Valsts kontrolei varētu būt grūtības revidēt MAF, jo mediju projektu vērtēšanā piedalās valsts kontroliera sieva
Katrīna Iļjinska, Inc-Baltics25.11.2025.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
“Ploka tur bija izmisumā novesta no tā visa. Viņa bija vērsusies Valsts kontrolē (VK) ar lūgumu uztaisīt revīziju SIF. Zaiga [Pūce] aizgāja, un tas bija labs brīdis. VK pateica “nē”, un es domāju, ka viens no iemesliem ir tas, ka [Marita] Zitmane ir valsts kontroliera sieva. Ja tur sāks pētīt, tad var izrādīties, ka viņa tur ir “līdz elkoņiem asinīs”, jo no medijiem neko nesaprot. Tās vērtētājas tur savācas un savām draudzenēm to naudu dala pēc principa – patīk vai nepatīk.” Tādu ziņu pēc nesenās publikācijas Inc. saņēma no kādas nozarei pietuvinātas amatpersonas.
VID amatpersonu deklarāciju datu bāze liecina, ka Marita Zitmane vairāku gadu garumā deklarāciju iesniegusi kā LR Valsts kontroles komisijas locekle, tomēr VK mājaslapā darbinieku vidū nav atrodama. Vienlaicīgi redzams, ka Zitmane ir saņēmusi algu no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) kā vērtēšanas komisijas locekle. Protams, valsts kontrolieris deklarācijā ir norādīts kā laulātais.
Pavasarī Marita Zitmane piedalījās tiesas sēdē, kurā “Dienas žurnāli” tiesājas pret SIF. Zitmanei lietā ir liecinieces statuss, un viņa tiesā norādīja, ka neorientējas tirgus cenās, nepārzina izmaksas, tādēļ, vērtējot projektus, paļāvusies uz otras vērtētājas viedokli un attiecīgi samazinājusi punktu skaitu kritērijā par projekta izdevumiem. Tāpat Zitmane norādīja, ka iepriekš nav meklējusi un iepazinusies ar tirgus datiem un, ka pieteikumu vērtēja vairāk no subjektīvā vērtētāja skatu punkta, nevis atbilstoši tirgus datiem.
Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka un komunikācijas padomniece Anna Ūdre uz Inc. jautājumu, vai ministru prezidente ir prasījusi vērtēt SIF, neatbildēja, tomēr Valsts kontrole gan to nenoliedz, norādot, ka “Plokas kundze savulaik rosināja Valsts kontrolei veikt revīziju Sabiedrības integrācijas fondā, lai sniegtu Valsts kontroles viedokli par vienu konkrētu fonda piešķīrumu vienai biedrībai. Tā kā Valsts kontrole revīziju darbu plāno savlaicīgi un, balstoties uz vispusīgi izvērtētiem riskiem, tad mums ir ierobežotas iespējas veikt šādu konkrētu projektu vai darījumu pārbaudes. Rosinājuma izteikšanas laikā Valsts kontrolē nenotika neviena revīzija, kuras ietvaros mēs varētu izskatīt Plokas kundzes rosināto jautājumu.”
Tomēr VK arī norādīja, ka salīdzinoši nesen tas revidēja mediju atbalstam piešķirto līdzekļu izlietojumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur nonāca pie secinājuma, ka SIF vajadzētu pārskatīt un pilnveidot projektu vērtēšanas un uzraudzības procesa dokumentāciju, tajā skaitā nosakot obligātās prasības piešķirtā vērtējuma pamatojumam. Tāpat VK pie ieteikumiem norādīja, ka SIF vajadzētu “izskatīt iespēju atgūt no finansējuma saņēmējiem konkursa nolikumam un līguma nosacījumiem neatbilstošās izmaksas”. Vai tas ir izdarīts, gan nav skaidrs.
Turkāt jānorāda, ka Valsts kontrolei ir arī izveidota Sabiedriskā padome, kurā ietilpst virkne valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvju, tostarp, piemēram, Anda Rožulakne, RSU Komunikācijas fakultātes docētāja, kura jau divās instancēs tiesājusies un zaudējusi “Mediju namam” (nra.lv) un SIA „Cocoon” (puaro.lv). VK Sabiedriskajā padomē ir arī centra “Providus” pārstāve. Šī organizācija arī regulāri saņem finansējumu no SIF.
Informācija VK mājaslapā liecina, ka VK konsultatīvā padome izveidota ar mērķi viecināt sabiedrības iesaistīšanos revīzijas tēmu noteikšanā, revīziju plānošanā un viekšanā.
Vai visu apstākļu kopums varētu liecināt par Valsts kontroles neatkarību? Tas ir retorisks jautājums.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
