Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valsts, neiesaistoties tiesvedībā par īpašumtiesībām uz Ventspils cauruļvados esošo bufernaftu, visticamāk ir zaudējusi iespēju atgūt šo vairākus desmitus miljonus vērto īpašumu. Lai gan starp koalīcijas partneriem Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir panākta neformāla politiska vienošanās, ka valsts iesaistīsies tiesvedībā, kad tā būs otrās instances tiesā, vairāki civillietu advokāti Pietiek uzsvēruši – šāds, tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) aizstāvētais rīcības variants ir praktiski neiespējams. 

Pietiek jau rakstīja, - lai gan valsts pašlaik ir izvēlējusies neiesaistīties Baltkrievijas cauruļvadu uzņēmuma Družba un ārvalstu investora Vitol kontrolētās SIA LatRosTrans tiesvedībā par īpašumtiesībām uz aptuveni 80 miljonus latu vērto bufernaftu, kas atrodas Ventspils cauruļvadā, valdības koalīcijā ir panākta politiska vienošanās, ka valsts iesaistīsies tiesvedībā otrās instances tiesā. No informētiem avotiem valdībā tāpat zināms, ka šis ir bijis personiski tieslietu ministra aigara Štokenberga (Vienotība) piedāvāts risinājums. Tieslietu ministrijas atbildīgie ierēdņi šī juridiskā atzinuma sagatavošanā nav piedalījušies.

Kāds civillietās praktizējošs advokāts, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, norādīja, ka valstij, ja tā vispār apsver iesaistīties strīdā par bufernaftu, visizdevīgāk bijis vēl pirms tiesvedības sākuma pirmajā instancē vērsties pie tiesas, prasot atjaunot valdījuma tiesības uz šo naftu. „Ja man kas pieder, man nav jāiet uz tiesu atzīt īpašumtiesības. Ja divi par šo īpašumu strīdas un viņiem nav pierādījumu, ka tas ir viņu, valsts varēja pieprasīt atjaunot savas valdījuma tiesības, neiesaistoties strīdā kā trešā puse,” skaidroja advokāts. Zināms, ka valsts, ja iesaistītos tiesvedībā kā trešā puse, būtu spiesta maksāt aptuveni 280 000 latu lielu tiesvedības nodevu un citus tiesāšanās izdevumus – šāda informācija izskanējusi Štokenberga vadītajā darba grupā, kurā apspriestajam noteikta ierobežota pieejamība.

Civilprocesa likums nosaka: ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji — pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu. Tomēr Civilprocesa likums nenosaka, ka apelācijas instancē lietu apvienošana būtu iespējama, šāda iespēja pastāv tikai pirmās instances tiesā, uzsvēra cits civillietu advokāts.

Zināms, ka neapmierināts par valsts palikšanu ārpus tiesvedības ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš strīdu par cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi esošo bufernaftu pēdējā gada laikā izmantojis publiskai retorikai pret ārvalstu investoru Vitol, kura kontrolē pārgājis uzņēmums LatRosTrans.

Lemberga ietekmē esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārraudzītā Satiksmes ministrija (SM) uzstājusi uz valsts iesaistīšanos tiesvedībā, kas pērnajā decembrī sākās Daugavpils tiesā un turpināsies 15. septembrī. Tikmēr Vienotības pārstāvja Aigara Štokenberga vadītā Tieslietu ministrija (TM) argumentējusi, ka neesot dokumentālu pierādījumu tam, ka bufernafta jeb tehniskā nafta, kas atrodas cauruļvados un nepieciešama to tehniskai uzturēšanai, piederētu valstij.

Tādēļ izvēlēta nogaidoša pozīcija ar apņemšanos iesaistīties tiesvedībā, kad tā būs nonākusi apelācijas instancē. „Mūsu draugi Vienotībā to ir apņēmušies un katrā ziņā tas netiks aizmirsts,” Pietiek neoficiāli izteicās kāds jautājumā iesaistīts zaļo zemnieku pārstāvis. No neoficiāliem izteikumiem noprotams, ka Lembergs no Vienotības līderiem saņēmis solījumu un vienošanās notikusi šaurākā lokā par koalīcijas sadarbības padomes sēdi. Tāpat noprotams, ka starp koalīcijas partneriem valda neuzticēšanās un aizdomas, vieniem – par Lemberga centieniem izmantot politisko ietekmi, lai atgūtu noteicošo lomu tranzītbiznesa uzņēmumos, otriem – par koncerna Vitol ietekmi uz premjera un tieslietu ministra lēmumiem.

Ar Lemberga interešu pārstāvību saistīti juristi gadu gaitā mainījuši atzinumus, kam īsti pieder bufernafta – SIA LatRosTrans vai Latvijas valstij, un šī viedokļu maiņa sakritusi ar laiku, kad Lembergs zaudēja ietekmi šajā uzņēmumā. No ierobežotas pieejamības atzinumiem, ar kuriem iepazinies Pietiek, izriet, ka dokumentālu pierādījumu tam, ka naftasvads privatizēts kopā ar tehnisko naftu, nav. Tādēļ SM pozīcija bijusi vērsties pirmās instances tiesā, apstrīdot divu privāto uzņēmumu tiesāšanos par šo bufernaftu. „Ja tā nafta nepieder nevienam, tātad tā pieder valstij,” Pietiek neoficiāli izteicās kāds valsts intereses pārstāvošs jurists. TM pozīcijas dēļ šī iespēja ir nokavēta – tiesvedība Daugavpils tiesā sākta jau decembrī un bez valsts piedalīšanās. Valsts iesaistīšanās iespējas apelācijas instances tiesā atsevišķi juristi Pietiek vērtējuši skeptiski, turklāt valstij tas izmaksātu aptuveni 280 000 latu lielu nodevu.

Uz strīdu par bufernaftas īpašumtiesībām var raudzīties kā uz ieroci Lemberga arsenālā pret kompāniju Vitol par ietekmi Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos. Bet uz šo strīdu var raudzīties arī kā iespēju valstij pretendēt uz vairāku desmitu miljonu vērtu naftu un pēc vairākos juridiskos atzinumos secinātā šī iespēja ir reāla. Abi – gan Lembergs, gan Vitol – šajā strīdā ir izmantojuši politisko ietekmi. Lembergs bufernaftas jautājumu kopš pagājušā gada rudens paceļot valdības koalīcijas līmenī, Vitol – izmantojot ārvalstu investora statusu un savas intereses lobējot augstākajos varas gaiteņos, tostarp ar sūdzībām premjeram.

Tomēr strīds par bufernaftas piederību nav tikai Lemberga advokātu galvās tapis kārtējais veids kā likt sprunguļus tranzītkara oponentu riteņos. Lursoft datubāzē pieejamie LatRosTrans gada pārskati daudzu gadu garumā rāda, ka bufernafta līdz 2009. gadam nav tikusi uzskatīta par nozīmīgu aktīvu un minēta tikai kā ārpusbilances aktīvs. Vienā no juridiskajiem atzinumiem, no kura vadījusies SM, šis fakts izmantots kā arguments slēdzienam, ka bufernafta nav LatRosTrans īpašums. Turklāt nav atrasti dokumenti, kas nepārprotami pierādītu, ka LatRosTrans pamatkapitālā kopā ar cauruļvadu tikusi ieguldīta arī tehnoloģiskā nafta jeb bufernafta. Neoficiāli tiek apgalvots, ka ieguldīto pamatlīdzekļu atšifrējumā, kas pazudis no privatizācijas lietas, bufernafta nav minēta – tobrīd privatizētājiem neesot bijis izdevīgi sadārdzināt darījumu uz tehniskās naftas rēķina. Dokumentālu pierādījumu tam nav. „Kad mēs sākām meklēt, vairs nebija,” Pietiek saka kāds augsti stāvošs ierēdnis.

Pērnā gada decembrī Baltkrievijas valstij piederošais cauruļvadu uzņēmums Družba un atklātā a/s Polocktransneft Družba vērsās Daugavpils tiesā ar civilprasību pret LatRosTrans, prasot atzīt baltkrievu īpašumtiesības uz šo bufernaftu. Tas, kādēļ Latvijas valsts ir izvēlējusies nepiedalīties šajā tiesvedībā, publiski netiek pamatots – šī jautājuma skatīšana līdz šim bijusi konfidenciāla, ierobežotas pieejamības statuss noteikts arī juridiskajiem atzinumiem, no kuriem vadījušies ierēdņi un politiķi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...