Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole 2026. gada janvārī plāno uzsākt revīziju, lai vērtētu iespējas uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību tam noteikto funkciju izpildē.
„Biedrības “Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija” valdes priekšsēdētājam Viloram Eihmanim
Godātais Eihmaņa kungs!
2025. gada 28. novembrī esam saņēmuši Jūsu valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, Ģenerālprokuroram, Tiesībsarga birojam un Valsts kontrolei adresētu iesniegumu (atklātu vēstuli) kurā izsakāt viedokli par valsts pārvaldi kopumā un saistībā ar to izsakāt bažas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības efektivitāti.
Mēs izprotam Jūsu bažas un vēlamies uzsvērt, ka sadarbība ar sabiedrību ir būtiska, lai nodrošinātu atklātību un uzlabotu publiskās pārvaldības procesus, tādēļ novērtējam Jūsu līdzdalību, izsakot viedokli par valsts pārvaldības procesiem.
2019. gadā tika uzsākta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kapacitātes stiprināšana ar mērķi palielināt Biroja darbinieku atalgojumu un padarīt to konkurētspējīgāku un līdzvērtīgāku citām tiesībaizsardzības iestādēm.
Piecu gadu laikā finansējums atalgojumam ir pieaudzis par 90,6%. Par 14% pieaudzis Biroja amata vietu skaits, 2024. gadā sasniedzot 171 amata vietu, tostarp 2022. gadā par septiņām amata vietām palielināts amata vietu skaits Operatīvo darbību pārvaldē.
2024. gadā tika palielināti izdevumi Biroja kapacitātes stiprināšanai, uzlabojot informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, tanī pat laikā no Biroja gada pārskatos publicētās informācijas redzams, ka gadā uzsākto kriminālprocesu un administratīvo pārkāpumu lietu skaitam četru gadu periodā ir tendence samazināties.
Ņemot vērā visu augstāk norādīto un to, ka, iespējams, veiktie ieguldījumi kapacitātes celšanai tomēr nav devuši cerēto rezultātu – celt Biroja kapacitāti, Valsts kontrole 2026. gada janvārī plāno uzsākt revīziju lai vērtētu iespējas uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību tam noteikto funkciju izpildē.
Cieņā valsts kontrolieris Edgars Korčagins.”
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
