Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar partiju Vienotība saistītā Rolanda Irkļa vadītā Valsts kontrole ir gājusi pavadā līdzšinējā valsts prezidenta Egila Levita kancelejai, kas noslepenojusi daļu ziņu par saviem izdevumiem. Līdz ar to zināms vienīgi tas, ka E. Levita kancelejas revīzijā, kā min Valsts kontrole savā oficiālajā atzinumā, nav bijusi pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tikusi precizēta. Tas faktiski norāda uz līdzekļu izšķērdēšanu un nespēju par tiem atskaitīties.

Tas, ka Valsts kontrole atzinumā par Valsts prezidenta kancelejas 2022. gada pārskata sagatavošanas pareizību izsaka iebildes, ir nebijis gadījums. „Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu apmēra pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta,” teikts Valsts kontroles atzinumā.

Pietiek.com šodien publicē Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, no kura izņemta visa informācija, ko noslepenojusi Egila Levita kanceleja (tekstā tā apzīmēta kā [IP]). Ja būs nepieciešams, pietiek.com pārstāvis vērsīsies tiesā, lai šī informācija par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem Egila Levita paspārnē tiktu publiskota un ar to varētu iepazīties sabiedrība.,

„Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu

IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA [IP] līdz revīzijas departamenta lēmuma, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums, spēkā stāšanās brīdim.

Ja revīzijas ziņojumā ir papildu norāde par ierobežotu pieejamību, ierobežotas pieejamības statuss attiecīgajai daļai tiek saglabāts arī pēc revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās.

Revīzijas ziņojums “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu”

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

Revīziju veica valsts revidentes Ilze Jansone un Kristīne Toka, atbildīgā sektora vadītāja Nataļja Mihailova un departamenta direktore Inga Vilka, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas ziņojums stājas spēkā Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta lēmuma par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu spēkā stāšanās brīdī.

Gada pārskata sagatavošana

Izņemot zemāk minēto, Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Valsts prezidenta kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Valsts prezidenta kancelejas darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācij a par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Ieteikums

Revīzijā sniegts viens ieteikums, kuru ieviešot tiks nodrošināts, ka slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apjoma pamatotību un ticamību.

Gada parskata sagatavošana

Parskata daļa - izdevumi

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi - par faktiski nepieciešamā un saņemtā pakalpojuma apjomu, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai 2022.gada 20., 21.jūnijā tika piešķirts finansējums 1 207 425 euro apmērā (samitam 2022.gada 20.jūnijā). Sākotnējais finansējums pasākuma īstenošanai tika pieprasīts, plānojot 2022.gada budžetu, prioritārā pasākuma ietvaros un tam tika piešķirti 568 000 euro2. Vēlāk jau 2022.gadā tā īstenošanai vēl divas reizes tika piešķirts papildu finansējums - 319 305 euro apmērā, pārdalot to no apropriācijas rezerves3, un 320 120 euro apmērā, piešķirot to no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem4.

Kopumā Kancelejas organizētajam pasākumam tika izlietoti 1 123 767 euro jeb 93% no tam piešķirtā finansējuma. Vienlaikus saistībā ar samita organizēšanu Kancelejas darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas vai piemaksas no Kancelejas pamatbudžeta līdzekļiem 45 840 euro apmērā - 23 darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas (42 184 euro) un astoņiem darbiniekiem tika piešķirtas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti (3656 euro). Pasākuma organizēšanā un nodrošināšanā piedalījās arī citas valsts institūcijas.

[IP]

[IP]

[IP]

Līgumā un tā pielikumos ir konstatētas vairākas nepilnības un pretrunas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Grāmatvedības likums nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai5.

[IP]

Pieņemšanas - [IP] - nodošanas aktā konstatētas vairākas neatbilstības un kļūdas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Ņemot vērā iepriekš minētās neatbilstības sniegtā [IP] pakalpojuma izdevumu attaisnojuma dokumentos, Kanceleja nav ievērojusi Grāmatvedības likuma prasības, kas nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt pilnīgai, atbilstošai un savlaicīgai. Līdz ar to revīzijā nebija iespējams gūt pārliecību par faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma apjomu un tā kopējo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu.

Ieteikums

Valsts prezidenta kancelejai pilnveidot pasākumus līgumu sagatavošanas un slēgšanas procesā un to izpildes uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka, slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apmēra pamatotību un ticamību.

Revīzijas raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis ir pārbaudīt gada pārskatu - vai 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Kancelejas darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un vai tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Revidējamās vienības un revidentu atbildība

Kancelejas vadība ir atbildīga par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši MK 19.06.2018. noteikumiem Nr.344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku un, sagatavojot gada pārskatu, izvērtēt Kancelejas spēju turpināt darbību, ņemot vērā visu pieejamo informāciju par turpmākajiem iestādes plāniem, kas aptver vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

Valsts kontrole ir atbildīga par revīzijas vadību, pārraudzību, veikšanu, ziņojuma sagatavošanu un Valsts kontroles atzinuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Revīzija veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Saskaņā ar šiem standartiem revīzijas grupa ievēro ētikas prasības un revīziju par gada pārskata sagatavošanu plāno un veic, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību un vadības ziņojumā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 2.punktu un Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas laikā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par gada pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Revīzijā, izdarot profesionālus spriedumus un saglabājot profesionālo skepsi, revīzijas grupa:

■ identificēja un novērtēja risku, ka finanšu pārskatos varētu būt būtiskas krāpšanas vai kļūdu izraisītas neatbilstības, izstrādāja un veica revīzijas procedūras, kuru mērķis ir mazināt šos riskus, kā arī ieguva revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu Valsts kontroles atzinumam;

■    guva izpratni par revīzijai būtiskām revidējamās vienības iekšējām kontrolēm, lai izstrādātu un piemērotu pastāvošiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti;

■    izvērtēja izmantoto grāmatvedības uzskaites politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un ar tām saistīto vadības uzrādīto skaidrojumu pamatotību;

■    izvērtēja vispārējo finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, tostarp veica pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības uzskaites datiem pārbaudi, novērtēja vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību un vērtēja, vai finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par pārskatā atklātajiem darījumiem un notikumiem;

■    iepazinās ar vadības ziņojumu un izvērtēja, vai tajā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas laikā izlases veidā pārbaudītas šādas Kancelejas pārskata daļas:

■    darījumu posteņi (tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudi, iegūta pārliecības par bilances posteni Saistības (konts 5000)):

o atlīdzība (EKK 1000);

o mācību, darba un dienesta komandējumi, darba braucieni (EKK 2100); o pakalpojumi (EKK 2200);

■    bilances posteņi:

o pamatlīdzekļi (konts 1200); o uzkrājumi (konts 4000); o nomātie aktīvi (zembilances konts 0100)

un veikta gada pārskata sakarību pārbaude.

Revīzijas grupa ir konstatējusi, ka revīzijā nav galveno revīzijas jautājumu, par kuriem būtu jāziņo atbilstoši 701.starptautiskajam revīzijas standartam “Ziņošana par galvenajiem revīzijas jautājumiem neatkarīga revidenta ziņojumā”6. Galvenie revīzijas jautājumi ir jautājumi, kas ir aplūkoti revīzijā un pēc revidentu profesionālā sprieduma ir visnozīmīgākie pārskata perioda finanšu pārskatu revīzijā 701.starptautiskā revīzijas standarta kontekstā. Galvenos revīzijas jautājumus revīzijas grupa nosaka no jautājumiem, par kuriem ir ziņots revidējamās vienības vadībai un kuri revīzijas gaitā ir prasījuši pastiprinātu revidentu uzmanību. Valsts kontrole nesniedz atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem.

Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.

Atsauces

1    Kancelejas izdevumu pieaugums pārskata gadā ir saistīts ar Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai papildus piešķirtā finansējuma,

tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita organizēšana 2022.gadā” piešķirtā finansējuma, izlietojumu (1,1 milj. euro), atalgojuma palielināšanu un darbinieku motivēšanas instrumentu pārskatīšanu, tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Valsts prezidenta kancelejas kapacitātes stiprināšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (270,1 tūkst. euro) un prioritārajam pasākumam “Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (150,0 tūkst. euro).

2 Likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumi.

3 Finanšu ministrijas 25.04.2022. rīkojums Nr.249 “Par apropriācijas pārdali”.

4 Ministru kabineta 01.06.2022. rīkojums Nr.404 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

5 Grāmatvedības likuma 6.panta ceturtā daļa.

6 Starptautiskos revīzijas standartus finanšu revīziju jomā izmanto arī Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI), kā arī tie saskaņā ar Valsts kontroles likuma 1. panta trešo daļu ir saistoši Valsts kontrolei, kas veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Novērtē šo rakstu:

62
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...