Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes lauza galvas, ar kādu vēl pamatojumu neatklāt nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu šo iestāžu darbinieku prēmijām, piemaksām un naudas balvām, Valsts kontrole sniedz piemēru – kā ne tikai bez iebildumiem šo informāciju atklāt, bet arī piemaksas un prēmijas piešķirt nevis „vienkārši tāpat”, bet ar konkrētu un skaidru pamatojumu katrā konkrētā gadījumā. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Valsts kontroles sniegto informāciju.

„Par informācijās sniegšanu

Valsts kontrolē šā gada 10.oktobrī ir saņemts Jūsu 6.oktobra informācijas pieprasījums par Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim un laika periodā no 2017.gada 1. janvāra līdz 30.septembrim.

Ņemot vērā informācijas pieprasījuma pamatojumu, proti - vēlmi veicināt tiesiskumu un labas pārvaldības principus valsts pārvaldē, Jūsu vajadzībām sagatavotos un pielikumos iekļautos datus esam papildinājuši ar Valsts kontroles viedokli par to, ko Valsts kontrole uzskata par labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, tajā skaitā - materiālajā motivēšanā. Lūdzam minēto viedokli ņemt vērā, turpmāk izmantojot Valsts kontroles sagatavotos un Jums iesniegtos datus.

Lai pārrunātu sniegto informāciju, esmu gatava tikties ar Jums. Par tikšanās laiku lūdzu sazināties ar valsts kontroliera palīdzi Zani Švāģeri pa tālruni 67017500.

Valsts kontrole vēlas uzsvērt, ka atlīdzības izmaksās “ārpus” darba līgumā noteiktā jāizšķir papildu atlīdzības obligātā daļa - tas ir, piemaksas par aizvietošanu, virsstundām utml., kura iestādei atbilstoši likumiem ir iāmaksā, un mainīgā daļa, kuru iestāde var maksāt par sasniegtajiem rezultātiem vai citiem nopelniem.

Valsts kontrole uzskata, ka atlīdzības mainīgā daļa ir atbalstāms darbinieku, tajā skaitā - publiskajā sektorā nodarbināto motivācijas instruments. Tomēr šī instrumenta finansēšana no valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību budžetu līdzekļiem ir attaisnojama vienīgi gadījumā, ja ir izveidota loģiska, caurspīdīga un samērīga atlīdzības mainīgās daļas piešķiršanas sistēma, kas nodrošina pārliecību, ka atlīdzības mainīgā daļa tiek izmaksāta par īpašu un būtisku ieguldījumu noteiktu mērķu sasniegšanā, nekļūstot par atlīdzības “garantētu” sastāvdaļu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pašreizējā situācijā, kad gadiem nav bijis politiskās gribas sakārtot vienotās atlīdzības sistēmu publiskajā sektorā tā, lai par līdzīgu darbu tiktu saņemta līdzīga atlīdzība un atlīdzība būtu atkarīga no darba sarežģītības un atbildības līmeņa, darbinieku atlīdzības apmērs publiskajās institūcijās ir ļoti atšķirīgs.

Lemjot par Valsts kontroles darbinieku materiālās motivācijas sistēmu, Valsts kontroles padome ir rūpīgi izvērtējusi vairākas iespējas.

Valsts kontrole varētu neizmantot likumā noteiktās iespējas un atlīdzības mainīgo daļu labākajiem darbiniekiem nemaksāt, tādējādi demonstrējot protestu pret necaurskatāmo un sadrumstaloto sistēmu un vienlaikus kļūstot par nekonkurētspējīgu darba devēju jeb pieļaujot, ka spējīgi un profesionāli revidenti, kuru sniegtie revīziju ieteikumi spētu nodrošināt valstij papildu ieņēmumus vai izdevumu samazinājumu, kļūst par, piemēram, algu grāmatvežiem publiskā sektora institūcijās, kas ir visnotaļ cienījama, bet tomēr standarta procesus nodrošinoša profesija.

Alternatīva iespēja ir kļūt par iestādi, kas demonstrē labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, “atdzīvinot” atlīdzības mainīgās daļas jēgu - maksājot nevis par darba procesu, bet par konkrētu sasniegumu un izmērāmu rezultātu.

Valsts kontrole ir apzināti izvēlējusies otro iespēju un pamatoti cer, ka tās piemērs, atlīdzības mainīgās daļas izmaksai nosakot saprotamus kritērijus un nodrošinot caurskatāmību un pamatotību atlīdzības piešķiršanā, ne tikai kļūs par paraugu citām publiskā sektora institūcijām, bet arī tiks ņemts vērā, modificējot vienotās atlīdzības sistēmas nosacījumus, ko Valsts kanceleja ir apņēmusies izdarīt līdz šī gada beigām.

Lai gan revīzijās ir nācies konstatēt, ka publiskā sektora iestādes atkarībā no to individuālās rocības izmanto visus likumā ietvertos atlīdzības mainīgās daļas elementus, Valsts kontrolē darbinieku materiālā motivācija par konkrētiem darba rezultātiem ietver tikai divus no četriem likumā noteiktajiem instrumentiem -

1) vienreizēja prēmija atbilstoši gada novērtēšanas rezultātiem un

2) piemaksa kompetentākajiem darbiniekiem par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti pēc īpašiem kritērijiem.

Valsts kontrolē 2016. un 2017.gadā nav maksātas likumā noteiktās naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā, vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Valsts kontrolē atlīdzības mainīgā daļa par darba izpildes rezultātiem veidoja 194,5 tūkst, eiro jeb 4.36 % no kopējā atlīdzības fonda 2016. gadā, savukārt valsts pārvaldē tā bija 9 % no kopējā atlīdzības fonda.

Aicinu skatīt zemāk izklāstu par atlīdzības mainīgās daļas par darba rezultātiem izmaksām Valsts kontrolē Jūsu norādītajos periodos.

1. Prēmijas

Likums nosaka: amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontrolē prēmija tiek izmaksāta reizi gadā un tikai atbilstoši darbinieku ikgadējās darba izpildes un rezultātu novērtējuma rezultātiem.

Darba izpildes un rezultātu novērtēšanas sistēma ir balstīta uz Valsts kontroles darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem iestādes stratēģiskajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Darbības stratēģiju uz četriem gadiem apstiprina Valsts kontroles padome, tādējādi augstākajā līmenī ir noteikti stratēģiskie uzstādījumi, kas izpildāmi noteiktā laika periodā. Vēlamies uzsvērt, ka pašlaik Valsts kontrole ir izvirzījusi stratēģiskās prioritātes, kas ir uzskatāmas par ambiciozām pat Eiropas Savienības līmenī, tajā skaitā - kļūt par starptautisku publiskā sektora revīziju kompetences centru.

Stratēģijas ieviešanai ir apstiprināts ieviešanas plāns, kas ietver būtiskākās konkrētā stratēģijas darbības gadā veicamās aktivitātes un atbildīgās struktūrvienības. Savukārt, ikgadējais darba plāns pret stratēģiskajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem nosaka jau konkrētas attiecīgajā gadā veicamās aktivitātes, to izpildes termiņus un aktivitāšu veicējus, kā arī plānoto resursu ieguldījuma apmēru (cilvēkstundas un budžetu).

Valsts kontrolē katram darbiniekam tiek noteikti individuālie uzdevumi, paredzot konkrētus noteiktā periodā veicamos uzdevumus, izpildes termiņus un, būtiskākais, sasniedzamos rezultātus. Sasniedzamie rezultāti izriet no Valsts kontroles darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un tie ir arī objektīvi (ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi) novērtējami un pierādāmi. Šāds aktivitāšu kopums palīdz veidot loģisku, argumentētu saistību starp mērķiem struktūrvienību līmenī un palīdz izvairīties no iespējamiem mērķu konfliktiem vai neskaidriem mērķu formulējumiem. Izmantojot individuālo uzdevumu noteikšanas principu, tiek sekmēts, ka organizācijas mērķi tiek kaskādēti (novadīti) līdz katra darbinieka individuālajam līmenim.

Valsts kontroles stratēģisko mērķu, sasniedzamo rezultātu izpilde un katra darbinieka darba rezultātu un individuālā ieguldījuma iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā novērtēšana tiek īstenota vairāku līmeņu sistēmā.

Katru ceturksni tiek analizēta ikgadējā darba plāna izpilde - paveiktās aktivitātes, to izpildes termiņi, faktiskais resursu ieguldījums aktivitātes izpildē, novirzes no plānotāja tādas ir, un to iemesli un nepieciešamība veikt izmaiņas, lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus un rezultātus.

Reizi pusgadā tiek veikts Valsts kontroles darbības stratēģijas novērtējums, mērīti un izvērtēti sasniegtie rezultāti. Stratēģijas novērtējums tiek izskatīts Valsts kontroles padomē.

Reizi gadā tiek organizēta darbinieku darba izpildes un rezultātu novērtēšana, lai noteiktu katra darbinieka individuālo ieguldījumu kopējo mērķu sasniegšanā. Novērtēšanas procesa ietvaros tiek analizēta un fiksēta darbiniekam iepriekš noteikto individuālo uzdevumu izpilde un konkrēti sasniegtie rezultāti, piemēram, revidentu darba izpildē īpaša uzmanība tiek pievērsta izstrādātajai revīzijas pieejai, revīzijās piemērotajām metodēm (vai tikai standarta, vai arī ieviestas jaunas), revīzijas mērķu sasniegšanai, revīziju rezultātā sniegtajiem ieteikumiem (to būtiskumam un ietekmei uz jomas sakārtošanu un sabiedrības interešu ievērošanu, iespējai noteikt finanšu ietekmi). Tāpat tiek vērtēts arī apjomīgs kompetenču kopums, ko darbinieks demonstrējis novērtēšanas periodā (pieredze, intelektuālā piepūle, darba plānošana un organizācija, radoša pieeja un stratēģiska domāšana, personības īpašības un vadītājiem - darbinieku vadīšana).

Šāda darba izpildes novērtēšanas sistēma darbiniekus motivē būt iesaistītiem un ļauj apzināties savu personisko ieguldījumu iestādes kopējo mērķu sasniegšanā, kā arī veicina darbinieka individuālo izaugsmi un pilnveidošanos profesionālajā līmenī.

Novērtējuma rezultātā darbiniekam tiek noteikta vērtēšanas kategorija. Katrs darbinieks tiek vērtēts piecās vērtējuma kategorijās “A”, “A/B”, “B”, “C” un “D”:

“A” - amata pienākumu izpilde visās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis īpaši sarežģītus un izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus ari gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi, sniedzis būtisku ieguldījumu gan komandas darbā, gan konkrētās struktūrvienības un Valsts kontroles uzdevumu īstenošanā;

“A/B” - amata pienākumu izpilde atsevišķās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis sarežģītus, izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus arī gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi;

“B” - amata pienākumu izpildes rezultāti atbilst amatam izvirzītajām prasībām: veicis darbu atbilstoši noteiktajām darba kvalitātes prasībām, pilnībā izpildījis individuālos uzdevumus, arī gadījumos, ja to izpildi kavējuši ārēji apstākļi, sniedzis savu ieguldījumu kopējā Valsts kontroles darba izpildē;

“C” - amata pienākumu izpildes rezultāti daļēji atbilst amatam izvirzītajām prasībām: atsevišķu vērtēšanas kritēriju ietvaros veicis darbu atbilstoši noteiktajām prasībām un izpildes termiņiem, atsevišķus darba izpildes aspektus nav īstenojis regulāri, darba izpilde kopumā bijusi mazāk veiksmīga;

“D” - amata pienākumu izpildes rezultāti neatbilst amatam izvirzītajām prasībām: uzdevumus regulāri izpildījis neapmierinošā kvalitātē un darba rezultātu ticamības pakāpe nav pietiekoša, individuālos uzdevumus īstenojis nepietiekamā apjomā, darba izpildes procesā bijis nepieciešams būtisks vadītāja atbalsts un papildus apmācība.

Kopējo vērtējuma kategoriju darbiniekiem (par 5 kompetencēm) nosaka: “A” - ja “A” ir visās vai 4 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 3 kompetencēs, “B” - ja “A” ir 2 vai 1 kompetencē. Vadītājiem (par 6 kompetencēm): “A” - ja “A” ir visās vai 5 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 4 kompetencēs, “B” -ja “A” ir 3, 2 vai 1 kompetencē.

Valsts kontroles padomes apstiprinātā atlīdzības sistēma paredz diferencētu prēmijas apmēru atkarībā no darba izpildes novērtēšanas rezultātiem - līdz 75 % par vērtējuma kategoriju “A”, līdz 70 % - par “A/B” un līdz 65 % - par “B”.

Par vērtējumu “C” un “D” ikgadējā prēmija netiek piešķirta.

2016.gadā darbinieku ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējuma rezultātā 31 darbinieks saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 46 darbinieki -70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 45 darbinieki - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 71 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 30 septembrim darba izpildes novērtējuma rezultātā 34 darbinieki saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 42 darbinieki - 70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 51 darbinieks - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 73 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksāto ikgadējo prēmiju aicinām skatīt 1. pielikumā.

2. Naudas balvas

Informācijas pieprasījumā norādītajos laika periodos naudas balvas Valsts kontrolē nav maksātas.

Valsts kontroles finanšu revīzijās konstatēts, ka no pārbaudītajām 13 ministrijām 2016.gadā naudas balvas izmaksātas visos centrālajos aparātos - naudas balvas saņēmušo darbinieku īpatsvars svārstās no 6 % līdz pat 98 %.

3. Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti

Likums nosaka, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 % no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Kā jau minēts iepriekš, Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontroles padome ir noteikusi, ka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti apmērs mēnesī nepārsniedz 30 % no noteiktās mēnešalgas. Lēmums par piemaksas piešķiršanu tiek pieņemts, izvērtējot darbinieka sniegumu iepriekšējā revīziju cikla laikā (viens kalendārais gads) atbilstoši ar Valsts kontroles padomes lēmumu apstiprinātiem kritērijiem, un piešķirot piemaksu laika periodam, kas sakrīt ar nākamo revīziju ciklu.

Par šādu piemaksu izmaksu Valsts kontroles padome lemj reizi gadā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

- lemjot par piemaksu, pamatā tiek vērtēts darbinieku ieguldījums lietderības revīziju veikšanā. Lietderības revīzijas visā pasaulē tiek uzskatītas par komplicētāko un visgrūtāk veicamo revīzijas veidu (salīdzinājumā ar finanšu un atbilstības revīzijām), kas prasa īpašu profesionalitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvu iznākumu, jo šīs revīzijas tiek veiktas nozīmīgās rīcībpolitikas jomās par kompleksiem sistēmiskiem jautājumiem. Lietderības revīziju ieteikumi ir virzīti uz sarežģītu nozaru pārvaldības sakārtošanu, kas nodrošina būtisku ilgtermiņa finanšu efektu un politiku ilgtspēju. Kompleksu lietderības revīziju veikšanas periods vidēji ir viens gads. Ņemot vērā, ka revīziju partnerībā, bet katrs savas kompetences ietvaros vada gan sektora vadītājs, gan revīzijas grupas vadītājs (parasti - vecākais valsts revidents), piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti gadījumos, ja revīzijas tiek augstu novērtētas, tiek piešķirtas gan sektora vadītājam, gan revīzijas grupas vadītājam;

lai noteiktu revidentus - piemaksu saņēmējus (atbalsta personālam un Valsts kontroles vadībai šīs piemaksas piešķirtas netiek), tiek izmantota detalizēta kritēriju sistēma, kura palīdz noteikt revīzijas ar vislielāko ietekmi, turklāt revīzijas un tās veikušie revidenti konkurē savā starpā, jo piemaksas tiek izmaksātas tikai līdz 7% darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Tā, piemēram, 2016.gadā piemaksu saņemšanai kvalificējās revidenti, kuri bija veikuši tādas būtiskas un sistēmiskas lietderības revīzijas kā, piemēram, “Vai projekts e-veselība ir solis pareizajā virzienā”, “Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu sasniegšanu?”, “Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?”. 2017.gadā - “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”, “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība Drošības policijā”, “Vai pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska?”, “Vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama?”.

Valsts kontroles veiktajās finanšu revīzijās, savukārt, konstatēts, ka piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanas process ministrijās bieži ir formāls - pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu, piešķiršanas pamatojuma.

Valsts kontrolē piemaksa par personisko darba ieguldījumu un kvalitāti 2016.gadā līdz 1.martam bija noteikta 16 darbiniekiem, no 1.aprīļa - 12 darbiniekiem. 2017.gadā minētā piemaksa noteikta 12 darbiniekiem, kas ir 7 % no kopēja darbinieku skaita, izmaksājot piemaksu 10-25 % apmērā no mēnešalgas.

Ministriju centrālajos aparātos šo piemaksas veidu saņēmušo darbinieku īpatsvars 2016. gadā bija šāds: Zemkopības ministrija 100%, Finanšu ministrija 94%, Ekonomikas ministrija 79%, Vides un reģionālās attīstības ministrija 71%, Izglītības un zinātnes ministrija 56%, Satiksmes ministrija 53%, Aizsardzības ministrija 46%, Iekšlietu ministrija 37%, Kultūras ministrija 36%, Tieslietu ministrija 29%, Veselības ministrija 28%, Labklājības ministrija 23%, Ārlietu ministrija 1%.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aicinām skatīt 2. pielikumā.

4. Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas

Zemāk pievienojam arī informāciju par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto obligāti maksājamo piemaksu izmaksām Jūsu norādītajos periodos.

Darba devējam ir obligāts pienākums maksāt piemaksas par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, par papildu pienākumu pildīšanu, par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās. Darba devējs nedrīkst paredzēt noteikumu, ka par minēto darbu piemaksa netiek aprēķināta. Turklāt likumā ir noteikts konkrēts izmaksājamās piemaksas par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās apmērs un kompensācijas kārtība.

Piemaksa par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Valsts kontrolē tiek maksāta atkarībā no darba apjoma, veicamā darba ilguma, intensitātes - 5%: 10% vai 15% apmērā (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas konkrētais apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz darbinieka struktūrvienības un tiešā darba vadītāja sniegtajiem priekšlikumiem. Tiek vērtēta prombūtnē esošā darbinieka aizvietošanas nepieciešamība, atbildība, pienākumu izpildes laiks un intensitāte. Piemaksa 15% apmērā tiek noteikta tikai tad, ja veicams liela apjoma darbs, darbs ar augstu intensitāti vai ilglaicīgi veicams vidēja vai liela apjoma darbs.

Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu tiek noteikta, vērtējot veicamā papildu darba apjomu, intensitāti, veicamā darba izpildes termiņu - tās apmērs nepārsniedz 20% (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas par papildu darbu tiek noteiktas īpašos gadījumos, kad uzdevumu izpilde ir obligāta un neatliekama.

Valsts kontrolē piemaksas par prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu, vakanta amata pienākumu pildīšanu vai pienākumu pildīšanu papildus amata aprakstā noteiktajam 2016.gadā izmaksātas 9% darbinieku. Lielākajā daļā no revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām minētās piemaksas ir izmaksātas vismaz ceturtajai daļai darbinieku.

Valsts kontrolē minētās piemaksas ir maksātas darbiniekiem, kuri ilgstoši ir pildījuši pienākumus par vakantām amata vietām vai aizstājuši prombūtnē esošus darbiniekus. Noteiktā periodā vairāki vadītāji papildus saviem tiešajiem pienākumiem nodrošināja citu revīzijas departamentu un sektoru tiešo vadību un veicamo uzdevumu izpildes kontroli revīziju darba nepārtrauktībai sakarā ar to, ka atsevišķas vadošās amatpersonas atradās ilgstošā prombūtnē, kā arī problēmām nokomplektēt nepieciešamo personālu. Atsevišķos gadījumos saistībā ar nenokomplektētu personālu arī revidenti tiek piesaistīti citu departamentu revīziju veikšanā, lai sasniegtu revīzijas mērķi. Par prombūtnē esošo darbinieku pienākumu izpildi izmaksājot piemaksas, samazinās izdevumi, kas paredzēti aizvietojamai amata vienībai noteiktajai pamatalgai.

Piemaksa par virsstundu darbu 2016.gadā atsevišķos gadījumos izmaksāta 2 darbiniekiem. piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam. 2017.gadā 9 mēnešos atsevišķos

gadījumos piemaksa par virsstundu darbu izmaksata 3 darbiniekiem, piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam.

No revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām praktiski visos centrālajos aparātos, izņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, 2016.gadā darbiniekiem ir maksāts par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās. Sešos centrālajos aparātos šī piemaksa ir maksāta no 5 % līdz 36 % darbinieku.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām likumā noteiktajām obligāti maksājamām piemaksām skatīt 3. pielikumā.

5. Atlīdzības piešķiršana

Atbildot uz jautājumu par personu, kura piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu, informējam, ka saskaņā ar Valsts kontroles likuma 11.panta 13.punktu Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam nosaka Valsts kontroles padome.

Valsts kontroles padome nosaka kārtību un kritērijus atlīdzības izmaksai, kā arī izmaksājamās atlīdzības daļas apmēru vai robežas, ja konkrētais apmērs un kārtība konkrētās atlīdzības daļas izmaksai nav noteikta likumā, piemēram piemaksa par naksts darbu, piemaksa par virsstundu darbu, darbu svētku dienās.

Vēršam uzmanību, ka Valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem netiek maksātas ikgadējās prēmijas, piemaksas par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Atbilstoši Valsts kontroles iekšējos normatīvajos aktos ir noteiktajam konkrēto atlīdzības daļu konkrētiem darbiniekiem/amatpersonām nosaka/piešķir valsts kontrolieris, izdodot Valsts kontroles rīkojumu. Rīkojums tiek izdots, ievērojot ārējos un iekšējos aktos noteiktos atlīdzības daļas izmaksas kritērijus, kārtību un apmērus.

Tālāk sniedzam informāciju par konkrētiem darbiniekiem izmaksātām piemaksām un ikgadējo prēmiju.

Pielikumā:

Darbiniekiem izmaksāta ikgadēja prēmija.

Darbiniekiem izmaksātās piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...