var būt arī bez brīvības. Spilgtākais piemērs ir Ķīnas straujā un nemitīgā attīstība. Tas nekas, ka ķīniešu priekšstati par brīvību krasi atšķiras no Rietumu cilvēku priekšstatiem par brīvību. Rietumu cilvēkiem, kā parasti, citu kultūru specifika maz interesē, un viņi sev iestāsta, ka Ķīnā nav brīvība. Viņi saskata vienīgi kapitālismu. Turklāt skaudīgi saprot, ka tas ir tipisks valsts kapitālisms.

Eiropā savā laikā izplatītā ultrapatriotiskā politiskā spēka ideoloģijā valsts sastāvēja no diviem elementiem – stingra, drastiska politiskā vara, diktatūra + pilsoņu labklājība, valsts garīgais un materiālais uzplaukums. Lai realizētu savas ieceres, šis spēks apvienojās politiskajās organizācijās. Eiropā pirmā bija Benito Musolini dibinātā „Cīņas savienība” (1919.g., „Fascio di combattimento”). Itāļu vārds „fascio” (savienība, apvienība) drīz pārvērtās šausmīgajā starptautiskajā terminā „fašisms”, kā joprojām dēvē minēto ultrapatriotisko politisko spēku.

Fašistisko iekārtu un fašisma apjūsmotāju ieguldījums savas valsts celtniecībā mūsdienās netiek propagandēts. Arī „Pērkonkrusta” (1933.-1944.g.) apčurāto „ulmaņlaiku” sasniegumu propaganda ir samērā bāla un vienpusīga. Latvieši galvenokārt dzērumā bļaustās par spēcīga līdera nepieciešamību.

Pašlaik tikai nedaudzi speciālisti un interesenti zina par Musolini „zaļo revolūciju” (pārtikas ražošanas programmu), „zemes komplekso meliorāciju”, ekonomiskās socializācijas teoriju, autarķiju (valsts ekonomikas pastāvēšanu bez importa), korporatīvismu (sociālo grupu, bet nevis atsevišķu indivīdu prioritāti), valsts kontrolētajām firmām utt.

Nedaudzi zina par Spānijas diktatora Franko četriem pīlāriem valsts politikā: 1) kontrolējama ekonomika, 2) autarķija, 3) korporatīvisms, 4) sociālā harmonizācija. Iespējams, vēl niecīgāks cilvēku skaits zina par Portugāles „Jauno valsti” (1926.-1974.g., „Estado Novo”) un tās pirmo korporatīvisma konstitūciju pasaulē.

Nākas ņemt vērā, ka arī latviešu „Pērkonkrusta” programma sastāvēja no 4 pīlāriem: „1) Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. 2) Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. 3) Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. 4) Baltijas valstu militārā, politiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās politikas pamats”.

Pēc II Pasaules kara Rietumu civilizācijā valsts loma nemazinājās. Sociālisma zemēs viss atradās valsts pārziņā. Kapitālisma zemēs politiskā elite pievērsās labklājības valsts kapitālisma celtniecībai, iemantojot sabiedrības cieņu Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā, bet gadsimta beigās arī Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Īrijā. Aizvadītā gadsimta 60.gados jēdzienu „labklājības valsts kapitālisms” amerikāņu zinātnieki attiecināja arī uz savu zemi, jo ASV varēja lepoties ar vidusšķiras pārticību.

Nepilnos 30 gados (1981.-2008.g.) „reiganomika” visu sagrāva, iznīcinot labklājīgās valsts kapitālisma sasniegumus, radot iracionālo kapitālismu un izraisot globālo finansiālo krīzi, kas, saprotams, tūlīt izvērtās arī globālajā ekonomiskajā krīzē.

Interesanti, ka arī „reiganomika” tāpat kā Franko politika un mūsu „Pērkonkrusta” programma balstās uz 4 pīlāriem: 1) valsts izdevumu samazināšana, 2) nodokļu samazināšana, 3) valsts atsacīšanās iejaukties ekonomikā, 4) inflācijas samazināšana, samazinot naudas masu.

Tas viss patīkami skan priekš tiem, kuri nav iedziļinājušies lietas būtībā un, piemēram, nezina, ka valsts izdevumu samazināšana praktiski nozīmē izdevumu samazināšanu sociālajām programmām (izglītībai, medicīnai, garīgajai kultūrai u.c.). Savukārt nodokļu samazināšana bija sākums valsts budžeta deficīta pieaugumam un prātam neaptveramajam ASV valsts parādam.

Pašlaik planetārās krīzes terapijā atkal dominē valsts kapitālisms. Tikai ir cita situācija. Pirmās pasaules ekonomiskās krīzes periodā (1929.-1933.g.) uz planētas dzīvoja nepilni divi miljardi cilvēku. Otrās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes periodā (2008.- ??.g.) uz planētas dzīvo vairāk kā septiņi miljardi cilvēku. Turklāt krīzes vaininieku (Rietumu civilizācijas) mentālais stāvoklis šodien nav salīdzināms ar mentālo stāvokli posmā starp abiem Pasaules kariem. Šodienas Rietumu civilizācijas trakākās kaites (garīgā destrukcija un morālā degradācija) tagad jau ir ļoti ikdienišķa (triviāla) konstatācija, par kuru ir kauns atgādināt, jo tā ir vispārzināma patiesība.

Par atšķirībām morālajā ziņā jau minēju. Rietumu (īpaši politiskās un finansiālās elites) morālais pagrimums ir acīmredzams. Amerikāņi pat publiski lepojās, ka piekrāpa Gorbačovu. 

Pašlaik valsts kapitālisma liktenis pamatā ir atkarīgs no „balto” cilvēku morālās stabilitātes. Arī krīzi izraisīja neekonomiskie faktori, kuri veicināja sociāli kroplu un amorālu finansiālo likumu pieņemšanu un fantastiskas finanšu mahinācijas.

Pirmais krīzes neekonomiskais faktors neapšaubāmi ir demogrāfiskais faktors. Visas nelaimes vai vismaz viena daļa no visām nelaimēm, no kurām mēs ciešam dažādās dzīves jomās, notiek iedzīvotāju straujā pieauguma rezultātā vai kā šī straujā pieauguma sekas. Cilvēce iegūst arvien lielāku un lielāku antihumāno tendenci un kļūst naidīga pati pret sevi, kļūst pati par savu ienaidnieku. Dažādo civilizāciju un kultūru ideoloģijas un reliģijas, kuras mūsdienās asi pretstata vienu otrai, ir tikai ārējā fenomenoloģiskā izpausme kaut kam daudz dziļākam. Tik grandiozā apjomā uzblīdusī cilvēce arvien vairāk un vairāk atklāti atsedz nopietnas problēmas dzīvot visiem kopā. Taču etniskie un civilizāciju konflikti ir tikai fasādes elementi, aiz kuriem slēpjās principiāli svarīgākās demogrāfiski eksistenciālās intereses – naudas un mantas intereses.

Katram domājošam cilvēkam ir saprotams, ka iedzīvotāju skaita grandiozais pieaugums nevar neatsaukties uz ekonomiku – pārtikas produktu un sadzīves preču masu ražošanu, kas savukārt veicina peļņas pieaugumu, paver spožas perspektīvas alkatībai, sekmē transnacionālo korporāciju un planetārā mēroga finanšu monstru rašanos.

Atsevišķs krīzes neekonomiskais faktors ir antropoloģiskais faktorscilvēka psiholoģiskās īpašības. Zīmīgi, ka tie intelektuāļi, kuri izprot un atzīst demogrāfiskā faktora ietekmi, konstruktīvi izsakās arī par to, ka nevis enerģētiskie, ekoloģiskie, izejvielu resursi limitē cilvēces attīstību, bet gan visu nosaka pati cilvēka iekšējā daba – saprātīga un racionāla garīguma potenciāls un virzošā klātbūtne cilvēkā. „Baltajiem” cilvēkiem ļoti nelabvēlīgie demogrāfiskie notikumi no XX gadsimta 60.gadiem veicina šī potenciāla pagrimumu, kas ātri atbalsojās „reiganomikā” un iracionālajā kapitālismā.

Svarīgs krīzes neekonomiskais faktors ir mūsdienu kapitālisma ideoloģiskā identitāte. Par ideoloģisko identitāti vēlos dēvēt ideju un uzskatu sistēmu jeb, citiem vārdiem sakot, ideoloģiju šī jēdziena tradicionālajā izpratnē, kad ideoloģija ir varas instruments, ideoloģija ir stratēģiskā darbība, ideoloģija ir politizēto zināšanu un priekšstatu novirzīšana uz sociuma masu apziņu un to, ko saucam par sabiedrisko domu.

Jebkura sociāli ekonomiskā formācija balstās uz noteiktu ideoloģiju, kas nosaka cilvēku uzskatus un intelektuālos ieradumus, vērtību kritērijus, dzīves stilu un sapņus par nākotni. Ideoloģija kalpo kā attiecīgā laikmeta un universuma (valsts, valstu konfederācijas, civilizācijas) kolektīvās identitātes garants. Ideoloģija nosaka simboliskās vienotības repertuāru ne tikai valsts karoga, himnas, ģerboņa un citu simbolisko atribūtu līmenī, bet arī ideoloģisko pasākumu, kopīgo autoritāšu un sadzīves formu jomā, realizējot solidaritātes funkcijas un idejiski vēlamo cilvēku garīgo pozīciju jebkurā dzīves sfērā.

Rietumu kapitālisma zemēs XX gadsimta otrajā pusē pret ideoloģiju izturējās skeptiski un runāja par ideoloģijas „nāvi”. Taču tā bija divkosīga retorika, kas faktiski pati bija viltīga ideoloģiskā konstrukcija, cenšoties iedarboties uz sabiedrību vēlamajā virzienā.

Sastopams pilnīgi pamatots viedoklis, ka XX gadsimta otrajā pusē drīzāk runa bija nevis par ideoloģijas „nāvi”, bet gan par zināmu ideoloģisko transformāciju, kad vienotas uzskatu sistēmas vietā tika uzspiests sabiedrisko uzskatu plurālisms. Tā rezultātā „balto” cilvēku sabiedrībā sāka funkcionēt mikroideoloģijas, kas apgrūtina sociālo komunikāciju. Tātad – vēl vairāk  apgrūtina sociālo vienotību, bez kā nav iespējams valsts kapitālisms un racionāls kapitālisms vispār.

Sociālās vienotības trūkums neapšaubāmi paver ceļu valstīm-korporācijām, kuru kolekcijā pilnā mērā drīkstētu ieskaitīt arī dārgo LR, ja mums būtu nopietni vērtējama ekonomika. Tāpēc LR precīzāks ir pagaidu aizgalds: valsts-korporācijas perspektīva kandidāte.

Valstīm-korporācijām vissvarīgākais ir peļņa un izdevumu samazināšana. Valstis-korporācijas atsakās sniegt sociālo palīdzību, „atražot” savu tautu, sociālās un nacionālās intereses tiek upurētas rentabilitātes un peļņas interesēm. Valstīs-korporācijās pilsoņi ir pārvērsti par darba lopu ganāmpulku. Lozungs šādai politikai ir demagoģiski vilinošs: „Valsts konkurētspēja globālā mērogā”.

Tāds lozungs laiku pa laikam tiek izšļākts arī no Latvijas gudro mutes. Iespējams, visjaunākais smieklīgais šļāciens bija Liepājā 2013. gada 5. aprīlī starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?”. To organizēja Liepājas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Liepājas pilsētas domi. Konferencē tika pieņemta deklarācija „Par konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām”.

Valstī-korporācijā valda klani, grupējumi, komandas. Vara un īpašums saplūst. Visu nosaka princips: kuram ir īpašums, tam ir vara. Varas zaudēšana ir īpašuma zaudēšana. Tāpēc cīņa par varu patiesībā ir cīņa par īpašumu.

Publiskā politika valstī-korporācijā ir šovs, balagāns. Tas attiecas arī uz dažāda līmeņa vēlēšanām – sakrālu manipulatīvu rituālu.

Pie mums rudenī atkal būs vēlēšanu šovs. Tam jānomaskē kārtējā cīņa par varu, lai nebūtu jāzaudē īpašums. Ja pēcpadomju Latvijā agrāk pie varas rāvās, lai iegūtu īpašumu, tad tagad pie varas raujas, lai nezaudētu īpašumu jeb, lietojot latviešiem labi saprotamo teicienu, paliktu pie siles.

Valsts-korporācijas bīstams ienaidnieks ir valsts kapitālisms ar savu programmatisko pīlāru maģiju. Valsts kapitālismā valsts kontrolē galvenos finansu un ekonomiskos resursus. Valsts kapitālismā nepastāv saistība starp politiku, finansēm un biznesu, kas ir raksturīga, teiksim, anglosakšu kapitālismā. Valsts kapitālismā materiālajā sfērā realizējās tas, kas tradicionāli realizējās klasiskajā nacionāli suverēnajā valstī; proti, tautas saimniecība.

Valsts kapitālismā valsts pati ir biznesmenis, kura īpašumā ir ražošanas līdzekļi, darbaspēks, finanšu kapitāls. Valsts kapitālismā valsts pati ražo, pati tirgo un pati sadala peļņu. Valsts kapitālismā nav vietas alkatīgajiem neoliberālā policentrisma faniem.

Valsts kapitālismā netiek pieļauti „augstākās pakāpes meli”, kādi pašlaik Latvijā pludo sakarā ar elektroenerģijas tarifu nelietīgo paaugstināšanu, pret ko kompetenti argumentēti un drosmīgi medijos vēršas profesors Iļja Gerčikovs, Aivars Lembergs. Valsts kapitālismā profesoram nevajadzētu aicināt valdību būt godīgai: „Pārtrauciet aplaupīt iedzīvotājus un biznesu, beidziet lobēt ļoti nelielas personu grupas intereses."

Taču valsts kapitālismā arī tauta uzvedas kardināli savādāk. Pirmkārt un galvenokārt, tauta ir spējīga deleģēt valsts darbam godīgus un gudrus cilvēkus. Tauta ir vienota un uzstājīga savās prasībās valsts amatpersonām. Tauta atzīst un ciena vienīgi valstiski atbildīgus darbiniekus, bet nevis zagļus un blēžus. Valsts kapitālismā tauta domā ar galvu, bet nevis balstās uz tautiski sentimentālām emocijām. Valsts kapitālisms nav iespējams bez valstiski apdāvinātas tautas. Tā ir aksioma. Latvijas tautai nepatīkama aksioma.

Novērtē šo rakstu:

81
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...