Valsts kontrolei varētu būt grūtības revidēt MAF, jo mediju projektu vērtēšanā piedalās valsts kontroliera sieva
Katrīna Iļjinska, Inc-Baltics25.11.2025.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
“Ploka tur bija izmisumā novesta no tā visa. Viņa bija vērsusies Valsts kontrolē (VK) ar lūgumu uztaisīt revīziju SIF. Zaiga [Pūce] aizgāja, un tas bija labs brīdis. VK pateica “nē”, un es domāju, ka viens no iemesliem ir tas, ka [Marita] Zitmane ir valsts kontroliera sieva. Ja tur sāks pētīt, tad var izrādīties, ka viņa tur ir “līdz elkoņiem asinīs”, jo no medijiem neko nesaprot. Tās vērtētājas tur savācas un savām draudzenēm to naudu dala pēc principa – patīk vai nepatīk.” Tādu ziņu pēc nesenās publikācijas Inc. saņēma no kādas nozarei pietuvinātas amatpersonas.
VID amatpersonu deklarāciju datu bāze liecina, ka Marita Zitmane vairāku gadu garumā deklarāciju iesniegusi kā LR Valsts kontroles komisijas locekle, tomēr VK mājaslapā darbinieku vidū nav atrodama. Vienlaicīgi redzams, ka Zitmane ir saņēmusi algu no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) kā vērtēšanas komisijas locekle. Protams, valsts kontrolieris deklarācijā ir norādīts kā laulātais.
Pavasarī Marita Zitmane piedalījās tiesas sēdē, kurā “Dienas žurnāli” tiesājas pret SIF. Zitmanei lietā ir liecinieces statuss, un viņa tiesā norādīja, ka neorientējas tirgus cenās, nepārzina izmaksas, tādēļ, vērtējot projektus, paļāvusies uz otras vērtētājas viedokli un attiecīgi samazinājusi punktu skaitu kritērijā par projekta izdevumiem. Tāpat Zitmane norādīja, ka iepriekš nav meklējusi un iepazinusies ar tirgus datiem un, ka pieteikumu vērtēja vairāk no subjektīvā vērtētāja skatu punkta, nevis atbilstoši tirgus datiem.
Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka un komunikācijas padomniece Anna Ūdre uz Inc. jautājumu, vai ministru prezidente ir prasījusi vērtēt SIF, neatbildēja, tomēr Valsts kontrole gan to nenoliedz, norādot, ka “Plokas kundze savulaik rosināja Valsts kontrolei veikt revīziju Sabiedrības integrācijas fondā, lai sniegtu Valsts kontroles viedokli par vienu konkrētu fonda piešķīrumu vienai biedrībai. Tā kā Valsts kontrole revīziju darbu plāno savlaicīgi un, balstoties uz vispusīgi izvērtētiem riskiem, tad mums ir ierobežotas iespējas veikt šādu konkrētu projektu vai darījumu pārbaudes. Rosinājuma izteikšanas laikā Valsts kontrolē nenotika neviena revīzija, kuras ietvaros mēs varētu izskatīt Plokas kundzes rosināto jautājumu.”
Tomēr VK arī norādīja, ka salīdzinoši nesen tas revidēja mediju atbalstam piešķirto līdzekļu izlietojumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur nonāca pie secinājuma, ka SIF vajadzētu pārskatīt un pilnveidot projektu vērtēšanas un uzraudzības procesa dokumentāciju, tajā skaitā nosakot obligātās prasības piešķirtā vērtējuma pamatojumam. Tāpat VK pie ieteikumiem norādīja, ka SIF vajadzētu “izskatīt iespēju atgūt no finansējuma saņēmējiem konkursa nolikumam un līguma nosacījumiem neatbilstošās izmaksas”. Vai tas ir izdarīts, gan nav skaidrs.
Turkāt jānorāda, ka Valsts kontrolei ir arī izveidota Sabiedriskā padome, kurā ietilpst virkne valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvju, tostarp, piemēram, Anda Rožulakne, RSU Komunikācijas fakultātes docētāja, kura jau divās instancēs tiesājusies un zaudējusi “Mediju namam” (nra.lv) un SIA „Cocoon” (puaro.lv). VK Sabiedriskajā padomē ir arī centra “Providus” pārstāve. Šī organizācija arī regulāri saņem finansējumu no SIF.
Informācija VK mājaslapā liecina, ka VK konsultatīvā padome izveidota ar mērķi viecināt sabiedrības iesaistīšanos revīzijas tēmu noteikšanā, revīziju plānošanā un viekšanā.
Vai visu apstākļu kopums varētu liecināt par Valsts kontroles neatkarību? Tas ir retorisks jautājums.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
