Valsts kontroles rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju
Jānis Goldbergs25.10.2021.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta," - tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
SIA Arsan, kas noslēgusi neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle.
Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis.
Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram.
Ne katru dienu uzņēmēji raksta vēstules premjeram. Pastāstiet īsumā, par ko ir runa?
Uzņēmumam ir 1998. gadā noslēgts nomas līgums ar NBS štāba bataljonu par teritoriju Krustabaznīcas ielā 11, līgums ir uz 40 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz tādu pašu laiku.
Sākotnēji ēkas bija grausti, bez logiem, durvīm, bez jumtiem. Absolūti nolaistas! Tad tur tika ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro, ņemot kredītus, maksājot procentus. Izdevās savest kārtībā un iznomāt apakšīrniekiem. Ir pagājis laiks, kas lielāks par pusi no līguma termiņa, un Aizsardzības ministrija izrādīja interesi izbeigt līgumu pirms termiņa, jo it kā esot parādījusies vajadzība pēc teritorijas un ēkām.
No uzņēmējdarbības viedokļa ir atlikušais līguma laiks, un ir ieguldījumi. Teicām, ja varam vienoties par ieguldījumu atlīdzību un par negūto peļņu atlikušajā līguma laikā, tad esam ar mieru līgumu pārtraukt.
Ministrija pat pasūtīja vērtējumu SIA Vestabalt. Vērtējumu viņi dabūja, tomēr vērā ņēma tikai daļu par ieguldījumiem. Proti, ieguldījumu vērtība tika uzskatīta par atgriežamu, bet par negūto peļņu vērtējums netika ņemts vērā. Kaut kas neesot pareizi! Tālāk nekādu paskaidrojumu.
Visa šī jezga jau no 2017. gada radīja mums nedrošības sajūtu, nesapratām, vai varam kaut ko darīt vai ne. Visbeidzot teica, lai paši pierādām negūto peļņu. Pēc ministrijas ierosinājuma pieaicinājām zvērinātu starptautisku revidentu. Samaksājām par auditu. Pērnā gada nogalē viss notika. Iesniedzām revidenta ziņojumu ministrijai, pateicās, un viss, klusums. Tas viss ir normāli, esam pieraduši, ka nav tālākas virzības lietā un viss apstājas.
Tālāk! Par ko satraukums? Nevienojāties par skaitļiem, dzīve taču turpinās?
Šā gada sākumā parādījās Valsts kontroles revīzijas starpziņojums, kur cita starpā bija pamanījuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas līgumu. Tad tapa ziņojums uz 50 lapām, ka tieši šis līgums ir ļoti nesaimniecisks, teritorija un ēkas valstij ir ļoti nepieciešamas un vispār viss ir slikti.
Tur klāt bija nepārprotama rekomendācija atgūt īpašumu un neko nemaksāt, ko Aizsardzības ministrijā un armijā, visticamāk, saprata kā rīkojumu vai pavēli. Valsts kontrole tieši un nepārprotami pasaka valsts naudu netērēt un censties pārtraukt līgumu. Pēc būtības ir pateikts, ka jāatrod pamats līgumu pārtraukt, un tas arī tiek darīts. Ēkās ir ieguldīts daudz, tās ir sakārtotas, un nu tās var atsavināt.
Katrs var pārliecināties, ka Krustabaznīcas ielā 11 ir liels NBS īpašums, kuru ierobežo žogi, uz kuriem attēloti liegumi fotografēt un tuvoties. Kur ir uzņēmuma iznomātie objekti?
Jā, tur ir liela teritorija. Mūsu uzņēmumam iznomātā teritorija un ēkas ir maliņā un aizņem mazāko daļu, bet pamanīt tās var, jo ēkas ir renovētas. Tās aiz sētas vēl aizvien ir bēdīgā stāvoklī.
Kā šobrīd izpaužas NBS un Aizsardzības ministrijas vēlme atgūt īpašumu, ja reiz oficiālajā sadaļā, kur runa ir par ieguldījumiem un negūto peļņu, sarunas apstājušās?
Pēc šīs Valsts kontroles prettiesiskās rekomendācijas izteikšanas mums nāk pārbaude pēc pārbaudes. Valsts ieņēmumu dienests, Valsts vides dienests, ugunsdzēsēji, būvvalde, nāk Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra VAMOIC) pārstāvji – septiņu, deviņu cilvēku sastāvā un staigā pa visu objektu.
(Red.piebilde: VAMOIC ir atbildīgs par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts militārās aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu.)
Katru mēnesi ir šī VAMOIC delegācija. Tas tracina nomniekus: iedomājieties - jūs strādājat, atveras durvis, un ienāk septiņi cilvēki, stāsta nomniekiem, ka taisās atgūt īpašumu. Nomnieki jautā - kas viņiem jādara, vai jāiet prom?
Vai līdz ar šīm dažādu struktūru pārstāvju vizītēm esat zaudējuši kādus nomniekus?
Jā, daži ir aizgājuši. Tas patiešām ir iedarbīgi un rada zaudējumus. Viņi šo Valsts kontroles rekomendāciju ir uztvēruši burtiski un metas izpildīt gluži kā pavēli. Kā tā var? Nu kā, tas taču atgādina reiderisku rīcību! Kā Valsts kontrole, tiesiskā valstī darbojoties, varēja uzrakstīt šādu rekomendāciju, man arī nav saprotams!
Uzrakstījāt vēstuli gan premjeram, gan aizsardzības ministram, gan Valsts kontrolei. Krišjānis Kariņš atbildēja?
Premjers jau gandrīz divus mēnešus klusē. No 16. augusta nav atbildes. Valsts kontrole atbildēja zibenīgi, faktiski nepasakot neko, neizskaidrojot šīs savas rekomendācijas iemeslus un tiesisko pamatojumu.
Aizsardzības ministrija pēc pusotra mēneša domāšanas pēc būtības par Valsts kontroles rekomendācijas izpildi arī neko neatbildēja, tikai to, ka līgums nenosaka kontroļu veikšanas biežumu, tāpēc deviņu cilvēku sastāvā var nākt, cik reizes grib.
Vai, mēģinot izpildīt Valsts kontroles rekomendāciju, VAMOIC tikai apciemo nomas telpas, vai arī ir kādi tieši pārmetumi?
Mums ir noliktavas trīs rindās un ofisa māja, un vēl dažas mazākas ēkas. Visu laiku tiešām ir mēģinājums pildīt Valsts kontroles norādi, iegūt informāciju, kas ļautu pārtraukt līgumu.
Pienāca mums vēstule, ka telpu apakšnomnieki telpas izmanto pretrunā ar to reģistrētajiem mērķiem Valsts zemes dienestā. Mērķis rakstīts - garāža, bet ir ražotne, noliktava! Izmantošana ir pretlikumīga, un jāiet prom. 23 gadus bija ļoti labi zināms, kādiem mērķiem izmanto ēkas, neviens tam nepievērsa uzmanību, jo patiesībā jau Aizsardzības ministrija ir tā, kas šos izmantošanas mērķus varētu mainīt dokumentos.
Nonāk līdz absolūtam absurdam: tur, kur ir sargu māja, ēku nozīme ir kūtis. Ir to uzrakstījuši! Ko tad mums darīt - sākt sekot padomju laika ēku nozīmēm? Ēkas ir izremontētas un pielāgotas pavisam citām vajadzībām, un remontētas tās tika ar nolūku, lai būtu iespējams maksāt nomas maksu NBS. Formālisms ir līdz absurdam.
Visas šīs vizītes, formālās norādes ir traumatiskas gan apakšnomniekiem, kuri saprot, ka vieta jāpamet, gan arī mums kā uzņēmumam. Ieguldījumi jau ir veikti ar aprēķinu, ka nomas līgums darbojas vismaz 40 gadus, nevis divas reizes mazāk.
Norāde uz Valsts kontroles noslēgto revīziju “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?”.
Pārpublicēts no db.lv
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
