Valsts meža dienests: mums ir „ierobežota kontroles kapacitāte”, lai izvērtētu katras amatpersonas pretimnākšanu „ramoliņiem”

Šā gada februārī kļuva zināms, ka VMD oficiāli fiksējis blēdību saistībā ar A. Ramoliņa ģimenes īpašumu Engurē, kāpu zonā, par kuru virkne valsts iestāžu bija saņēmušas trauksmes cēlāja ziņojumu. Dienests fiksēja, ka tā amatpersona - Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļas mežzinis Ivo Ozoliņš – pirms gada ir izdevusi miljonāra ģimenes vēlmēm labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu, kas pēc blēdības atklāšanas tika atcelts.

„Pārbaudes rezultātā ir secināts, ka VMD amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā. Pašreiz VMD gatavo un tuvākajā laikā pieņems lēmumu par šī administratīvā akta atcelšanu,” informēja VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne.

Saskaņā ar VMD oficiāli sniegto informāciju prettiesiskā administratīvā akta atcelšana ir pamatojama ar Administratīvā procesa likumā 86.panta otrās daļas 3.punktu, respektīvi, administratīvais akts ir atceļams, jo tā palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, kur minētajā gadījumā teritorijā, kas ir nozīmīga no dažādiem aspektiem – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir paredzēta stingrāka kārtība meža teritoriju atmežošanai, nosakot nepieciešamību Ministru kabinetam ikreizēji lemt par atmežošanu, tādējādi nav pieļaujama atmežošanas prasības apiešana, pielāgojot Meža valsts reģistra datus neatbilstošam zemes robežu plānam, kur netiek respektēta faktiskā situācija dabā un tiesiskā kārtība šīs situācijas izmainīšanai.

Neraugoties uz to, ka, spriežot pēc sociālajos tīklos atrodamās informācijas, šāda dažādi „motivētu” mežziņu „kļūdīšanās” par labu mežu un zemesgabalu īpašnieku vēlmēm ir izplatīta parādība, vismaz pagaidām nav cerību, ka Valsts meža dienests būtu apņēmības pilns šādu praksi izskaust.

„Atzīmējams, ka VMD ir ierobežota kontroles kapacitāte, lai katras amatpersonas darbību vairāku gadu garumā detalizēti izvērtētu,” oficiālā atbildē skaidro dienesta vadība. Tā arī norāda uz Latvijas tradicionālo vairāku iestāžu „kolektīvo bezatbildību”: „Turklāt konkrētā situācija ir veidojusies vairāku institūciju pieņemto lēmumu rezultātā, kur mežziņa atsevišķas darbības ir tikai viens no procesa elementiem.”

VMD atzīst, ka konkrētajā gadījumā mežziņa prettiesiskā „labvēlība” atklāta pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tam pārsūtījusi trauksmes cēlēja iesniegumu. Tad, „iesaistot teritoriālo struktūrvienību – Zemgales virsmežniecību un Meža resursu pārvaldības departamenta atbildīgās amatpersonas, VMD vērtēja izdotā administratīvā akta tiesiskumu un pamatotību kopsakarībā ar citu iestāžu izdotajiem administratīvajiem aktiem un citiem dokumentiem”. Tikai tad „pārbaudes rezultātā secinājām, ka Meža valsts reģistrā, pievienojot meža īpašnieka iesniegtus jaunus meža inventarizācijas datus, īpašumā “Teikas” nepamatoti samazināta meža platība”.

It kā mežziņa darbība gan tiek kontrolēta – taču realitātē tiešām tikai „it kā”. VMD Zemgales virsmežniecībā kontrole Engures apgaitā, kuras mežzinis ir minētā amatpersona, notikusi katru gadu saskaņā ar Zemgales virsmežniecības virsmežziņa rīkojumiem, taču VMD atzīst, ka „kontroles neaptver visu mežziņa pieņemto lēmumu pilnīgu pārbaudi un detalizētu analīzi, lielāku akcentu liekot uz sistēmas darbības pārbaudi kopumā”.

Drīzumā Pietiek informēs par to, kā Valsts meža dienestam veicas, izstrādājot „risku identifikācijas rīku Meža valsts reģistrā, kura izmantošana ļaus identificēt augsta riska gadījumus, ievērojami mazinās kļūdainu lēmumu iespējamību, kā arī radīs iespēju padziļināti pārbaudīt lēmumu pieņemšanas procesus”. Šāda rīka izstrādāšanu VMD vadība solīja jau šā gada februārī.

Novērtē šo rakstu: