Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Resursus valsts ir piešķīrusi, tomēr Latvijai ilgstoši neizdodas atrisināt būtiskas ar noziegumu izmeklēšanu un valsts apsūdzības uzturēšanu saistītas problēmas, - ar šādu slēdzienu nesen nāca klajā Valsts kontrole, norādot, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru laikā prokuratūra faktiski sevi uzskatījusi par valsti valstī. Žēl, ka šai iestādei nepietika drosmes, lai pēc „A” pateiktu arī „B” – ka tieši šajā laikā un tieši tiesībsargāšanas iestādēs ir radies jauns „astoņkājis”, kurš par savu eksistenci visvairāk var teikt paldies tieši tiem, kuri visskaļāk runājuši par „bezkompromisu tiesiskumu”.

Citēšu tikai atsevišķus fragmentus no Valsts kontroles pietiekami diplomātiskā valodā izteiktajiem secinājumiem.

„Prokuratūrai ir centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā, bezatbildības un nesodāmības sajūtas mazināšanā valstī. Diemžēl dažādi izvērtējumi aizvien apstiprina, ka Latvijā ir trūkumi nopietnu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā. Tāpat, iespējams, nav sekmējušies centieni mazināt korupciju.”

„Latvijā prokurora neatkarība nozīmē ne tikai ārējas ietekmes aizliegumu uz konkrētu kriminālprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, bet neatkarība tiek uzskatīta par gandrīz absolūtu.”

„Tas ierobežo iespēju prasīt no prokuratūras atbildību par tās darba rezultātiem, sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām noziedzības novēršanas un apkarošanas politikas izstrādē, kā arī pieļauj iespēju neattiecināt uz prokuratūru labas pārvaldības un efektivitātes principus.”

„Lai arī prokuratūra izstrādā darbības stratēģiju un darba plānus, tie ir tik vispārīgi, ka nesniedz priekšstatu par to, kāds būs prokuratūras ieguldījums noziedzības apkarošanā, kā arī nav izmantojami prokuratūras darba efektivitātes novērtēšanai.”

„Prokuratūra nav attiecinājusi uz sevi Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par valsts iestādes darbību atbilstoši labas pārvaldības, ekonomiskuma un efektivitātes principiem, kā arī par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, tās uzraudzību un uzlabošanu.”

„Attiecībā uz prokuratūras pamatfunkciju izpildi krimināltiesiskajā jomā un ārpus krimināltiesiskās jomas netiek veikts arī risku novērtējums. Tas nav veikts pat tādās nozīmīgās jomās kā integritāte (godprātīga rīcība), korupcija un interešu konflikts prokuroru darbībā.”

Faktiski šajos fragmentos skaidri un nepārprotami pateikts – Ē. Kalnmeiera ilgstošo pilnvaru un faktiskās nekontrolētības laikā šī valsts centrālā un galvenā tiesībsargāšanas iestāde ir sevi uzskatījusi par nekritizējamu un neaizskaramu valsti valstī.

Rezultāts tam savukārt ir bijis prokuroru nekompetence un neprofesionalitāte, ļaujot zelt visu līmeņu organizētajai noziedzībai, korupcijai un citiem amatnoziegumiem. Mēs redzam, kā, „pateicoties” prokuroram Jurim Jurisam un viņa kompanjoniem, Šveices mahinatoram Rūdolfam Meroni ir izdevies „noslaukt” Latvijas valsti, bet Aivara Lemberga lietā prokuratūra jau neskaitāmas reizes ir mainījusi apsūdzību. Atklātībā jau ir nonākušas arī detalizētas ziņas par bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lietu, kur tieši prokuratūra ir „aiznesusi” uz tiesu absolūti neizmeklētu, pretrunīgu lietu.

Tāpat starp Valsts kontroles atzinuma rindām ir skaidri lasāms – tieši neizdarīgais, paslinkais un pagļēvais Ē. Kalnmeiers būtu vainojams tajā, ka noziedzīgais „astoņkājis” pēdējos gados ir tikai izpleties un atradis sev aizvien jaunas peļņas iespējas, kas vēl pirms desmit gadiem nebūtu šķitušas iespējamas.

Mēs visi esam dzirdējuši to personu vārdus un uzvārdus, kuras tiek saistītas ar jauno „astoņkāji”, un tā, protams, nav nekāda sagadīšanās, ka daudzi no šiem ļaudīm ir nākuši no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kur apguvuši „aroda” smalkumus un sapratuši, kā gūt panākumus sistēmā, kuras izveidošanos pieļāva Ē. Kalnmeiers.

Bijusī KNAB darbiniece, vēlāk Leonīda Loginova maizē padzīvojusī Alla Juraša, kas tagad reizēm roku rokā ar savu oficiālo vīru, tāpat no KNAB nākušo Juri Jurašu demonstrē lieliskus panākumus, te apkalpojot Latviju kārtīgi izlaupījuši „Norvik bankas” „saimnieku” Grigoriju Guseļņikovu, te reiderējot slaveno Vecrīgas viesnīcu un mēģinot „pārdalīt” uzbeka Akbara Abdullajeva īpašumus, te mērķējot uz „Olainfarm” finanšu līdzekļiem, te noskatot vēl citus gardākus kumosus. Neoficiāli tiek runāts arī par Šveices „jurista” Rūdolfa Meroni „apkalpošanu”.

Protams, šāda kumosu „atrašana” un dalīšana nebūtu iespējama bez divām lietām – bez līdzzinātājiem un atbalstītājiem citās iestādēs un bez nopietna politiskā „jumta”. Jo, protams, nepietiek tikai ar gardā kumosa atrašanu, - vēl ir nepieciešams gan atbalsts dažādās Valsts policijas struktūrās, gan palīgi Uzņēmumu reģistrā un Tieslietu ministrijā, gan kompanjoni specdienestos, kuri vajadzības gadījumā piever acis uz atklātiem valstiskiem apdraudējumiem, gan, protams, arī cilvēki neviena nekontrolētajā prokuratūrā, kuri atbilstoši „vajadzībai” reizēm noziedzīgus nodarījumus saskata un reizēm atkal ne.

Kā šie „astoņkāja” mehānismi strādā? Ļoti vienkārši: ja ir interesents kāda jautājuma sakārtošanā, tad vispirms tiek radīts „tiesiskais” pamatojums, izmantojot kontaktus policijā. Vajadzīgie cilvēki vienā vai otrā policijas struktūrā paši vai, priekšniecības spiesti, izdara vajadzīgos darbiņus, uzraksta vajadzīgās izziņas, veic vajadzīgās kratīšanas vai aizturēšanas, sāk vajadzīgos kriminālprocesus vai piebremzē jau uzsāktos, tad tiek pieslēgts Uzņēmumu reģistrs, to visu vajadzības gadījumā piesedz cilvēki specdienestos un prokuratūrā, visam pāri ir Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas „politiskais jumts”, un – viss ir kārtībā labākajās „bezkompromisa tiesiskuma” tradīcijās.

Kas ir „politiskais jumts”? Var, protams, uzdot jautājumus, cik lielā mērā Jaunās konservatīvās partijas vadonis, tieslietu ministrs un ministru prezidenta biedrs Jānis Bordāns ir zinošs par visām īstenotajām „jaunā astoņkāja” shēmām un cik lielā mērā viņš paļaujas uz politkriminālā biznesa pārstāvja, tagadējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša ieteikumiem un viedokļiem.

Taču skaidrs ir viens – tieši caur šo varas vertikāli „astoņkājis” tiek pie vajadzīgajiem lēmumiem Uzņēmumu reģistrā, kura oficiālā vadītāja Guna Paidere ir tikai un vienīgi izkārtne īstajam lietu kārtotājam un pareizo risinājumu nokārtotājam – savam vietniekam Sandim Karelim. Turklāt skaidrs, ka miljoniem vērtas shēmas nav iespējams realizēt ne bez politiskā „jumta”, ne arī bez izpildītājiem un palīgiem visos līmeņos.

Kas ir šie cilvēki? Nevar aizmirst ne bijušo KNAB darbinieci Signi Boli, kas tagad iekārtojusies Iekšlietu ministrijā, vēl vienu bijušo KNAB darbinieci Agnesi Indriksoni, kas tagad darbojas prokuratūrā, tad vēl prāvu pulku bijušo knabistu, kuri iekārtojušies dažādos otrās un trešās šķiras (bet tāpēc ne mazāk ietekmīgos) amatos Saeimā un dažās iestādes, kurās ir acīmredzama Jaunās konservatīvās partijas ietekme. Kuzma, Kļaviņš... var uzskaitīt vēl un vēl, un vēl...

Atsaucīgi cilvēki ir arī policijas struktūrās. Par to, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde jau gadiem tiek saukāta par „pasūtījumu galdu”, protams, zina visi. Taču arī policijas Rīgas reģiona pārvalde ilgāku laiku ir bijusi „noderīga”, - it īpaši, pateicoties bēdīgi slavenajam Andrejam Sozinovam un viņa „labajai rokai” Igoram Tomaševam, kā arī konkrēto „darbiņu” izpildītājiem - ierindas izmeklētājiem.

Tagad gan abi kungi aizrotēti, taču nav šaubu, ka gan jau „astoņkājim” atradīsies savas vajadzības gan Zemgales pārvaldē, gan Rīgas Teikas iecirknī. Un arī par to, ka bez darba nesēž ne bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta puspriekšnieks Maigurs Strīķis, ne viņa draugs un no izolatora kameras izpestītais bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns.

Skaidrs, ka, kārtojot šādas lietas, nopietnu noziegumu izmeklēšanai nav ne kapacitātes, ne vēlēšanās. Kur tas laiks pagājis, kad nu jau bijušais Valsts policijas priekšnieks, tagadējais „politiķis” Ints Ķuzis meloja par nopietnu progresu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. Tagadējā policijas vadība ir apdomīgāka un par Pāvela Rebenoka nogalināšanas atklāšanu izsakās daudz atturīgāk, - taču arī šī atturība ir ļoti izteiksmīga. Tikmēr savas lietas „astoņkājis” risina nesalīdzināmi efektīvāk, jautājums tikai – vai tiešām arī jaunais ģenerālprokurors un jaunais policijas priekšnieks izrādīsies tikpat neizdarīgi un gļēvi kā viņu priekšgājēji.

Novērtē šo rakstu:

79
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...