Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes lauza galvas, ar kādu vēl pamatojumu neatklāt nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu šo iestāžu darbinieku prēmijām, piemaksām un naudas balvām, Valsts kontrole sniedz piemēru – kā ne tikai bez iebildumiem šo informāciju atklāt, bet arī piemaksas un prēmijas piešķirt nevis „vienkārši tāpat”, bet ar konkrētu un skaidru pamatojumu katrā konkrētā gadījumā. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Valsts kontroles sniegto informāciju.

„Par informācijās sniegšanu

Valsts kontrolē šā gada 10.oktobrī ir saņemts Jūsu 6.oktobra informācijas pieprasījums par Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim un laika periodā no 2017.gada 1. janvāra līdz 30.septembrim.

Ņemot vērā informācijas pieprasījuma pamatojumu, proti - vēlmi veicināt tiesiskumu un labas pārvaldības principus valsts pārvaldē, Jūsu vajadzībām sagatavotos un pielikumos iekļautos datus esam papildinājuši ar Valsts kontroles viedokli par to, ko Valsts kontrole uzskata par labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, tajā skaitā - materiālajā motivēšanā. Lūdzam minēto viedokli ņemt vērā, turpmāk izmantojot Valsts kontroles sagatavotos un Jums iesniegtos datus.

Lai pārrunātu sniegto informāciju, esmu gatava tikties ar Jums. Par tikšanās laiku lūdzu sazināties ar valsts kontroliera palīdzi Zani Švāģeri pa tālruni 67017500.

Valsts kontrole vēlas uzsvērt, ka atlīdzības izmaksās “ārpus” darba līgumā noteiktā jāizšķir papildu atlīdzības obligātā daļa - tas ir, piemaksas par aizvietošanu, virsstundām utml., kura iestādei atbilstoši likumiem ir iāmaksā, un mainīgā daļa, kuru iestāde var maksāt par sasniegtajiem rezultātiem vai citiem nopelniem.

Valsts kontrole uzskata, ka atlīdzības mainīgā daļa ir atbalstāms darbinieku, tajā skaitā - publiskajā sektorā nodarbināto motivācijas instruments. Tomēr šī instrumenta finansēšana no valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību budžetu līdzekļiem ir attaisnojama vienīgi gadījumā, ja ir izveidota loģiska, caurspīdīga un samērīga atlīdzības mainīgās daļas piešķiršanas sistēma, kas nodrošina pārliecību, ka atlīdzības mainīgā daļa tiek izmaksāta par īpašu un būtisku ieguldījumu noteiktu mērķu sasniegšanā, nekļūstot par atlīdzības “garantētu” sastāvdaļu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pašreizējā situācijā, kad gadiem nav bijis politiskās gribas sakārtot vienotās atlīdzības sistēmu publiskajā sektorā tā, lai par līdzīgu darbu tiktu saņemta līdzīga atlīdzība un atlīdzība būtu atkarīga no darba sarežģītības un atbildības līmeņa, darbinieku atlīdzības apmērs publiskajās institūcijās ir ļoti atšķirīgs.

Lemjot par Valsts kontroles darbinieku materiālās motivācijas sistēmu, Valsts kontroles padome ir rūpīgi izvērtējusi vairākas iespējas.

Valsts kontrole varētu neizmantot likumā noteiktās iespējas un atlīdzības mainīgo daļu labākajiem darbiniekiem nemaksāt, tādējādi demonstrējot protestu pret necaurskatāmo un sadrumstaloto sistēmu un vienlaikus kļūstot par nekonkurētspējīgu darba devēju jeb pieļaujot, ka spējīgi un profesionāli revidenti, kuru sniegtie revīziju ieteikumi spētu nodrošināt valstij papildu ieņēmumus vai izdevumu samazinājumu, kļūst par, piemēram, algu grāmatvežiem publiskā sektora institūcijās, kas ir visnotaļ cienījama, bet tomēr standarta procesus nodrošinoša profesija.

Alternatīva iespēja ir kļūt par iestādi, kas demonstrē labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, “atdzīvinot” atlīdzības mainīgās daļas jēgu - maksājot nevis par darba procesu, bet par konkrētu sasniegumu un izmērāmu rezultātu.

Valsts kontrole ir apzināti izvēlējusies otro iespēju un pamatoti cer, ka tās piemērs, atlīdzības mainīgās daļas izmaksai nosakot saprotamus kritērijus un nodrošinot caurskatāmību un pamatotību atlīdzības piešķiršanā, ne tikai kļūs par paraugu citām publiskā sektora institūcijām, bet arī tiks ņemts vērā, modificējot vienotās atlīdzības sistēmas nosacījumus, ko Valsts kanceleja ir apņēmusies izdarīt līdz šī gada beigām.

Lai gan revīzijās ir nācies konstatēt, ka publiskā sektora iestādes atkarībā no to individuālās rocības izmanto visus likumā ietvertos atlīdzības mainīgās daļas elementus, Valsts kontrolē darbinieku materiālā motivācija par konkrētiem darba rezultātiem ietver tikai divus no četriem likumā noteiktajiem instrumentiem -

1) vienreizēja prēmija atbilstoši gada novērtēšanas rezultātiem un

2) piemaksa kompetentākajiem darbiniekiem par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti pēc īpašiem kritērijiem.

Valsts kontrolē 2016. un 2017.gadā nav maksātas likumā noteiktās naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā, vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Valsts kontrolē atlīdzības mainīgā daļa par darba izpildes rezultātiem veidoja 194,5 tūkst, eiro jeb 4.36 % no kopējā atlīdzības fonda 2016. gadā, savukārt valsts pārvaldē tā bija 9 % no kopējā atlīdzības fonda.

Aicinu skatīt zemāk izklāstu par atlīdzības mainīgās daļas par darba rezultātiem izmaksām Valsts kontrolē Jūsu norādītajos periodos.

1. Prēmijas

Likums nosaka: amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontrolē prēmija tiek izmaksāta reizi gadā un tikai atbilstoši darbinieku ikgadējās darba izpildes un rezultātu novērtējuma rezultātiem.

Darba izpildes un rezultātu novērtēšanas sistēma ir balstīta uz Valsts kontroles darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem iestādes stratēģiskajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Darbības stratēģiju uz četriem gadiem apstiprina Valsts kontroles padome, tādējādi augstākajā līmenī ir noteikti stratēģiskie uzstādījumi, kas izpildāmi noteiktā laika periodā. Vēlamies uzsvērt, ka pašlaik Valsts kontrole ir izvirzījusi stratēģiskās prioritātes, kas ir uzskatāmas par ambiciozām pat Eiropas Savienības līmenī, tajā skaitā - kļūt par starptautisku publiskā sektora revīziju kompetences centru.

Stratēģijas ieviešanai ir apstiprināts ieviešanas plāns, kas ietver būtiskākās konkrētā stratēģijas darbības gadā veicamās aktivitātes un atbildīgās struktūrvienības. Savukārt, ikgadējais darba plāns pret stratēģiskajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem nosaka jau konkrētas attiecīgajā gadā veicamās aktivitātes, to izpildes termiņus un aktivitāšu veicējus, kā arī plānoto resursu ieguldījuma apmēru (cilvēkstundas un budžetu).

Valsts kontrolē katram darbiniekam tiek noteikti individuālie uzdevumi, paredzot konkrētus noteiktā periodā veicamos uzdevumus, izpildes termiņus un, būtiskākais, sasniedzamos rezultātus. Sasniedzamie rezultāti izriet no Valsts kontroles darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un tie ir arī objektīvi (ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi) novērtējami un pierādāmi. Šāds aktivitāšu kopums palīdz veidot loģisku, argumentētu saistību starp mērķiem struktūrvienību līmenī un palīdz izvairīties no iespējamiem mērķu konfliktiem vai neskaidriem mērķu formulējumiem. Izmantojot individuālo uzdevumu noteikšanas principu, tiek sekmēts, ka organizācijas mērķi tiek kaskādēti (novadīti) līdz katra darbinieka individuālajam līmenim.

Valsts kontroles stratēģisko mērķu, sasniedzamo rezultātu izpilde un katra darbinieka darba rezultātu un individuālā ieguldījuma iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā novērtēšana tiek īstenota vairāku līmeņu sistēmā.

Katru ceturksni tiek analizēta ikgadējā darba plāna izpilde - paveiktās aktivitātes, to izpildes termiņi, faktiskais resursu ieguldījums aktivitātes izpildē, novirzes no plānotāja tādas ir, un to iemesli un nepieciešamība veikt izmaiņas, lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus un rezultātus.

Reizi pusgadā tiek veikts Valsts kontroles darbības stratēģijas novērtējums, mērīti un izvērtēti sasniegtie rezultāti. Stratēģijas novērtējums tiek izskatīts Valsts kontroles padomē.

Reizi gadā tiek organizēta darbinieku darba izpildes un rezultātu novērtēšana, lai noteiktu katra darbinieka individuālo ieguldījumu kopējo mērķu sasniegšanā. Novērtēšanas procesa ietvaros tiek analizēta un fiksēta darbiniekam iepriekš noteikto individuālo uzdevumu izpilde un konkrēti sasniegtie rezultāti, piemēram, revidentu darba izpildē īpaša uzmanība tiek pievērsta izstrādātajai revīzijas pieejai, revīzijās piemērotajām metodēm (vai tikai standarta, vai arī ieviestas jaunas), revīzijas mērķu sasniegšanai, revīziju rezultātā sniegtajiem ieteikumiem (to būtiskumam un ietekmei uz jomas sakārtošanu un sabiedrības interešu ievērošanu, iespējai noteikt finanšu ietekmi). Tāpat tiek vērtēts arī apjomīgs kompetenču kopums, ko darbinieks demonstrējis novērtēšanas periodā (pieredze, intelektuālā piepūle, darba plānošana un organizācija, radoša pieeja un stratēģiska domāšana, personības īpašības un vadītājiem - darbinieku vadīšana).

Šāda darba izpildes novērtēšanas sistēma darbiniekus motivē būt iesaistītiem un ļauj apzināties savu personisko ieguldījumu iestādes kopējo mērķu sasniegšanā, kā arī veicina darbinieka individuālo izaugsmi un pilnveidošanos profesionālajā līmenī.

Novērtējuma rezultātā darbiniekam tiek noteikta vērtēšanas kategorija. Katrs darbinieks tiek vērtēts piecās vērtējuma kategorijās “A”, “A/B”, “B”, “C” un “D”:

“A” - amata pienākumu izpilde visās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis īpaši sarežģītus un izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus ari gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi, sniedzis būtisku ieguldījumu gan komandas darbā, gan konkrētās struktūrvienības un Valsts kontroles uzdevumu īstenošanā;

“A/B” - amata pienākumu izpilde atsevišķās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis sarežģītus, izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus arī gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi;

“B” - amata pienākumu izpildes rezultāti atbilst amatam izvirzītajām prasībām: veicis darbu atbilstoši noteiktajām darba kvalitātes prasībām, pilnībā izpildījis individuālos uzdevumus, arī gadījumos, ja to izpildi kavējuši ārēji apstākļi, sniedzis savu ieguldījumu kopējā Valsts kontroles darba izpildē;

“C” - amata pienākumu izpildes rezultāti daļēji atbilst amatam izvirzītajām prasībām: atsevišķu vērtēšanas kritēriju ietvaros veicis darbu atbilstoši noteiktajām prasībām un izpildes termiņiem, atsevišķus darba izpildes aspektus nav īstenojis regulāri, darba izpilde kopumā bijusi mazāk veiksmīga;

“D” - amata pienākumu izpildes rezultāti neatbilst amatam izvirzītajām prasībām: uzdevumus regulāri izpildījis neapmierinošā kvalitātē un darba rezultātu ticamības pakāpe nav pietiekoša, individuālos uzdevumus īstenojis nepietiekamā apjomā, darba izpildes procesā bijis nepieciešams būtisks vadītāja atbalsts un papildus apmācība.

Kopējo vērtējuma kategoriju darbiniekiem (par 5 kompetencēm) nosaka: “A” - ja “A” ir visās vai 4 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 3 kompetencēs, “B” - ja “A” ir 2 vai 1 kompetencē. Vadītājiem (par 6 kompetencēm): “A” - ja “A” ir visās vai 5 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 4 kompetencēs, “B” -ja “A” ir 3, 2 vai 1 kompetencē.

Valsts kontroles padomes apstiprinātā atlīdzības sistēma paredz diferencētu prēmijas apmēru atkarībā no darba izpildes novērtēšanas rezultātiem - līdz 75 % par vērtējuma kategoriju “A”, līdz 70 % - par “A/B” un līdz 65 % - par “B”.

Par vērtējumu “C” un “D” ikgadējā prēmija netiek piešķirta.

2016.gadā darbinieku ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējuma rezultātā 31 darbinieks saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 46 darbinieki -70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 45 darbinieki - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 71 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 30 septembrim darba izpildes novērtējuma rezultātā 34 darbinieki saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 42 darbinieki - 70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 51 darbinieks - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 73 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksāto ikgadējo prēmiju aicinām skatīt 1. pielikumā.

2. Naudas balvas

Informācijas pieprasījumā norādītajos laika periodos naudas balvas Valsts kontrolē nav maksātas.

Valsts kontroles finanšu revīzijās konstatēts, ka no pārbaudītajām 13 ministrijām 2016.gadā naudas balvas izmaksātas visos centrālajos aparātos - naudas balvas saņēmušo darbinieku īpatsvars svārstās no 6 % līdz pat 98 %.

3. Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti

Likums nosaka, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 % no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Kā jau minēts iepriekš, Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontroles padome ir noteikusi, ka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti apmērs mēnesī nepārsniedz 30 % no noteiktās mēnešalgas. Lēmums par piemaksas piešķiršanu tiek pieņemts, izvērtējot darbinieka sniegumu iepriekšējā revīziju cikla laikā (viens kalendārais gads) atbilstoši ar Valsts kontroles padomes lēmumu apstiprinātiem kritērijiem, un piešķirot piemaksu laika periodam, kas sakrīt ar nākamo revīziju ciklu.

Par šādu piemaksu izmaksu Valsts kontroles padome lemj reizi gadā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

- lemjot par piemaksu, pamatā tiek vērtēts darbinieku ieguldījums lietderības revīziju veikšanā. Lietderības revīzijas visā pasaulē tiek uzskatītas par komplicētāko un visgrūtāk veicamo revīzijas veidu (salīdzinājumā ar finanšu un atbilstības revīzijām), kas prasa īpašu profesionalitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvu iznākumu, jo šīs revīzijas tiek veiktas nozīmīgās rīcībpolitikas jomās par kompleksiem sistēmiskiem jautājumiem. Lietderības revīziju ieteikumi ir virzīti uz sarežģītu nozaru pārvaldības sakārtošanu, kas nodrošina būtisku ilgtermiņa finanšu efektu un politiku ilgtspēju. Kompleksu lietderības revīziju veikšanas periods vidēji ir viens gads. Ņemot vērā, ka revīziju partnerībā, bet katrs savas kompetences ietvaros vada gan sektora vadītājs, gan revīzijas grupas vadītājs (parasti - vecākais valsts revidents), piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti gadījumos, ja revīzijas tiek augstu novērtētas, tiek piešķirtas gan sektora vadītājam, gan revīzijas grupas vadītājam;

lai noteiktu revidentus - piemaksu saņēmējus (atbalsta personālam un Valsts kontroles vadībai šīs piemaksas piešķirtas netiek), tiek izmantota detalizēta kritēriju sistēma, kura palīdz noteikt revīzijas ar vislielāko ietekmi, turklāt revīzijas un tās veikušie revidenti konkurē savā starpā, jo piemaksas tiek izmaksātas tikai līdz 7% darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Tā, piemēram, 2016.gadā piemaksu saņemšanai kvalificējās revidenti, kuri bija veikuši tādas būtiskas un sistēmiskas lietderības revīzijas kā, piemēram, “Vai projekts e-veselība ir solis pareizajā virzienā”, “Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu sasniegšanu?”, “Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?”. 2017.gadā - “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”, “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība Drošības policijā”, “Vai pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska?”, “Vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama?”.

Valsts kontroles veiktajās finanšu revīzijās, savukārt, konstatēts, ka piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanas process ministrijās bieži ir formāls - pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu, piešķiršanas pamatojuma.

Valsts kontrolē piemaksa par personisko darba ieguldījumu un kvalitāti 2016.gadā līdz 1.martam bija noteikta 16 darbiniekiem, no 1.aprīļa - 12 darbiniekiem. 2017.gadā minētā piemaksa noteikta 12 darbiniekiem, kas ir 7 % no kopēja darbinieku skaita, izmaksājot piemaksu 10-25 % apmērā no mēnešalgas.

Ministriju centrālajos aparātos šo piemaksas veidu saņēmušo darbinieku īpatsvars 2016. gadā bija šāds: Zemkopības ministrija 100%, Finanšu ministrija 94%, Ekonomikas ministrija 79%, Vides un reģionālās attīstības ministrija 71%, Izglītības un zinātnes ministrija 56%, Satiksmes ministrija 53%, Aizsardzības ministrija 46%, Iekšlietu ministrija 37%, Kultūras ministrija 36%, Tieslietu ministrija 29%, Veselības ministrija 28%, Labklājības ministrija 23%, Ārlietu ministrija 1%.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aicinām skatīt 2. pielikumā.

4. Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas

Zemāk pievienojam arī informāciju par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto obligāti maksājamo piemaksu izmaksām Jūsu norādītajos periodos.

Darba devējam ir obligāts pienākums maksāt piemaksas par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, par papildu pienākumu pildīšanu, par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās. Darba devējs nedrīkst paredzēt noteikumu, ka par minēto darbu piemaksa netiek aprēķināta. Turklāt likumā ir noteikts konkrēts izmaksājamās piemaksas par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās apmērs un kompensācijas kārtība.

Piemaksa par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Valsts kontrolē tiek maksāta atkarībā no darba apjoma, veicamā darba ilguma, intensitātes - 5%: 10% vai 15% apmērā (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas konkrētais apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz darbinieka struktūrvienības un tiešā darba vadītāja sniegtajiem priekšlikumiem. Tiek vērtēta prombūtnē esošā darbinieka aizvietošanas nepieciešamība, atbildība, pienākumu izpildes laiks un intensitāte. Piemaksa 15% apmērā tiek noteikta tikai tad, ja veicams liela apjoma darbs, darbs ar augstu intensitāti vai ilglaicīgi veicams vidēja vai liela apjoma darbs.

Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu tiek noteikta, vērtējot veicamā papildu darba apjomu, intensitāti, veicamā darba izpildes termiņu - tās apmērs nepārsniedz 20% (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas par papildu darbu tiek noteiktas īpašos gadījumos, kad uzdevumu izpilde ir obligāta un neatliekama.

Valsts kontrolē piemaksas par prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu, vakanta amata pienākumu pildīšanu vai pienākumu pildīšanu papildus amata aprakstā noteiktajam 2016.gadā izmaksātas 9% darbinieku. Lielākajā daļā no revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām minētās piemaksas ir izmaksātas vismaz ceturtajai daļai darbinieku.

Valsts kontrolē minētās piemaksas ir maksātas darbiniekiem, kuri ilgstoši ir pildījuši pienākumus par vakantām amata vietām vai aizstājuši prombūtnē esošus darbiniekus. Noteiktā periodā vairāki vadītāji papildus saviem tiešajiem pienākumiem nodrošināja citu revīzijas departamentu un sektoru tiešo vadību un veicamo uzdevumu izpildes kontroli revīziju darba nepārtrauktībai sakarā ar to, ka atsevišķas vadošās amatpersonas atradās ilgstošā prombūtnē, kā arī problēmām nokomplektēt nepieciešamo personālu. Atsevišķos gadījumos saistībā ar nenokomplektētu personālu arī revidenti tiek piesaistīti citu departamentu revīziju veikšanā, lai sasniegtu revīzijas mērķi. Par prombūtnē esošo darbinieku pienākumu izpildi izmaksājot piemaksas, samazinās izdevumi, kas paredzēti aizvietojamai amata vienībai noteiktajai pamatalgai.

Piemaksa par virsstundu darbu 2016.gadā atsevišķos gadījumos izmaksāta 2 darbiniekiem. piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam. 2017.gadā 9 mēnešos atsevišķos

gadījumos piemaksa par virsstundu darbu izmaksata 3 darbiniekiem, piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam.

No revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām praktiski visos centrālajos aparātos, izņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, 2016.gadā darbiniekiem ir maksāts par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās. Sešos centrālajos aparātos šī piemaksa ir maksāta no 5 % līdz 36 % darbinieku.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām likumā noteiktajām obligāti maksājamām piemaksām skatīt 3. pielikumā.

5. Atlīdzības piešķiršana

Atbildot uz jautājumu par personu, kura piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu, informējam, ka saskaņā ar Valsts kontroles likuma 11.panta 13.punktu Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam nosaka Valsts kontroles padome.

Valsts kontroles padome nosaka kārtību un kritērijus atlīdzības izmaksai, kā arī izmaksājamās atlīdzības daļas apmēru vai robežas, ja konkrētais apmērs un kārtība konkrētās atlīdzības daļas izmaksai nav noteikta likumā, piemēram piemaksa par naksts darbu, piemaksa par virsstundu darbu, darbu svētku dienās.

Vēršam uzmanību, ka Valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem netiek maksātas ikgadējās prēmijas, piemaksas par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Atbilstoši Valsts kontroles iekšējos normatīvajos aktos ir noteiktajam konkrēto atlīdzības daļu konkrētiem darbiniekiem/amatpersonām nosaka/piešķir valsts kontrolieris, izdodot Valsts kontroles rīkojumu. Rīkojums tiek izdots, ievērojot ārējos un iekšējos aktos noteiktos atlīdzības daļas izmaksas kritērijus, kārtību un apmērus.

Tālāk sniedzam informāciju par konkrētiem darbiniekiem izmaksātām piemaksām un ikgadējo prēmiju.

Pielikumā:

Darbiniekiem izmaksāta ikgadēja prēmija.

Darbiniekiem izmaksātās piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....