Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek jau aprakstītā 707 tūkstošu eiro "dāvana" privātfirmai - uzņēmēja Adigjozala Mamedova (attēlā pa kreisi) AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze - nav bijusi vienīgā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pēdējo gadu velte no valsts līdzekļiem šai kompānijai, kurai līgums ar valsti pēdējos trīs gados nodrošinājis nepilnu septiņu miljonu eiro lielu peļņu. Pietiek šodien publicē nesen Ministru prezidentes saņemtās un tālāk veselības ministram "aizspēlētās" Valsts kontroles vēstules pilnu tekstu, kas met tumšu ēnu gan uz dienesta vadību sakarā ar līdzšinējiem izšķērdēšanas gadījumiem, gan uz jau ieplānoto jauno iepirkumu, kas pašreizējam līgumam līdzīgu paredz slēgt jau uz septiņiem gadiem iepriekšējo piecu vietā.

"Ar 09.09.2014. Ministru kabineta tiesību aktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir dota atļauja slēgt pakalpojumu līgumu uz septiņiem gadiem par operatīvā medicīniskā transporta un tā vadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas reģionā ar iepirkumu procedūrā izvēlēto pretendentu un uzņemties ilgtermiņa saistības 2015. - 2022.gadam ne vairāk kā EUR 52 548 807 apmērā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 01.09.2014. ir uzsācis iepirkuma procedūru, kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir noteikts 06.11.2014.

Valsts kontrole šobrīd lietderības revīzijas ietvaros pārbauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīcības lietderību, pērkot pakalpojumu par operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa ar autovadītāju nodrošināšanu Rīgas reģionā par periodu no 2010. līdz 2015.gadam. Revīzijas rezultātus plānots publiskot šā gada beigās, tas ir pēc atklātā konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka revīzijā ir konstatētas nepilnības šobrīd spēkā esošā līguma saistību izpildes kontrolē, kā arī identificēti riski, kas varētu ietekmēt gan Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumu kvalitāti Rīgas reģionā, gan radīt finansiālus zaudējumus, kā ari apdraudēt dienesta mērķa sasniegšanu - organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, Valsts kontrole uzskata par nepietiekamu savlaicīgi informēt par revīzijas gaitā konstatēto.

Spēkā esošā pakalpojuma līguma izpilde

Izvērtējot revīzijā konstatēto, Valsts kontrole secina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbība, uzraugot noslēgtā līguma saistību izpildi, nenodrošina pietiekamu valsts interešu aizstāvību, jo dienests līguma darbības laikā pēc pakalpojumu sniedzēja ierosinājuma vairākkārt ir piekritis veikt līguma grozījumus, nepārbaudot to pamatotību un lietderību. Pastāv risks, ka pakalpojuma sniedzējs, izmantojot savu privileģēto statusu kā vienīgais pakalpojuma sniedzējs, ir diktējis noteikumus, panākot sev izdevīgas izmaiņas noslēgtajā līgumā, tai skaitā finanšu jomā.

Revīzijas laikā konstatēts, ka līgumā veikti vairāki grozījumi, tai skaitā par līgumā noteikto viena kilometra tarifu paaugstināšanu, par 20% atlaides nepiemērošanu transportlīdzekļiem, kas vecāki par septiņiem gadiem, kā arī slēgts papildu līgums par sanitāro pakalpojumu nodrošināšanu.

Attiecībā uz tarifu piemērošanu konstatēts, ka ir veikti vairāki līguma grozījumi, kuros tiek paaugstināts līgumā noteiktais viena kilometra tarifs par laika posmu no 01.01.2011. līdz 25.12.2013., kā galveno iemeslu norādot degvielas cenu kāpumu, līdz ar to dienests pakalpojumu sniedzējam papildus ir veicis samaksu EUR 707 154 apmērā.

Revidenti apšauba tarifu paaugstināšanas nepieciešamību, jo pakalpojuma sniedzējs savos 2010., 2011. un 2012.gada pārskatos tieši degvielas izmaksu samazinājumu norāda kā vienu no galvenajiem iemesliem savai veiksmīgajai darbībai, tai skaitā, norādot, ka sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu mašīnās ir uzstādīts dienesta īpašumā esošais aprīkojums brigādes darbu nodrošināšanai (par kopējo summu EUR 462 694), kura viena no funkcijām ļauj pakalpojuma sniedzējam veikt degvielas patēriņa kontroli, turklāt pakalpojuma sniedzēja degvielas izmaksas uz vienu kilometru ir nemainīgas un 2013.gadā pat samazinājušās. Pakalpojuma sniedzējs arī uzsver, ka, nosakot pakalpojuma tarifu, tika ņemti vērā iespējamie izmaksu pieauguma riski un ilgtermiņa attīstības tendences, paredzot gan izmaiņas spēkā esošajos nodokļos, gan degvielas cenās, u.tml.

Revīzijā, vērtējot vidējo pakalpojuma cenu uz vienu kilometru, ir konstatēts, ka pie tendences samazināties izpildīto izsaukumu skaitam, pakalpojuma cena palielinās, piemēram, 2013.gadā, salīdzinājumā ar 2012.gadu izpildīto izsaukumu skaits ir samazinājies par 1.8%, tomēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izdevumi 2013.gadā par pakalpojumu uz vienu nobraukto kilometru ir palielinājušies attiecīgi no EUR 1.470 uz EUR 1.482. Lai gan pakalpojuma sniedzējs nepārtraukti norāda uz nepieciešamību palielināt tarifu degvielas sadārdzinājuma dēļ, tomēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem degvielas patēriņa cenu indekss 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājies par 3,5%.

Sākotnēji līgumā bija noteikts, ka pakalpojuma sniedzējam viena gada laikā jānodrošina autoparka atjaunošana ar mērķi ne vēlāk kā no 15.04.2011. sniegt pakalpojumu ar transportlīdzekļiem, kas nav vecāki par septiņiem gadiem, veicot līguma grozījumus, autoparka atjaunošanas termiņš pagarināts līdz 20.07.2011. Taču revīzijas laikā konstatēts, ka uz 30.06.2014. vēl joprojām 50% no kopējā pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu skaita veido transportlīdzekļi, kas ir vecāki par septiņiem gadiem.

Līgums arī paredzēja, ja pakalpojuma sniedzējs nenodrošina autoparka atjaunošanu, pakalpojuma tarifam tiek piemērots 20% samazinājums. Revīzijas laikā konstatēts, ka 2011. gadā līgumā ir veikti grozījumi, vienojoties nepiemērot minēto nosacījumu. Saskaņā ar revidentu aplēsēm, nepiemērojot 20% samazinājumu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests laika posmā no 01.01.2012. līdz 30.06.2014. par saņemto pakalpojumu ir nelietderīgi pārmaksājis vismaz EUR 784 988. Dienests informēja, ka 20% samazinājums netika piemērots, lai pakalpojuma sniedzējs nepieprasītu paaugstināt tarifu sakarā ar izmaksu sadārdzinājumu, jo budžetā tarifa paaugstinājumam līdzekļi nebija paredzēti. Taču revīzijas laikā ir konstatēts, ka 2011., 2012. un 2013.gadā, saņemot papildu finansējumu norēķiniem ar pakalpojumu sniedzēju, dienests ir piekritis paaugstināt tarifu.

Revīzijas laikā konstatēts, ka saskaņā ar sākotnēji noslēgto līgumu pakalpojuma sniedzēja autovadītāji veic, piemēram, transportlīdzekļa salona mazgāšanu un sanitāro apstrādi darba laikā, aparatūras pārvietošanu, slimnieku transportēšanu u.c., tomēr 17.08.2010. ir noslēgts vēl viens līgums „Par sanitāra pakalpojumu iegādi" par kopējo summu EUR 640 280, lai gan lielākā daļa ar sanitāra darbu saistīto pienākumu bija iekļauta jau 29.04.2010. noslēgtajā līgumā. Revidentu vērtējumā dienests, apmaksājot pakalpojumus, kas saistīti ar sanitāra pienākumu izpildi, laika posmā no 17.08.2010. līdz 30.06.2014. ir nelietderīgi izlietojis finanšu līdzekļus EUR 483 074 apmērā.

Vienlaikus norādām, ka, iepazīstoties ar pakalpojuma sniedzēja saraksti ar dienestu par noteiktā viena kilometra tarifa izmaiņām, pakalpojuma sniedzējs vairākkārt ir norādījis, ka, nepaaugstinot tarifus par vienu kilometru, būtiski var pasliktināties sniegtā pakalpojuma kvalitāte.

Dienesta izstrādātā koncepcija par nodrošinājumu ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem

Valsts kontroles ieskatā, izstrādājot koncepciju, nav veiktas ticamas un ekonomiski pamatotas jaunā ārpakalpojuma izmaksu aplēses, kā arī nav vērtēts izmaksu samērīgums attiecībā pret faktiskajām dienesta izmaksām par līdzvērtīga pakalpojuma nodrošināšanu Latvijas reģionos, lai noteiktu visus finanšu zaudējumus vai ieguvumus un izvelētos iespējami izdevīgāko pakalpojuma nodrošināšanas veidu.

Lai gan saskaņā ar dienesta izvēlēto risinājuma variantu sākotnēji bija plānots pakāpeniski veidot Rīgas reģionā jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru, kā arī piesaistīt papildu cilvēkresursus, iespēju robežās iegādājoties operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus valsts īpašumā, tomēr dienests 2014.gadā finanšu līdzekļus EUR 2 695 204 apmērā no operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādei paredzētā finansējuma novirzījis citām iegādēm.

Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju nav veikti aprēķini, lai salīdzinātu izmaksas par operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un autovadītāju pakalpojumiem Rīgas reģionā un pārējos reģionos.

Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2012.gadā izstrādāto koncepcijas projektu ir rosināts sākotnēji nodrošināt Latvijas reģionus ar jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu autoparku un pēc tam, kad ir veikta valsts īpašumā esošo operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu atjaunošana, pakāpeniski veidot Rīgas reģionā jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru, iespēju robežās iegādājoties operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus valsts īpašumā.

Revīzijas laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests norādīja, ka, ņemot vērā pēdējos aprēķinus, tas turpinās iepirkt ārpakalpojumu, jo ārpakalpojuma izmaksas un dienesta pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas ir identiskas. Aprēķini veikti, salīdzinot pašreizējās izmaksas par pakalpojuma sniedzēja pakalpojumiem ar dienesta izmaksām un prognozēm nākotnē.

Vēlamies uzsvērt, ka pēc revidentu aplēsēm dienesta vidējās izmaksas uz vienu izsaukumu vai uz vienu nobraukto kilometru 2012.gadā ir attiecīgi EUR 32.70 un EUR 0.82, un tās ir mazākas nekā Rīgas reģionam sniegtās ārpakalpojuma izmaksas - attiecīgi EUR 34.01 un EUR 1.470. Turklāt dienestam, nodrošinot pakalpojumu reģionos, ir nepieciešami lielāki finanšu resursi materiāltehniskajam nodrošinājumam un cilvēkresursiem, jo, piemēram, transportlīdzekļu skaits pārējos reģionos ir pat līdz divām reizēm lielāks nekā Rīgas reģionā, attiecīgi arī nodarbināto autovadītāju skaits un kopējais nobrauktais attālums kilometros ir lielāks, izpildot mazāku skaitu izsaukumu.

Valsts kontrole uzskata, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, lemjot par ārpakalpojuma līguma slēgšanu, nav korekti un ekonomiski pamatoti aprēķinājis iespējamās ārpakalpojuma izmaksas, tomēr lēmums par saistību uzņemšanos EUR 59.9 miljonu apmērā tika virzīts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Esam konstatējuši, ka paredzamā līguma summa - ne vairāk kā EUR 59.9 miljonu, ir noteikta, par pamatu ņemot pakalpojuma sniedzējam faktiski samaksāto summu, kurā ir iekļauti ari nelietderīgie izdevumi EUR 748 057 apmērā par degvielas, citu izmaksu sadārdzinājumu un samaksu par sanitāro piemaksu (kas veikta cita līguma ietvaros). Tāpat nav ņemts vērā, ka potenciālajam pakalpojuma sniedzējam tiks nodoti 14 par struktūrfondu līdzekļiem iegādāti jauni transportlīdzekļi.

Revīzijas laikā konstatēts, ka pakalpojuma sniedzējs jau 2011 .gadā sarakstē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam vairākkārt norāda uz nepieciešamību slēgt līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu uz laiku, kas būtu ne mazāks par septiņiem gadiem, jo tādējādi krasi samazinātos pakalpojuma tarifs. Valsts kontrole pieņem, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šo ieteikumu ir ņēmis vērā, šogad izsludinot konkursu par operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu pakalpojuma nodrošinājumu septiņiem gadiem, taču revīzijas laikā saņemtie dienesta aprēķini neliecina, ka ir veiktas aplēses par iespējamo finanšu ekonomiju, slēdzot līgumu uz septiņiem gadiem.

Revīzijā Valsts kontrole ir vērtējusi arī koncepciju par operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanas sistēmu un vērš uzmanību, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, sagatavojot koncepcijas projektu, nav vērtējis dienesta lietošanā jau esošas infrastruktūras izmantošanas iespējas. Piemēram, koncepcijā kā viens no transportlīdzekļu uzturēšanai nepieciešamiem objektiem norādīta nojume 30 transportlīdzekļiem ar gada nomas maksu EUR 10 245, taču dienesta rīcībā ir nojume Duntes ielā 8, Rīgā, kuru izmanto pakalpojuma sniedzējs un tajā var izvietot 30 transportlīdzekļus. Turklāt koncepcijā plānotas izmaksas tādam remonta zonas aprīkojumam, kāds pašlaik nav nevienā no dienesta reģionālajiem centriem, piemēram, savirzes stends - EUR 11 383.

Lai gan koncepcija paredz, ka 25 no Rīgas reģionam nepieciešamajiem 97 operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem būs pilnpiedziņas, faktiski neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā Rīgas reģionā kopš 2012.gada tiek izmantoti ne vairāk kā astoņi šādi transportlīdzekļi. Jāuzsver, ka 2013. un 2014.gadā ekspluatācijā nodoto dienesta pilnpiedziņas operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu cena ir par apmēram par 17% augstāka nekā transportlīdzekļiem ar viena tilta piedziņu.

Turklāt arī izsludinātā konkursa nolikumā noteikta prasība, ka pilnpiedziņas transportlīdzekļu īpatsvaram jābūt 20%, jeb apmēram 15 no visu pakalpojuma sniegšanai izmantoto transportlīdzekļu skaita. Vēlamies norādīt, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 13.10.2014. ir noslēdzis līgumu par 14 pilnpiedziņas operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādi un šos transportlīdzekļus nodos uzturēšanai un pakalpojumu sniegšanai jaunā iepirkuma uzvarētājam.

Dienesta nodrošinājums ar transportlīdzekļiem

Valsts kontroles ieskatā dienestam ir iespējas noteiktu skaitu no reģionos esošā transportlīdzekļu skaita nepieciešamības gadījumā izmantot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā Rīgas reģionā, tā realizējot koncepcijā izvēlēto risinājumu - pakāpeniski veidot Rīgā un Rīgas reģionā jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru ar papildus cilvēkresursu piesaistīšanu.

Dienests laika posmā no 2012.gada līdz 2013.gadam ir iegādājies 136 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus un 2014.gadā noslēdzis līgumu vēl par 14 transportlīdzekļu iegādi.

Lauku reģionālajos centros uz 30.06.2014. ekspluatācijā ir 201 operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis, tai skaitā 186 transportlīdzekļi ar veiktu tehnisko apskati, no tiem 05.09.2014.- 114 transportlīdzekļi, kas ir iegādāti laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam.

Lai gan dienests norāda, ka optimālais rezerves transportlīdzekļu skaits lauku reģionos ir viens transportlīdzeklis uz četriem līnijas transportlīdzekļiem, tāpēc būtu nepieciešami 28 rezerves transportlīdzekļi, tomēr revīzijā konstatēts, ka kopējais rezerves transportlīdzekļu skaits ar veiktu tehnisko apskati uz 05.09.2014. reģionos ir 72, kas vairāk kā divas reizes pārsniedz optimālo.

Revīzijā, analizējot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekļu noslodzi reģionos 2014.gada jūnijā, konstatēts, ka izsaukumos faktiski izmantoti 111 no 114 uz līnijas esošajiem transportlīdzekļiem, turpretī no 80 rezerves transportlīdzekļiem faktiski ir izmantots 51 transportlīdzeklis, veicot tikai 8,6% no kopējā operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nobraukuma reģionos.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropas Savienības fondu finansējums operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūras attīstībai var būt pieejams sākot ar 2016.gada otro pusgadu, līdz ar to aicinām Veselības ministriju aktīvi īstenot attīstības plāna izstrādi par Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti, lai dienests realizētu koncepcijā norādīto risinājumu - pakāpeniski veidot Rīgas reģionā operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru ar papildus cilvēkresursu piesaistīšanu.

Valsts kontroles ieskatā, atkārtoti slēdzot ārpakalpojuma līgumu par operatīvā medicīniskā transporta un tā vadītāju pakalpojuma nodrošināšanu, var tikt radīts apdraudējums sniegtā pakalpojuma kvalitātei, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, uzņemoties ilgtermiņa saistības pret ārpakalpojuma sniedzēju, tiek ierobežotas iespējas reaģēt uz situācijas un apstākļu izmaiņām (piemēram, samazinoties vai palielinoties izsaukumu skaitam), turpretī, dienestam pašam veicot šo pakalpojumu, tiktu nodrošināta iespēja operatīvi pielāgoties, optimizējot izmaksas un prognozējot nākotnes vajadzības.

Ņemot vērā to, ka sabiedrības interešu nodrošināšanai ir nepieciešams pieņemt tādus lēmumus, kas veicina minētā pakalpojuma attīstību ilgtermiņā un vienlaikus mazina atkarību no viena pakalpojuma sniedzēja, aicinām savas kompetences robežās izvērtēt vēstulē minētos faktus un lemt par ārpakalpojuma iegādes lietderību."

Novērtē šo rakstu:

47
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...