Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīvē vairums cilvēku negrib ticēt un netic ļaunumam, kas ar viņiem var notikt. Mani šī ilūzija nemaldina. Mums ir jābūt gataviem uz visu, kuru katru acumirkli.(Pēteris Supe)

Priekšvārds

Publiskajā telpā dažreiz izskanējis vērtējums par mūsu valsti kā „nozagtu”, un šīs nozagšanas izmeklēšanai bez īpašām sekmēm savulaik pievērsusies pat Saeima[i].

Manuprāt, valsts nozagšana nav sākusies tikai pēdējā laikā, bet gan notiek pretējs process – mēs pakāpeniski atgūstam nozagto valsti. Apmēram pirms četriem gadu desmitiem, ikdienā apmeklējot cīņu vietas un pieminekļus, domājot par Latvijas valsti un tās aizstāvjiem, par kuriem klusēja vai meloja oficiālie plašsaziņas līdzekļi, apzinājos, ka valsts nolaupīšana (kas krimināltiesiskā izpratnē atbilst slepenai vai atklātai zādzībai vai laupīšanai)[ii] bija notikusi 1940. un tam sekojošajos gados, kad tika atņemtas galvenās tiesības un brīvības: uz īpašumu, arī dzīvību, personas brīvību un neaizskaramību, taisnīgu tiesu, vēlēšanu tiesības un vārda brīvība. Valsts bija nolaupīta, par to nerunāja un neļāva šo nolaupīšanu novērst.

Sapratne par valsts nolaupīšanu radīja vēlēšanos uzturēt valsts ideju, apceļojot dzimto zemi, rūpējoties par dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem, godinot priekštečus, runājot un diskutējot ar dažādu uzskatu cilvēkiem, izplatot informāciju par faktiem, aizstāvot patiesību un pretojoties netaisnībai, lai novērstu valsts nolaupīšanu. Rezultātā izdevās atgūt lielu daļu no nolaupītās valsts, taču šis process vēl nav beidzies un, papildus nolaupīšanas nepieļaušanai ikdienā, jāpalīdz valstij atbrīvoties no komunistiskā režīma mantotām un koruptīvām iezīmēm, kuru dēļ nav atgūta valsts daļa vai turpinās tās nolaupīšana.

Katram ir sava īpaša pieredze. Es nepiekrītu ne Latvijas, ne Eiropas norakstīšanai, “birku” karināšanai vai priekšlaicīgai kapakmeņu velšanai, bet par lietderīgāku uzskatu problēmu izpēti un novēršanu. Tā kā piedalījos valsts neatkarības atgūšanā, kā arī virzu krimināljustīcijas reformu un ar visiem iespējamiem līdzekļiem aizstāvu Satversmei atbilstošu tiesu varu, tostarp jau ilgāk kā piecpadsmit gadus tiesneša statusā, tad savas pārdomas un ieteikumus par man un vēl vismaz dažiem cilvēkiem aktuālajiem valsts teritorijas un tiesu sistēmas, kā arī krimināljustīcijas sfērā ietvertiem iekšējās drošības jautājumiem tālāk izklāstīšu rakstos ar kopējo virsrakstu “Valsts nezagšana”, kas aptver gan valsts nolaupīšanas nepieļaušanu, gan nolaupītās valsts atgūšanu dažās konkrētās jomās.

1. daļa. Sapņa par Abreni satversmība

Valsts nolaupīšana visuzskatāmāk un tieši vērojama situācijā ar Abrenes apvidu, par kura atdošanu Aigars Kalvītis, Satversmes tiesa u.c. tiek lamāti. Šai lamāšanai un viedoklim par Abrenes galīgu atdošanu īsti nepiekrītu[1].

Citur pasaulē vēl vairāku valstu agrākās teritorijas pārvalda Krievija, taču tikai Japānai un Ukrainai ir oficiālas pretenzijas. Citu valstu – Vācijas, Somijas, Ķīnas un Igaunijas – sabiedrība apzinās situāciju, pieļauj attiecīgo teritoriju atgūšanu nākotnē, atceras ar tām saistītos jautājumus, taču konkrētas atgūšanas darbības neveic, tomēr atvēlot līdzekļus palīdzībai šīm teritorijām un pievēršot uzmanību to attīstībai. Pēc Otrā pasaules kara radies Krievijas un Ķīnas konflikts par Ženbao u.c. salām gan ir atrisināts par labu Ķīnai.

Tādēļ izklāstīšu savu viedokli un ieteikumus, kādēļ arī mēs saglabājam Abrenes apvidu, taču šajā ziņā nozīmīgi ir vismaz pieci nosacīti atsevišķi aspekti.

Pirmkārt, militāra darbība pašlaik nedotu ilgtermiņa labumu, tādēļ to sīkāk neapskatīšu.

Otrkārt, ir iespējama saimnieciska un politiska virzība. Līdzīgi citu Krievijas robežvalstu rīcībai, arī Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros[2] vai tamlīdzīgi pasākumi varētu būt starp līdzekļiem, kas veicina vēlamo attīstību abpus robežai, gan atceroties par izvairīšanos no negatīvām sekām.

Abrenes apvidus sakārtošanai tiešām būtu nepieciešami lieli ieguldījumi, taču tie vajadzīgi arī tagad esošo pierobežas apvidu uzturēšanai, depopulācijas novēršanai[3]. Šim mērķim varētu labāk izmantot Latvijas iestāžu rīcībā esošos resursus un godīgi izturēties pret jau esošajiem valsts, arī Latgales iedzīvotājiem, pret kuriem konkrētos gadījumos tiek realizēta pretrunīga un nodevīga tiesībpolitika[4]. Protams, “mūsējos tas nebaida”, un savu valsti cenšamies atbrīvot no komunistiskā režīma mantojuma iestāžu darbībā, taču nenosvērtos prātos “it kā” valsts vai tautas vārdā realizēta netaisnība var radīt negatīvu reakciju pret valsti. Tāpēc jau tagad jādara viss iespējamais pēc labākās apziņas, pret visiem jāizturas taisnīgi, bet savējie jāatbalsta.

Arī 1919.gadā Latvijas neatkarībai atbalsts uzreiz nebija visaptverošs un pašsaprotams, tas tika iegūts cīņas un pieredzes rezultātā. Taisnīga, ekonomiski un tiesiski pamatota valstiskā attieksme pret iedzīvotājiem un dabas resursiem ir svarīga visur, arī un jo īpaši pierobežas reģionos, lai ilgtermiņā ne tikai veicinātu attīstību, bet vispār saglabātu vēl palikušo valsti ne tikai teritorijas, bet arī iedzīvotāju izpratnē, atgūstot svārstīgo valsts varu.

Treškārt, ar Abrenes jautājumu saistīta dažāda emocionālā pieredze. Personiskāk to uztver tie, kuriem tuvinieki un/vai citi zināmi cilvēki dzīvojuši, strādājuši un (kā mans tēvocis) cīnījušies Ziemeļlatgalē un konkrēti Abrenes apvidū. Taču mani radi ir cēlušies arī no citiem apvidiem un nevienas teritorijas vai izcelsmes iedzīvotāji nav a priori labāki vai sliktāki, visur ir ne tikai “svēts mantojums”, bet arī savas grūtības.

Ziemeļlatgalē jau vismaz no Neatkarības kara laika ir senas dažādu tautību partizānu cīņas tradīcijas, kas pierāda iespējamu latviešu, krievu, ebreju, pat vācu un poļu integrāciju uz valsts neatkarības pamata. Tomēr pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados pēc 1944.gada 22.augusta Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija “lūguma” Krievijai un tās sekojošās piekrišanas pieņemt Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus šajā senās latgaļu Atzeles zemes daļā cīņa pret okupantiem saprotamu iemeslu dēļ bija koncentrēta uz iespējamo pretestību vispār, bez kuras nebija iespējama nekāda nolaupītās teritorijas atgūšana, un nacionālie partizāni bāzējās uz rietumiem no tagadējās robežas, kur bija vairāk iespējams atbalsts.

Arī vēlāk Abrenes jautājums galvenokārt apstrīdēts un raksturots Saeimā un pie tās, Satversmes tiesā Rīgā un plašsaziņas līdzekļos, nevis pašā Abrenē un uz vai aiz tagadējās Latvijas robežas.

Var secināt, ka atsauces uz Abrenes apvidu sabiedrības apziņā vairāk saistītas ar retoriku un nav tik emocionāli jūtīga praktiska problēma kā, piemēram, Dāvida Garedžas alu klosteru komplekss[5] uz Gruzijas un Azerbaidžānas robežas, kur pēc Azerbaidžānas robežsargu kādu laiku īstenotās robežpārejas slēgšanas gruzīnu aktīvisti protestēja ne tikai pie parlamenta, bet arī devās pāri robežai uz Azerbaidžānas pusē esošo kompleksa daļu un tur uzturējās, skaidri paužot savu nostāju un apliecinot šīs teritorijas nozīmīgumu.

Ceturtkārt, jāpievēršas tiesiskajam aspektam, kurā svarīgs ir Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (“Robežlīguma lieta”).

Salīdzinoši nedaudzās valstīs konstitucionāli ir nostiprināta valsts robeža. Šajā ziņā Robežlīguma lietā vieglāk būtu bijis ar detalizētāku Satversmes tekstu – kā Kambodžas konstitūcijā ar atsauci uz karti[6] vai Ugandas konstitūcijā ar robežas novietojuma aprakstu[7].

Tomēr uzskatu, ka Satversmes tiesas spriedums Robežlīguma lietā nav neatgriezenisks attiecībā uz Abrenes apvidus piederību. Svarīgi ir atcerēties, ka Robežlīguma lietas priekšmets būtībā bija robežlīguma un tā ratifikācijas likuma nenodošanas tautas nobalsošanai tiesiskums, par ko Robežlīguma lietas sprieduma 43.4.punktā tika secināts, ka valsts robežas ir grozāmas, bet Latvijas pilsoņu kopuma kompetencē ir tikai “latviešu vēsturiski etnogrāfisko apgabalu vienotības” grozīšana, bet 43.6.punktā – ka citu teritoriju (arī Abrenes apvidus, kuru Satversmes tiesa uzskata par “jauniegūtu”, nevis Latgales vai Vidzemes teritoriju) robežu izmaiņas ar starptautiskajiem līgumiem var apstiprināt Saeima.

Problemātiska ir arī suverenitātes pār Abreni realizēšana. Pat Satversmes tiesas juridiskā izsmalcinātība neļauj panākt tās nolēmumu bezierunu globālu respektēšanu un pat ja tā un/vai valdība Robežlīguma lietā būtu rīkojušās citādi, tad esošā situācija de facto automātiski neuzlabotos, jo praktiski panākt Latvijas suverenitāti pār Abrenes apvidu diez vai tuvākā laikā izdotos. Un otrādi, Abrenes apvidus nosaukšana par “jauniegūtu teritoriju” Robežlīguma lietā nenozīmē atteikšanos arī no citām “jauniegūtajām teritorijām”, tostarp iepriekš cariskās Krievijas Pleskavas guberņai piederējušās “Trans-Kūkovas” (ar Maksiem, Teležnīkiem un Punduriem).

Respektīvi, spriedums Robežlīguma lietā nenozīmē mūžīgu un negrozāmu atteikšanos no kādas Satversmes spēkā stāšanās brīdī Latvijas teritorijā esošās daļas. Abrenes apvidus piederību var pārskatīt, taču, lai to realizētu, tik un tā vajadzēs vienoties savstarpēji un arī ar kaimiņvalsti.

Piektkārt, ir iespējams tiesiskais risinājums “sapņa par Abreni” saglabāšanai.

Latvijas un Krievijas robežlīgumā nav īsti nodrošināta tā apstiprināšanas procesa laikā Aigara Kalvīša[8] minētā valsts tiesiskā nepārtrauktība ar 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” ar atsauci uz 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kurā savukārt ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu.

Taču uzskatu, ka ir viegli iespējams un pat vēlams tiešu atsauci uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu iekļaut no 2014.gada 22.jūlijā spēkā esošajā Satversmes preambulā, kurā norādīts, ka 1990.gada 4.maijā atjaunota valstiskā neatkarība uz valsts nepārtrauktības pamata, bet arī nav citas atsauces šajā ziņā.

Var iebilst, ka Satversmes preambulas pieņemšanas mērķis bija vēlēšanu kampaņa, ka citi konstitucionālie likumi jālasa kopā ar Satversmi, kā arī ne Satversmi, ne tās preambulu tiesas tāpat īpaši neņem vērā. Šādi iebildumi ir pamatoti, taču smago padomju tiesiskā nihilisma mantojumu var izskaust (par tiesu sistēmu ir atsevišķs stāsts), bet, ja jau Satversmes preambula ir pieņemta, tad to var un vajag izmantot tieši paredzētiem mērķiem.

Tādēļ, manuprāt, jādara viss iespējamais un nav īpašu problēmu papildināt Satversmes preambulu, piemēram, ar trešo rindkopu kā atsauci uz būtiskajiem starptautiskajiem līgumiem Latvijas izveidošanai, tostarp uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu. Protams, šāda Satversmes preambulas redakcija ar patiesu vēsturisku apskatu nebūtu jāsaskaņo ne ar vienu citu valsti, bet nenozīmētu arī nekādas agresīvas teritoriālas pretenzijas.

Nobeigumā jāsecina, ka Abrenes apvidus atcerēšanās gan publicistikā, gan tiesību aktos un konkrētās darbībās varētu palīdzēt ne tikai mūsu kaimiņvalsts civilizēšanā, bet arī attīstīties un veidot politiku mums, un būtu ar simbolisku nozīmi kā, piemēram, attiecībā uz citām teritorijām Armēnijas ģerbonis[9] vai no XVIII gadsimta beigām poļu leģionu dziesma Itālijā[10]. Neatbalstot Krimas aneksiju 2014.gadā, krievu intelektuāļi tomēr uzskata, ka tās vietā varēja būt brīvāka pārrobežu sadarbība, kad sabiedrības apziņā nebūtu īpašas nozīmes formālajai teritorijas piederībai, līdzīgi kā, piemēram, Elzasas vai Dienvidtiroles gadījumā. Lai gan arī minētajā Dāvida Garedžas kompleksa jautājumā ir izteikti priekšlikumi par teritoriju apmaiņu starp Gruziju un Azerbaidžānu, tomēr ieinteresētā sabiedrības daļa Gruzijā pieļauj arī esošo robežas izvietojumu, ja netiks apgrūtināta robežas šķērsošana un netiks nodarīts kaitējums šim kompleksam.

Tā arī mēs varam labāk attīstīt gan savus pierobežas reģionus, gan saprātīgi palīdzēt Abrenes apvidum, gan burtiski uzturēt mūsu valsts tiesisko nepārtrauktību, ar Latvijas Republikas Satversmes un tās preambulas palīdzību atgādinot par valsts nezagšanu ne tikai katrs savā, bet arī valsts labā.


[i] Skat. “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 galaziņojums”. Skat. https://likumi.lv/ta/id/296711-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-par-valsts-nozagsanas-pazimem-un-pirmstiesas-izmeklesanas-kvalitati-kriminalprocesa. Skatīts 06.06.2019.

[ii] Valsts “nolaupīšanu” (krimināltiesību izpratnē) uzskatu par precīzāku apzīmējumu, tomēr vēsturiskās situācijas dēļ lietošu arī “nozagšanu”, lai gan tieši attiecībā uz “valsts” nozagšanu tai nav nekādu ar zagšanu un zagļiem kultūrvēsturiski bieži saistīto pozitīvo un līdzcietības konotāciju, kas vērojamas, piemēram, dziesmā “The Fields of Athenry” vai pat Svētajos Rakstos “Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī” (1 Tes, 5:2)


[1] Lai gan iesaistīto iestāžu vietā būtu rīkojies citādi, bet varbūt tāpēc es un mēs visi atrodamies tajās vietās, kur esam

[2]             Skat. http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/latvijas_krievijas_programma/?doc=20953 . Skatīts 04.06.2019.

[3]    Pierobežas teritorijās abpus Latvijas un Krievijas robežai – gan Latgales, gan Pleskavas reģionos – mirstības koeficients ir attiecīgajās valstīs augstākais vai viens no augstākajiem.

[4]     Piemēram, Latvijas valsts tiesībpolitiski izlēma zemes reformas gaitā Abrenes apvidus iedzīvotāju un to mantinieku zaudētās īpašumtiesības kompensēt ar zemi citur Latgalē. Pretēji tam, kad administratīvajā lietā Nr.A42251504 kādas lielas valsts akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs bez likumā prasītā īpašā pilnvarojuma pieteikuma iesniegšanai vēlējās tiesīgajām personām ierobežot šīs Latgalē piešķirtās zemes izmantošanu, tiesa ignorēja likuma normas par pilnvarojuma nepieciešamību un minētā bagātnieka pieteikumu apmierināja. Citā administratīvajā lietā Nr.A42571907 Augstākā tiesa 2009.gada 18.augusta nolēmumā nepamatoti un prettiesiski atzina latgaliešu valodu par svešvalodu.

[5]    Skat. https://www.svoboda.org/a/29968248.html . Skatīts 04.06.2019.

[6]   2.pantā. Skat. https://www.wipo.int/edocs/lexdocs/laws/en/kh/kh009en.pdf . Skatīts 04.06.2019.

[7]     5. panta trešajā daļā un Otrajā pielikumā. Tā struktūra ir attiecīgi līdzīga Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu 1.pielikumam Skat. https://ulii.org/ug/legislation/consolidated-act/0 . Skatīts 04.06.2019.

[8] Kalvītis: Piedāvātais robežlīguma projekts stiprinās Latvijas attīstību (2007.gada 17.janvāris), https://www.tvnet.lv/5695167/kalvitis-piedavatais-robezliguma-projekts-stiprinas-latvijas-attistibu . Skatīts 04.06.2019.

[9]    Ar šobrīd Turcijas teritorijā esošā Ararata kalna attēlu

[10]Pieśń Legionów Polskich we Włoszech” par vardarbīgi pārņemtās Polijas atgūšanu.

Novērtē šo rakstu:

5
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...