Valsts kontrole: Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži” domā galvenokārt par peļņu, bet sanāk tikai konkurences kropļošana
PIETIEK20.12.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Čiekurs
07.01.2018. 14:57Nu paskatījos to žurnāla vāku bildes! Pats Tauriņš uz vāka (partijas GKR biedrs)Ameriks uz vāka (partijas GKR vadonis) uc bijušie un esošie Mr20 rokas puiši! Jautājums , kas maksāja par šīm GKR faktiskajām reklāmām!Tauriņš no savas kabatas? Vai tad tas ir deklarēts kā ziedojums partijai? Un vai šie žurnāla redakcijas pārstāvji nav Rīgas mežu darbinieki? Kas maksā algas žurnāla interviju autoriem? Droši ka pats RM valdes priekšsēdētājs! Viņš ir turīgs vīrs ! Laikam vat atļauties! No personīgajiem ienākumiem!
Jums, žurnālisti, darba lauks: Rīgā graudu iela 13D
31.12.2017. 14:32SIA „Komp ART Eksim”, vienīgias kas veic darījums ar nekustamo īpašumu SIA “AR JET”, žurnāla „Biznesa psholoģija” izdevējs SIA „Business Psychology”! Perēklim viena adrese: Rīga, Graudu iela 13D.
2013.gada 3. janvārī reģistrētas izmaiņas Rīgas Meži pamatkapitālā – tas ir palielināts par 12,7% un sastāda 79,8 milj. Ls. Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 70,8 milj. Ls. Rīgas Meži kapitāla daļas pieder Rīgas Domei. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, Rīgas Meži valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Aivars Tauriņš. A. Tauriņš ir vienīgais īpašnieks 2011. gadā dibinātajam uzņēmumam SIA Komp ART Eksim un uzņēmumam, kas veic darījums ar nekustamo īpašumu SIA AR JET. Rīgas Meži valdes locekļa amatu ieņem Juris Buškevics, Andrejs Kondratjuks un Uldis Zommers. SIA Rīgas Meži īpašumā 45,803 tūkst. ha meži un meža zemes. Uzņēmums ir otrs lielākais meža apsaimniekotājs Latvijā.
Čiekurs
31.12.2017. 01:37Un kas mainīsies pēc šīs revīzijas? Nekas!!! Viss turpināsies! Ieskatieties šī cilvēka acīs!
ir ir
21.12.2017. 15:21»
ahā
hei, vai tas pats Tauriņš, kurs Ziepniekkalnā organizēja bērzu zāģēšanu(nelikumīgu
tas pats
ahā
21.12.2017. 10:20hei, vai tas pats Tauriņš, kurs Ziepniekkalnā organizēja bērzu zāģēšanu(nelikumīgu)?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
