Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas mēs visi, seši miljoni baltiešu, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, varam brīvi doties pāri mūsu valstu savstarpējām robežām. Tas Latvijai ir jo īpaši svarīgi arī tādēļ, ka Lietuva un Igaunija ir mūsu lielākie ekonomiskie partneri.

Trīs Baltijas valstis veido īpašu reģionu Eiropā, ko pandēmija ir skārusi mazāk nekā lielāko daļu Eiropas. To izdevās panākt tāpēc, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ierobežojumus ieviesa savlaicīgi. Cilvēku izpratne un disciplīna un valdību saprātīgā politika ļāva pandēmijas izplatību noturēt samērā zemā līmenī.

Tagad Eiropā un citur pasaulē valstis sāk domāt par ekonomikas sekmēšanu, samazinot ierobežojumus. Tomēr izejas pozīcijas starp valstīm šai jaunajai politikai ir krasi atšķirīgas – kamēr lielā daļā pasaules un Eiropas valstu pandēmija vēl izplatās pilnā sparā, katru dienu tūkstošiem cilvēku inficējas un mirst, tikmēr dažās valstīs, it sevišķi Latvijā, infekcijas izplatību spējam kontrolēt.

Tas ļāva valdībai pirms dažām dienām piesardzīgi samazināt ierobežojumus. Dažreiz, norādot uz samēro labo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek secināts, ka ierobežojumi vairs nav vajadzīgi. Taču cēloņsakarība ir tieši otrāda – mūsu situācija ar samērā zemo vīrusa izplatību ir salīdzinoši tik laba tieši tādēļ, ka mums pastāv ierobežojumi un tie visumā tiek ievēroti.

Tāpēc arī turpmāk visu laiku būs jāpatur prātā, ka vīruss nekur nav pazudis. Ierobežojumu atvieglojumi nozīmēs vairāk kontaktu starp cilvēkiem, un tas savukārt samērā droši nozīmēs arī infekcijas izplatības pastiprināšanos.

Lai tas nenotiktu vai vismaz nenotiktu pārāk strauji, cerības tiek liktas uz līdzcilvēku atbildību un striktu noteikumu ievērošanu – it sevišķi ir jāievēro divu metru distance. Turklāt ne tikai pašam jāievēro, bet arī jāaizrāda citiem, ja kāds distanci neievēro. Ar vīrusu būs jāsadzīvo līdz laikam, kad būs pieejama vakcīna.

Tātad šie jaunākie atvieglojumi nozīmē, ka mēs uzticamies sabiedrības pašdisciplīnai un paškontrolei. Tas ir uzticības kredīts. Ja tas nedarbosies un infekcijas līkne atkal strauji pieaugs, būs jāatgriežas pie striktākiem ierobežojumiem. Tādēļ atcerēsimies – pārgalvība un vieglprātība var mūs smagi atsist atpakaļ. Likt uz spēles dzīvības mēs nedrīkstam.

Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka mums kopumā ir pamats šai uzticībai pašiem sev kā atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Mūsu atbildīgā rīcība savukārt paver ceļu agrākai un straujākai ekonomikas atlabšanai.

Un te Latvijas valdības pienākums ir rīkoties gudri un tālredzīgi – papildu līdzekļi, kas ir valsts rīcībā, lai pārvarētu ekonomikas krīzi, ir nevis vienkārši jānoēd un jānotērē, bet jāinvestē tā, lai Latvijas ekonomika un sabiedrība kopumā pēc krīzes paceltos krietni augstākā līmenī nekā pirms krīzes. Šos līdzekļus nedrīkstētu ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves. Atbrīvotie resursi ir jāpārorientē uz perspektīvām nozarēm, profesijām, uzņēmumiem. Cilvēkiem šajā pārveides un pārorientācijas procesā ir jānodrošina izglītības un pārkvalifikācijas iespējas, un sociālais atbalsts jāsaņem tiem, kuriem tas nepieciešams.

Tātad krīzes pārvarēšanas politikai ir jābūt vērstai nevis vienkārši uz pirmskrīzes situācijas atjaunošanu, bet gan uz pārmaiņām – it sevišķi uz strukturālām reformām mūsu ekonomikā, nodokļu un tiesiskajā sistēmā, izglītībā un zinātnē. Pienācīga uzmanība šajā izaugsmes lēcienā būs jāpievērš, protams, veselības nozarei, kā arī kultūrai kā nozīmīgiem dzīves kvalitātes faktoriem.

Ekonomikas atlabšanas politikai ir jābūt mērķtiecīgu, strukturālu reformu politikai. Cilvēki sagaida, ka valdība iespējami drīzā laikā nāks klajā ar šādas politikas piedāvājumu.

Mēs, baltieši, izveidojot brīvās kustības zonu – "mazo Šengenu", esam pirmie Eiropā, kuri reāli atver kopš diviem mēnešiem slēgtās robežas un spēj rādīt efektīvas Eiropas valstu sadarbības priekšrocības. Mēs ceram, ka ar laiku mums pievienosies kaimiņvalstis un mūsu piemēram sekos citi Eiropas reģioni.

Mums ir labas starta priekšrocības ekonomikas atlabšanas procesa uzsākšanā tāpēc, ka mūsu valstis līdz šim ir priekšzīmīgi ierobežojušas pandēmijas izplatību. Savukārt Baltijas ātrais starts Eiropā ir drošs pakāpiens mūsu konkurētspējas stiprināšanā.

Veiksmi mums visiem!

Novērtē šo rakstu:

6
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...