Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes lauza galvas, ar kādu vēl pamatojumu neatklāt nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu šo iestāžu darbinieku prēmijām, piemaksām un naudas balvām, Valsts kontrole sniedz piemēru – kā ne tikai bez iebildumiem šo informāciju atklāt, bet arī piemaksas un prēmijas piešķirt nevis „vienkārši tāpat”, bet ar konkrētu un skaidru pamatojumu katrā konkrētā gadījumā. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Valsts kontroles sniegto informāciju.

„Par informācijās sniegšanu

Valsts kontrolē šā gada 10.oktobrī ir saņemts Jūsu 6.oktobra informācijas pieprasījums par Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim un laika periodā no 2017.gada 1. janvāra līdz 30.septembrim.

Ņemot vērā informācijas pieprasījuma pamatojumu, proti - vēlmi veicināt tiesiskumu un labas pārvaldības principus valsts pārvaldē, Jūsu vajadzībām sagatavotos un pielikumos iekļautos datus esam papildinājuši ar Valsts kontroles viedokli par to, ko Valsts kontrole uzskata par labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, tajā skaitā - materiālajā motivēšanā. Lūdzam minēto viedokli ņemt vērā, turpmāk izmantojot Valsts kontroles sagatavotos un Jums iesniegtos datus.

Lai pārrunātu sniegto informāciju, esmu gatava tikties ar Jums. Par tikšanās laiku lūdzu sazināties ar valsts kontroliera palīdzi Zani Švāģeri pa tālruni 67017500.

Valsts kontrole vēlas uzsvērt, ka atlīdzības izmaksās “ārpus” darba līgumā noteiktā jāizšķir papildu atlīdzības obligātā daļa - tas ir, piemaksas par aizvietošanu, virsstundām utml., kura iestādei atbilstoši likumiem ir iāmaksā, un mainīgā daļa, kuru iestāde var maksāt par sasniegtajiem rezultātiem vai citiem nopelniem.

Valsts kontrole uzskata, ka atlīdzības mainīgā daļa ir atbalstāms darbinieku, tajā skaitā - publiskajā sektorā nodarbināto motivācijas instruments. Tomēr šī instrumenta finansēšana no valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību budžetu līdzekļiem ir attaisnojama vienīgi gadījumā, ja ir izveidota loģiska, caurspīdīga un samērīga atlīdzības mainīgās daļas piešķiršanas sistēma, kas nodrošina pārliecību, ka atlīdzības mainīgā daļa tiek izmaksāta par īpašu un būtisku ieguldījumu noteiktu mērķu sasniegšanā, nekļūstot par atlīdzības “garantētu” sastāvdaļu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pašreizējā situācijā, kad gadiem nav bijis politiskās gribas sakārtot vienotās atlīdzības sistēmu publiskajā sektorā tā, lai par līdzīgu darbu tiktu saņemta līdzīga atlīdzība un atlīdzība būtu atkarīga no darba sarežģītības un atbildības līmeņa, darbinieku atlīdzības apmērs publiskajās institūcijās ir ļoti atšķirīgs.

Lemjot par Valsts kontroles darbinieku materiālās motivācijas sistēmu, Valsts kontroles padome ir rūpīgi izvērtējusi vairākas iespējas.

Valsts kontrole varētu neizmantot likumā noteiktās iespējas un atlīdzības mainīgo daļu labākajiem darbiniekiem nemaksāt, tādējādi demonstrējot protestu pret necaurskatāmo un sadrumstaloto sistēmu un vienlaikus kļūstot par nekonkurētspējīgu darba devēju jeb pieļaujot, ka spējīgi un profesionāli revidenti, kuru sniegtie revīziju ieteikumi spētu nodrošināt valstij papildu ieņēmumus vai izdevumu samazinājumu, kļūst par, piemēram, algu grāmatvežiem publiskā sektora institūcijās, kas ir visnotaļ cienījama, bet tomēr standarta procesus nodrošinoša profesija.

Alternatīva iespēja ir kļūt par iestādi, kas demonstrē labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, “atdzīvinot” atlīdzības mainīgās daļas jēgu - maksājot nevis par darba procesu, bet par konkrētu sasniegumu un izmērāmu rezultātu.

Valsts kontrole ir apzināti izvēlējusies otro iespēju un pamatoti cer, ka tās piemērs, atlīdzības mainīgās daļas izmaksai nosakot saprotamus kritērijus un nodrošinot caurskatāmību un pamatotību atlīdzības piešķiršanā, ne tikai kļūs par paraugu citām publiskā sektora institūcijām, bet arī tiks ņemts vērā, modificējot vienotās atlīdzības sistēmas nosacījumus, ko Valsts kanceleja ir apņēmusies izdarīt līdz šī gada beigām.

Lai gan revīzijās ir nācies konstatēt, ka publiskā sektora iestādes atkarībā no to individuālās rocības izmanto visus likumā ietvertos atlīdzības mainīgās daļas elementus, Valsts kontrolē darbinieku materiālā motivācija par konkrētiem darba rezultātiem ietver tikai divus no četriem likumā noteiktajiem instrumentiem -

1) vienreizēja prēmija atbilstoši gada novērtēšanas rezultātiem un

2) piemaksa kompetentākajiem darbiniekiem par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti pēc īpašiem kritērijiem.

Valsts kontrolē 2016. un 2017.gadā nav maksātas likumā noteiktās naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā, vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Valsts kontrolē atlīdzības mainīgā daļa par darba izpildes rezultātiem veidoja 194,5 tūkst, eiro jeb 4.36 % no kopējā atlīdzības fonda 2016. gadā, savukārt valsts pārvaldē tā bija 9 % no kopējā atlīdzības fonda.

Aicinu skatīt zemāk izklāstu par atlīdzības mainīgās daļas par darba rezultātiem izmaksām Valsts kontrolē Jūsu norādītajos periodos.

1. Prēmijas

Likums nosaka: amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontrolē prēmija tiek izmaksāta reizi gadā un tikai atbilstoši darbinieku ikgadējās darba izpildes un rezultātu novērtējuma rezultātiem.

Darba izpildes un rezultātu novērtēšanas sistēma ir balstīta uz Valsts kontroles darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem iestādes stratēģiskajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Darbības stratēģiju uz četriem gadiem apstiprina Valsts kontroles padome, tādējādi augstākajā līmenī ir noteikti stratēģiskie uzstādījumi, kas izpildāmi noteiktā laika periodā. Vēlamies uzsvērt, ka pašlaik Valsts kontrole ir izvirzījusi stratēģiskās prioritātes, kas ir uzskatāmas par ambiciozām pat Eiropas Savienības līmenī, tajā skaitā - kļūt par starptautisku publiskā sektora revīziju kompetences centru.

Stratēģijas ieviešanai ir apstiprināts ieviešanas plāns, kas ietver būtiskākās konkrētā stratēģijas darbības gadā veicamās aktivitātes un atbildīgās struktūrvienības. Savukārt, ikgadējais darba plāns pret stratēģiskajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem nosaka jau konkrētas attiecīgajā gadā veicamās aktivitātes, to izpildes termiņus un aktivitāšu veicējus, kā arī plānoto resursu ieguldījuma apmēru (cilvēkstundas un budžetu).

Valsts kontrolē katram darbiniekam tiek noteikti individuālie uzdevumi, paredzot konkrētus noteiktā periodā veicamos uzdevumus, izpildes termiņus un, būtiskākais, sasniedzamos rezultātus. Sasniedzamie rezultāti izriet no Valsts kontroles darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un tie ir arī objektīvi (ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi) novērtējami un pierādāmi. Šāds aktivitāšu kopums palīdz veidot loģisku, argumentētu saistību starp mērķiem struktūrvienību līmenī un palīdz izvairīties no iespējamiem mērķu konfliktiem vai neskaidriem mērķu formulējumiem. Izmantojot individuālo uzdevumu noteikšanas principu, tiek sekmēts, ka organizācijas mērķi tiek kaskādēti (novadīti) līdz katra darbinieka individuālajam līmenim.

Valsts kontroles stratēģisko mērķu, sasniedzamo rezultātu izpilde un katra darbinieka darba rezultātu un individuālā ieguldījuma iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā novērtēšana tiek īstenota vairāku līmeņu sistēmā.

Katru ceturksni tiek analizēta ikgadējā darba plāna izpilde - paveiktās aktivitātes, to izpildes termiņi, faktiskais resursu ieguldījums aktivitātes izpildē, novirzes no plānotāja tādas ir, un to iemesli un nepieciešamība veikt izmaiņas, lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus un rezultātus.

Reizi pusgadā tiek veikts Valsts kontroles darbības stratēģijas novērtējums, mērīti un izvērtēti sasniegtie rezultāti. Stratēģijas novērtējums tiek izskatīts Valsts kontroles padomē.

Reizi gadā tiek organizēta darbinieku darba izpildes un rezultātu novērtēšana, lai noteiktu katra darbinieka individuālo ieguldījumu kopējo mērķu sasniegšanā. Novērtēšanas procesa ietvaros tiek analizēta un fiksēta darbiniekam iepriekš noteikto individuālo uzdevumu izpilde un konkrēti sasniegtie rezultāti, piemēram, revidentu darba izpildē īpaša uzmanība tiek pievērsta izstrādātajai revīzijas pieejai, revīzijās piemērotajām metodēm (vai tikai standarta, vai arī ieviestas jaunas), revīzijas mērķu sasniegšanai, revīziju rezultātā sniegtajiem ieteikumiem (to būtiskumam un ietekmei uz jomas sakārtošanu un sabiedrības interešu ievērošanu, iespējai noteikt finanšu ietekmi). Tāpat tiek vērtēts arī apjomīgs kompetenču kopums, ko darbinieks demonstrējis novērtēšanas periodā (pieredze, intelektuālā piepūle, darba plānošana un organizācija, radoša pieeja un stratēģiska domāšana, personības īpašības un vadītājiem - darbinieku vadīšana).

Šāda darba izpildes novērtēšanas sistēma darbiniekus motivē būt iesaistītiem un ļauj apzināties savu personisko ieguldījumu iestādes kopējo mērķu sasniegšanā, kā arī veicina darbinieka individuālo izaugsmi un pilnveidošanos profesionālajā līmenī.

Novērtējuma rezultātā darbiniekam tiek noteikta vērtēšanas kategorija. Katrs darbinieks tiek vērtēts piecās vērtējuma kategorijās “A”, “A/B”, “B”, “C” un “D”:

“A” - amata pienākumu izpilde visās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis īpaši sarežģītus un izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus ari gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi, sniedzis būtisku ieguldījumu gan komandas darbā, gan konkrētās struktūrvienības un Valsts kontroles uzdevumu īstenošanā;

“A/B” - amata pienākumu izpilde atsevišķās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis sarežģītus, izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus arī gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi;

“B” - amata pienākumu izpildes rezultāti atbilst amatam izvirzītajām prasībām: veicis darbu atbilstoši noteiktajām darba kvalitātes prasībām, pilnībā izpildījis individuālos uzdevumus, arī gadījumos, ja to izpildi kavējuši ārēji apstākļi, sniedzis savu ieguldījumu kopējā Valsts kontroles darba izpildē;

“C” - amata pienākumu izpildes rezultāti daļēji atbilst amatam izvirzītajām prasībām: atsevišķu vērtēšanas kritēriju ietvaros veicis darbu atbilstoši noteiktajām prasībām un izpildes termiņiem, atsevišķus darba izpildes aspektus nav īstenojis regulāri, darba izpilde kopumā bijusi mazāk veiksmīga;

“D” - amata pienākumu izpildes rezultāti neatbilst amatam izvirzītajām prasībām: uzdevumus regulāri izpildījis neapmierinošā kvalitātē un darba rezultātu ticamības pakāpe nav pietiekoša, individuālos uzdevumus īstenojis nepietiekamā apjomā, darba izpildes procesā bijis nepieciešams būtisks vadītāja atbalsts un papildus apmācība.

Kopējo vērtējuma kategoriju darbiniekiem (par 5 kompetencēm) nosaka: “A” - ja “A” ir visās vai 4 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 3 kompetencēs, “B” - ja “A” ir 2 vai 1 kompetencē. Vadītājiem (par 6 kompetencēm): “A” - ja “A” ir visās vai 5 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 4 kompetencēs, “B” -ja “A” ir 3, 2 vai 1 kompetencē.

Valsts kontroles padomes apstiprinātā atlīdzības sistēma paredz diferencētu prēmijas apmēru atkarībā no darba izpildes novērtēšanas rezultātiem - līdz 75 % par vērtējuma kategoriju “A”, līdz 70 % - par “A/B” un līdz 65 % - par “B”.

Par vērtējumu “C” un “D” ikgadējā prēmija netiek piešķirta.

2016.gadā darbinieku ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējuma rezultātā 31 darbinieks saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 46 darbinieki -70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 45 darbinieki - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 71 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 30 septembrim darba izpildes novērtējuma rezultātā 34 darbinieki saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 42 darbinieki - 70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 51 darbinieks - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 73 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksāto ikgadējo prēmiju aicinām skatīt 1. pielikumā.

2. Naudas balvas

Informācijas pieprasījumā norādītajos laika periodos naudas balvas Valsts kontrolē nav maksātas.

Valsts kontroles finanšu revīzijās konstatēts, ka no pārbaudītajām 13 ministrijām 2016.gadā naudas balvas izmaksātas visos centrālajos aparātos - naudas balvas saņēmušo darbinieku īpatsvars svārstās no 6 % līdz pat 98 %.

3. Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti

Likums nosaka, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 % no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Kā jau minēts iepriekš, Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontroles padome ir noteikusi, ka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti apmērs mēnesī nepārsniedz 30 % no noteiktās mēnešalgas. Lēmums par piemaksas piešķiršanu tiek pieņemts, izvērtējot darbinieka sniegumu iepriekšējā revīziju cikla laikā (viens kalendārais gads) atbilstoši ar Valsts kontroles padomes lēmumu apstiprinātiem kritērijiem, un piešķirot piemaksu laika periodam, kas sakrīt ar nākamo revīziju ciklu.

Par šādu piemaksu izmaksu Valsts kontroles padome lemj reizi gadā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

- lemjot par piemaksu, pamatā tiek vērtēts darbinieku ieguldījums lietderības revīziju veikšanā. Lietderības revīzijas visā pasaulē tiek uzskatītas par komplicētāko un visgrūtāk veicamo revīzijas veidu (salīdzinājumā ar finanšu un atbilstības revīzijām), kas prasa īpašu profesionalitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvu iznākumu, jo šīs revīzijas tiek veiktas nozīmīgās rīcībpolitikas jomās par kompleksiem sistēmiskiem jautājumiem. Lietderības revīziju ieteikumi ir virzīti uz sarežģītu nozaru pārvaldības sakārtošanu, kas nodrošina būtisku ilgtermiņa finanšu efektu un politiku ilgtspēju. Kompleksu lietderības revīziju veikšanas periods vidēji ir viens gads. Ņemot vērā, ka revīziju partnerībā, bet katrs savas kompetences ietvaros vada gan sektora vadītājs, gan revīzijas grupas vadītājs (parasti - vecākais valsts revidents), piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti gadījumos, ja revīzijas tiek augstu novērtētas, tiek piešķirtas gan sektora vadītājam, gan revīzijas grupas vadītājam;

lai noteiktu revidentus - piemaksu saņēmējus (atbalsta personālam un Valsts kontroles vadībai šīs piemaksas piešķirtas netiek), tiek izmantota detalizēta kritēriju sistēma, kura palīdz noteikt revīzijas ar vislielāko ietekmi, turklāt revīzijas un tās veikušie revidenti konkurē savā starpā, jo piemaksas tiek izmaksātas tikai līdz 7% darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Tā, piemēram, 2016.gadā piemaksu saņemšanai kvalificējās revidenti, kuri bija veikuši tādas būtiskas un sistēmiskas lietderības revīzijas kā, piemēram, “Vai projekts e-veselība ir solis pareizajā virzienā”, “Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu sasniegšanu?”, “Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?”. 2017.gadā - “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”, “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība Drošības policijā”, “Vai pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska?”, “Vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama?”.

Valsts kontroles veiktajās finanšu revīzijās, savukārt, konstatēts, ka piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanas process ministrijās bieži ir formāls - pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu, piešķiršanas pamatojuma.

Valsts kontrolē piemaksa par personisko darba ieguldījumu un kvalitāti 2016.gadā līdz 1.martam bija noteikta 16 darbiniekiem, no 1.aprīļa - 12 darbiniekiem. 2017.gadā minētā piemaksa noteikta 12 darbiniekiem, kas ir 7 % no kopēja darbinieku skaita, izmaksājot piemaksu 10-25 % apmērā no mēnešalgas.

Ministriju centrālajos aparātos šo piemaksas veidu saņēmušo darbinieku īpatsvars 2016. gadā bija šāds: Zemkopības ministrija 100%, Finanšu ministrija 94%, Ekonomikas ministrija 79%, Vides un reģionālās attīstības ministrija 71%, Izglītības un zinātnes ministrija 56%, Satiksmes ministrija 53%, Aizsardzības ministrija 46%, Iekšlietu ministrija 37%, Kultūras ministrija 36%, Tieslietu ministrija 29%, Veselības ministrija 28%, Labklājības ministrija 23%, Ārlietu ministrija 1%.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aicinām skatīt 2. pielikumā.

4. Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas

Zemāk pievienojam arī informāciju par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto obligāti maksājamo piemaksu izmaksām Jūsu norādītajos periodos.

Darba devējam ir obligāts pienākums maksāt piemaksas par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, par papildu pienākumu pildīšanu, par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās. Darba devējs nedrīkst paredzēt noteikumu, ka par minēto darbu piemaksa netiek aprēķināta. Turklāt likumā ir noteikts konkrēts izmaksājamās piemaksas par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās apmērs un kompensācijas kārtība.

Piemaksa par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Valsts kontrolē tiek maksāta atkarībā no darba apjoma, veicamā darba ilguma, intensitātes - 5%: 10% vai 15% apmērā (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas konkrētais apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz darbinieka struktūrvienības un tiešā darba vadītāja sniegtajiem priekšlikumiem. Tiek vērtēta prombūtnē esošā darbinieka aizvietošanas nepieciešamība, atbildība, pienākumu izpildes laiks un intensitāte. Piemaksa 15% apmērā tiek noteikta tikai tad, ja veicams liela apjoma darbs, darbs ar augstu intensitāti vai ilglaicīgi veicams vidēja vai liela apjoma darbs.

Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu tiek noteikta, vērtējot veicamā papildu darba apjomu, intensitāti, veicamā darba izpildes termiņu - tās apmērs nepārsniedz 20% (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas par papildu darbu tiek noteiktas īpašos gadījumos, kad uzdevumu izpilde ir obligāta un neatliekama.

Valsts kontrolē piemaksas par prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu, vakanta amata pienākumu pildīšanu vai pienākumu pildīšanu papildus amata aprakstā noteiktajam 2016.gadā izmaksātas 9% darbinieku. Lielākajā daļā no revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām minētās piemaksas ir izmaksātas vismaz ceturtajai daļai darbinieku.

Valsts kontrolē minētās piemaksas ir maksātas darbiniekiem, kuri ilgstoši ir pildījuši pienākumus par vakantām amata vietām vai aizstājuši prombūtnē esošus darbiniekus. Noteiktā periodā vairāki vadītāji papildus saviem tiešajiem pienākumiem nodrošināja citu revīzijas departamentu un sektoru tiešo vadību un veicamo uzdevumu izpildes kontroli revīziju darba nepārtrauktībai sakarā ar to, ka atsevišķas vadošās amatpersonas atradās ilgstošā prombūtnē, kā arī problēmām nokomplektēt nepieciešamo personālu. Atsevišķos gadījumos saistībā ar nenokomplektētu personālu arī revidenti tiek piesaistīti citu departamentu revīziju veikšanā, lai sasniegtu revīzijas mērķi. Par prombūtnē esošo darbinieku pienākumu izpildi izmaksājot piemaksas, samazinās izdevumi, kas paredzēti aizvietojamai amata vienībai noteiktajai pamatalgai.

Piemaksa par virsstundu darbu 2016.gadā atsevišķos gadījumos izmaksāta 2 darbiniekiem. piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam. 2017.gadā 9 mēnešos atsevišķos

gadījumos piemaksa par virsstundu darbu izmaksata 3 darbiniekiem, piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam.

No revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām praktiski visos centrālajos aparātos, izņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, 2016.gadā darbiniekiem ir maksāts par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās. Sešos centrālajos aparātos šī piemaksa ir maksāta no 5 % līdz 36 % darbinieku.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām likumā noteiktajām obligāti maksājamām piemaksām skatīt 3. pielikumā.

5. Atlīdzības piešķiršana

Atbildot uz jautājumu par personu, kura piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu, informējam, ka saskaņā ar Valsts kontroles likuma 11.panta 13.punktu Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam nosaka Valsts kontroles padome.

Valsts kontroles padome nosaka kārtību un kritērijus atlīdzības izmaksai, kā arī izmaksājamās atlīdzības daļas apmēru vai robežas, ja konkrētais apmērs un kārtība konkrētās atlīdzības daļas izmaksai nav noteikta likumā, piemēram piemaksa par naksts darbu, piemaksa par virsstundu darbu, darbu svētku dienās.

Vēršam uzmanību, ka Valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem netiek maksātas ikgadējās prēmijas, piemaksas par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Atbilstoši Valsts kontroles iekšējos normatīvajos aktos ir noteiktajam konkrēto atlīdzības daļu konkrētiem darbiniekiem/amatpersonām nosaka/piešķir valsts kontrolieris, izdodot Valsts kontroles rīkojumu. Rīkojums tiek izdots, ievērojot ārējos un iekšējos aktos noteiktos atlīdzības daļas izmaksas kritērijus, kārtību un apmērus.

Tālāk sniedzam informāciju par konkrētiem darbiniekiem izmaksātām piemaksām un ikgadējo prēmiju.

Pielikumā:

Darbiniekiem izmaksāta ikgadēja prēmija.

Darbiniekiem izmaksātās piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...

Foto

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

Šis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku...

Foto

Līgo svētkus gaidot

Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā –...

Foto

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

Saprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms...

Foto

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

Kāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā...

Foto

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

Saskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām,...

Foto

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

Pēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas...

Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...