Valsts kontroles ieteikumu ieviešana Latvijas Pastā – tikai uz papīra un ar nepilnībām
LR Valsts kontrole01.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja salīdzina visas trīs šogad veiktās ieteikumu ieviešanas pārbaudes Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībās (Latvijas autoceļu uzturētājā, Lidostā „Rīga” un Latvijas Pastā), tad Arņa Salnāja (attēlā) vadītajā Latvijas Pastā (LP) aina ir visbēdīgākā.
Paraugoties atpakaļ uz 2012.gadā veikto revīziju „Satiksmes ministrijas darbības izvērtējums, pārvaldot VAS „Latvijas Pasts”, un VAS „Latvijas Pasts” darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējums” un sniegtajiem ieteikumiem, šodien jāsecina – problēmas ir tieši tās pašas. Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis.
Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem. Informācija par būtiskākajiem ieteikumiem ir ierobežotas pieejamības – slepenība saistīta ar Valsts kontroles vērtējumu LP pārvaldītajai pasta norēķinu sistēmai, kas satur klientu informāciju.
Joprojām neatrisināts jautājums ir kapitālsabiedrības pārvaldība. SM aizbildinās ar Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma un ar to saistītās vienotās pieejas trūkumu, kas neļaujot sakārtot ne valdes locekļu skaita, ne atlīdzības jautājumus.
Spilgtākais piemērs ir iespēja vienam no valdes locekļiem pavisam brīvi apvienot pilna darba laika pienākumus Latvijas Pastā ar diviem amatiem Valmieras pilsētas pašvaldībā un kapitālsabiedrībā un pienākumiem astoņās Valmieras pašvaldības komisijās. Čaklais darbinieks dzīvo Valmierā un arī reģiona pasta nodaļas tur regulāri esot pārbaudījis, ko gan noliedz revidentu uzrunātie pasta nodaļu darbinieki, kā arī dokumentāru apstiprinājumu neesamība par „veikto pārbaužu” nepieciešamību un lietderību.
LP uz to ir atbilde: „Veicot pārbaudes, ne vienmēr pārbaudes veicējam ir pienākums stādīties priekšā pasta nodaļu darbiniekiem.” Revidenti norāda, ka tas, iespējams, nemaz nav valdes locekļa pienākums – iekšējais auditors to varētu paveikt par mazāku atalgojumu, turklāt pavisam atklāti. Revidenti arī norāda, ka šāda „īpašā valdes locekļa” situācija nav motivējoša pārējiem darbiniekiem.
Arī ieteikumi, kas attiecas uz autotransporta iegādi un izmantošanu, palikuši neieviesti. Lai gan LP ir izstrādājis kārtību un noteicis, ka iekšējais audits reizi ceturksnī izlases veidā pārbauda ceļazīmēs rakstīto, revidenti atklāja daudz neatbilstību, arī tajās ceļazīmēs, kuras kā pareizi aizpildītas ir atzinuši iekšējie auditori. Joprojām nav pārliecības, ka izlietotā un apmaksātā degviela un nobrauktie kilometri ir saistīti ar pasta saimniecisko darbību.
Deviņi administrācijas darbinieki brauc ar dienesta automašīnām (piemēram, Volvo XC60) no mājām uz darbu un atpakaļ. Tie tiek nosaukti par dienesta braucieniem. LP paskaidroja: „Jānodrošina iespēja administrācijas darbiniekiem jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.” Revīzijas laikā gan nav konstatēts neviens šāds „jebkurš brīdis”.
Revidenti norādījuši, ka šīs mašīnas netiek pienācīgi noslogotas, piemēram, viens auto mēnesī ticis izmantots vien 20 stundas, kas ļāva revidentiem secināt, ka tik daudz automašīnu LP nav vajadzīgs. Tāpat Valsts kontroles revidenti ir apšaubījuši arī automobiļu nomas līgumus, jo iepirkums par divu vieglo automobiļu nomu gandrīz divas reizes pārsniedz cenu, kādu LP maksā par sešām identiskiem mērķiem paredzētām automašīnām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
