Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst skaidrāks, kādu iemeslu dēļ Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere un pārējā fonda vadība joprojām mēģina slēpt daļu no personām, kas nesen paslepus sadalīja „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem vairāk nekā 742 tūkstošus eiro nodokļu maksātāju naudas. Izrādās, viena no slēptajām personām ir Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta sieva Linda Mežviete, kas fondā pilda Projektu konkursu nodaļas vadītājas pienākumus.

Kā jau vairākkārt aprakstīts, SIF vadība ir nolēmusi ignorēt kultūras ministres, fonda padomes locekles Daces Melbārdes aicinājumu atklāt fonda vadības noslepenotos ekspertus un izvērtēšanas komisijas locekļus, kuri piedalījušies iespaidīgās summas sadalīšanā. Turklāt izrādījies, ka, mēģinot slēpt vērtētāju vārdus, Bauere ir arī publiski samelojusies.

„Programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vērtēšanas komisijā darbojās pārstāvji no dažādām institūcijām, tai skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Ivars Āboliņš), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Gunta Līdaka), Kultūras ministrijas (Aiga Grišāne, Mārtiņš Kaprāns), Rīgas Stradiņa universitātes (Ilva Skulte), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (Sandra Murinska),” – tas ir viss, ko ir gatava atklāt fonda vadība.

Interesanti, ka Bauere apgalvo, ka līdz ar to sabiedrības interese un kultūras ministres aicinājums esot apmierināti, jo vērtētāji taču esot atklāti. Taču SIF direktore ir samelojusies, jo iepriekš SIF oficiālā informācijā bija precīzi uzskaitījis, kādas tieši personas piedalījušās vērtēšanā.

„Visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF,” oficiāli informēja SIF.

Tas nozīmē, ka no desmit sākotnēji noslepenotajiem vērtētājiem tagad VID vadība ir atklājusi sešus, bet, lai gan Bauere melo, ka atklāti esot visi, patiesībā vēl četri tā arī palikuši noslepenoti. SIF tā arī nevēlas atklāti divus augstskolu pārstāvjus, kuri piedalījušies vērtēšanā, kā arī vērtētājus no Valsts reģionālās attīstības aģentūra un paša SIF.

Nu ir kļuvis skaidrs, ka no paša SIF „pareizos” medijus un to „pareizos” projektus ir atlasījusi... Drošības policijas priekšnieka sieva, - „slepenās” amatpersonas mēneša atalgojums fondā ir gandrīz 2000 eiro.

Jau vairākkārt ir ticis ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere un šīs iestādes sekretariāts sākotnēji bija noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.

Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere bija pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.

„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.

Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Fonda vadība arī apgalvoja, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli meta arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.

Tikai pēc tam, kad noslepenotos ekspertus aicināja atklāt kultūras ministre, SIF paziņoja, ka „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu”.

SIF ikdienas vadība arī mēģināja novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.

Kā zināms, SIF pēdējā laikā saistīts ar vairākiem apšaubāmiem valsts naudas piešķiršanas projektiem, no kuriem pēdējais ir saistīts ar aizdomām, ka fonds par nodokļu maksātāju naudu apmaksājis partijas Vienotība pārstāvja un fonda padomes locekļa Edgara Rinkēviča priekšvēlēšanu interviju šajā izdevumā.

Intervijā ar virsrakstu „Par Latvijas gaitu Rietumu virzienā” Vienotības pārstāvim intervētāja Ligita Kovtuna sniedz plašas iespējas izstāstīt, kāpēc tieši šī partija ir īstā, par kuru balsot Saeimas vēlēšanās. Uz Kovtunas uzdoto jautājumu „Kas tad ir Jaunās Vienotības spēks?” Rinkēvičs plaši un netraucēti apraksta šī spēka dažādās izpausmes.

„Ceru, ka vēlētāji balsojot novērtēs mūsu konsekvento gaitu gan attiecībā uz latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanu, gan ārlietu darbā, galvenokārt attiecībā uz valsts drošību, gan mūsu principu - celt, nevis graut to, kas jau panākts,” intervijā daiļrunīgi klāsta Rinkēvičs.

Taču tiesībsargāšanas iestādes un pirmām kārtām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju pirmām kārtām varētu interesēt kas cits – intervijas beigās atrodamā norāde „Šī publikācija sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda financialu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.

Tas nozīmē – Sabiedrības integrācijas fonds nodokļu maksātāju līdzekļus paslepus novirzījis, lai par tiem apmaksātu sava padomes locekļa Rinkēviča priekšvēlēšanu aģitāciju.

Fonda direktore Bauere nekādus komentārus Pietiek sniegt nevēlējās, savukārt fonda oficiālā atbilde ir – tā esot vienkārši kļūda, kas „tikšot labota”.

„Esam sazinājušies ar projekta "Latvijas valstspiederības pamatu stiprināšana diasporas laikrakstos" īstenotāju biedrību "Laiks-BL". Projekta īstenotājs norāda, ka pie konkrētās intervijas atsauce uz Sabiedrības integrācijas fondu kā finansētāju ir pielikta kļūmes pēc un tas tiks labots. Līdz ar to informējam, ka raksts netiek finansiāli atbalstīts no Sabiedrības integrācijas fonda programmām,” skaidro fonds.

Interesanti, ka pēc šīs „sazināšanās” pie pārliecības par to, ka notikusi „kļūme”, nonākusi arī Brīvās Latvijas redakcija. Tikmēr publiski pieejamā informācija liecina, ka pēdējā skandalozajā „pareizo” mediju „pareizo” projektu konkursā biedrība Laiks-BL no Sabiedrības integrācijas fonda saņēmusi 8 528 eiro.

Tiesa, oficiāli šī summa bijusi paredzēta nevis Rinkēviča priekšvēlēšanu aģitācijas slēptam finansējumam, bet gan projektam „Latvijas valstspiederības pamatu stiprināšana diasporas laikrakstos”.

Novērtē šo rakstu:

110
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...